https://sputniknewslv.com/20210914/draudziba-kust-acu-prieksa-polijai-dara-raizes-lietuvas-attiecibas-ar-kinu-18415024.html
Draudzība kūst acu priekšā. Polijai dara raizes Lietuvas attiecības ar Ķīnu
Draudzība kūst acu priekšā. Polijai dara raizes Lietuvas attiecības ar Ķīnu
Sputnik Latvija
Uz rusofobijas pamatiem sadraudzējušos Viļņas un Varšavas starpā parādījušās plaisas, bet tagad pragmatiskie poļi vērīgi seko Lietuvas cīņai ar Ķīnu. 14.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-14T16:18+0300
2021-09-14T16:18+0300
2021-09-14T16:18+0300
viedoklis
lietuva
polija
ķīna
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0b/13/14705935_0:267:2636:1750_1920x0_80_0_0_293fd919f09c552837d62ebc61bf95d3.jpg
Pēc Viļņas interesantajām iniciatīvām ārpolitikā notika Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau vizīte Lietuvā. Sputnik Lietuva autors Vladimirs Matvejevs atzīmēja, ka Polijas ĀM vadītājs mēģināja noskaidrot, ko vēl var gaidīt no Lietuvas un kas vēl saista Varšavu un Viļņu."Zemnieku" un sociāldemokrātu iepriekšējās valdīšanas laikā (2016.-2020.) Lietuvas un Polijas valdības un parlamenti kļuva ļoti tuvi. Iezīmējās vienprātība gandrīz visos politiskajos un sabiedriskajos jautājumos.Unisonā skanēja Varšavas un Viļņas balsis par labu Ukrainas veselumam un virzībai uz ES un NATO. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tik centīgi palīdzēja Baltkrievijas ĀM īstenot daudzvektoru politiku, ka šķita – nupat nupat jau Lukašenko parakstīs asociāciju ar ES.Savukārt Polijas līderi bija sajūsmā par valdošo attieksmi pret poļu mazākumtautību. It īpaši pēc tam, kad valdībā iegāja "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" pārstāvji un iekšlietu ministre Rita Tamašūne lepni sēdēja līdzās prezidentam Gitanam Nausēdai pie Lietuvas un Polijas prezidentu pārrunu galda Varšavā. Poļi, priecādamies par draudzību ar vēsturisko dzimteni, pat piemirsa savus aizvainojumus un prasības – par vārdu un uzvārdu rakstību pasēs poļu alfabēta burtiem un pat par savu senču zemju atgriešanu Viļņā un Viļņas apriņķī.Vispirms Polijas līderi diplomātiski cieta klusu, kad vēlēšanās viņu tautiešus Lietuvā aplēja ar samazgām un pat aicināja apšaut. Līdz ar liberāļu un Brīvības partijas nākšanu pie varas poļiem Viļņā uzstājīgi sāka norādīt, ka viņi esot neiecietīgi. Varšava atkal demonstrēja brīnumainu diplomātisko taktu un cieta klusu. Tomēr izdarīja slēdzienus.Prezidenti Gitans Nausēda un Andžejs Duda tikās un sazvanījās aizvien retāk, parlamentu un valdību vizītes gandrīz izsīka. "Austrumu agresora" frontē Viļņa un Varšava vēl bija vienisprātis, bet iekšpolitikas jautājumos bija manāmas pretrunas.Īpaši labi to varēja manīt, kad Lietuvas tiesneši atbalstīja Briseli tās strīdā ar Varšavu, kas pieņēma likumu par tiesu sistēmas reformēšanu pēc sava, ne ES prāta. Pēc tam vēl likumdošanas līmenī nostiprināja Žečpospoļitas Konstitūcijas virsvaru pār ES unificētajiem likumiem. Te nu Lietuvā valdošie konservatori un liberāļi pavisam pameta draudzeni, kas ar Donalda Trampa vieglo roku jau pielaikoja Austrumeiropas imperatores kroni.Pragmatiskie poļi vērīgi seko Lietuvas kaujai ar Ķīnu. Dalailamas vizītēm Viļņā un uzņemšanai augstākajā līmenī agrākās konservatoru-liberāļu valdības laikā (2008.-2012.). Bet tagad – valdošo kaismīgo vēlmi atvērt Taivānas pārstāvniecību Lietuvā. Labi, lietuvieši paši sev kaitē, tomēr kravas no Ķīnas pa dzelzceļu iet ne tikai uz Lietuvu, - arī uz Poliju. Tātad Viļņas agresīvā Ķīnai naidīgā politika kaitē arī Polijas uzņēmēju kabatai laikā, kad pati Varšava nemaz nedomā strīdēties ar Pekinu. Lielā politika ir pragmatiska."Mēs, protams, atzīstam, ka vienas valsts spiediens pret otru, arī ekonomiskais spiediens nav pieņemams... Mēs uzskatām, ka nākotnē Ķīnas un Lietuvas attiecības stabilizēsies un uzlabosies. Mēs to ļoti vēlamies," teica Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau savas vizītes laikā.Tomēr tagad Viļņa laiž gar ausīm Varšavas vēlmes. Mūsu attiecības ar Pekinu – tā nav jūsu darīšana. Paklausieties taču, ko saka Vašingtona!Viļņa un Varšava pagaidām saglabā vienprātību tikai jautājumā par cīņu ar migrantu vilni, kas plūst uz abām valstīm pāri Baltkrievijas robežai. Varšava un Viļņa kopā stājas pretī arī afgāņu bēgļu izmitināšanai pēc "Briseles kvotām". Sak, mēs jau tāpat esam cietuši no Lukašenko "hibrīduzbrukuma", tagad vēl vajag nivelēt Džo Baidena kļūmes ar amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas? Domājams, situācija ar migrantiem kaut kā atrisināsies, tomēr gandrīz sarautās – līdz vēstnieku atsaukšanai – attiecības ar Ķīnu atjaunot būs daudz grūtāk.
https://sputniknewslv.com/20210326/Polija-piedavas-Lietuvai-un-Latvijai-kopigi-ieviest-sankcijas-pret-Baltkrieviju-15400397.html
https://sputniknewslv.com/20210404/NATO-pagrimst-Polija-velas-ievilkt-Baltijas-savieniba-Latviju-Lietuvu-Igauniju-15443787.html
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
lietuva, polija, ķīna, ģeopolitika
lietuva, polija, ķīna, ģeopolitika
Draudzība kūst acu priekšā. Polijai dara raizes Lietuvas attiecības ar Ķīnu
Uz rusofobijas pamatiem sadraudzējušos Viļņas un Varšavas starpā parādījušās plaisas, bet tagad pragmatiskie poļi vērīgi seko Lietuvas cīņai ar Ķīnu.
Pēc Viļņas interesantajām iniciatīvām ārpolitikā notika Polijas ārlietu ministra Zbigņeva Rau vizīte Lietuvā. Sputnik Lietuva autors Vladimirs Matvejevs atzīmēja, ka Polijas ĀM vadītājs mēģināja noskaidrot, ko vēl var gaidīt no Lietuvas un kas vēl saista Varšavu un Viļņu. "Zemnieku" un sociāldemokrātu iepriekšējās valdīšanas laikā (2016.-2020.) Lietuvas un Polijas valdības un parlamenti kļuva ļoti tuvi. Iezīmējās vienprātība gandrīz visos politiskajos un sabiedriskajos jautājumos.
Unisonā skanēja Varšavas un Viļņas balsis par labu Ukrainas veselumam un virzībai uz ES un NATO. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tik centīgi palīdzēja Baltkrievijas ĀM īstenot daudzvektoru politiku, ka šķita – nupat nupat jau Lukašenko parakstīs asociāciju ar ES.
Savukārt Polijas līderi bija sajūsmā par valdošo attieksmi pret poļu mazākumtautību. It īpaši pēc tam, kad valdībā iegāja "Lietuvas poļu vēlēšanu akcijas-Kristīgo ģimeņu savienības" pārstāvji un iekšlietu ministre Rita Tamašūne lepni sēdēja līdzās prezidentam Gitanam Nausēdai pie Lietuvas un Polijas prezidentu pārrunu galda Varšavā. Poļi, priecādamies par draudzību ar vēsturisko dzimteni, pat piemirsa savus aizvainojumus un prasības – par vārdu un uzvārdu rakstību pasēs poļu alfabēta burtiem un pat par savu senču zemju atgriešanu Viļņā un Viļņas apriņķī.
Tomēr idille nebija ilga. Pie varas Lietuvā atkal nāca konservatori un liberāļi. Abu uz rusofobijas pamatiem sadraudzējušos valstu attiecībās parādījās plaisas.
Vispirms Polijas līderi diplomātiski cieta klusu, kad vēlēšanās viņu tautiešus Lietuvā aplēja ar samazgām un pat aicināja apšaut. Līdz ar liberāļu un Brīvības partijas nākšanu pie varas poļiem Viļņā uzstājīgi sāka norādīt, ka viņi esot neiecietīgi. Varšava atkal demonstrēja brīnumainu diplomātisko taktu un cieta klusu. Tomēr izdarīja slēdzienus.
Prezidenti Gitans Nausēda un Andžejs Duda tikās un sazvanījās aizvien retāk, parlamentu un valdību vizītes gandrīz izsīka. "Austrumu agresora" frontē Viļņa un Varšava vēl bija vienisprātis, bet iekšpolitikas jautājumos bija manāmas pretrunas.
Īpaši labi to varēja manīt, kad Lietuvas tiesneši atbalstīja Briseli tās strīdā ar Varšavu, kas pieņēma likumu par tiesu sistēmas reformēšanu pēc sava, ne ES prāta. Pēc tam vēl likumdošanas līmenī nostiprināja Žečpospoļitas Konstitūcijas virsvaru pār ES unificētajiem likumiem. Te nu Lietuvā valdošie konservatori un liberāļi pavisam pameta draudzeni, kas ar Donalda Trampa vieglo roku jau pielaikoja Austrumeiropas imperatores kroni.
Pragmatiskie poļi vērīgi seko Lietuvas kaujai ar Ķīnu. Dalailamas vizītēm Viļņā un uzņemšanai augstākajā līmenī agrākās konservatoru-liberāļu valdības laikā (2008.-2012.). Bet tagad – valdošo kaismīgo vēlmi atvērt Taivānas pārstāvniecību Lietuvā. Labi, lietuvieši paši sev kaitē, tomēr kravas no Ķīnas pa dzelzceļu iet ne tikai uz Lietuvu, - arī uz Poliju. Tātad Viļņas agresīvā Ķīnai naidīgā politika kaitē arī Polijas uzņēmēju kabatai laikā, kad pati Varšava nemaz nedomā strīdēties ar Pekinu. Lielā politika ir pragmatiska.
"Mēs, protams, atzīstam, ka vienas valsts spiediens pret otru, arī ekonomiskais spiediens nav pieņemams... Mēs uzskatām, ka nākotnē Ķīnas un Lietuvas attiecības stabilizēsies un uzlabosies. Mēs to ļoti vēlamies," teica Polijas ārlietu ministrs Zbigņevs Rau savas vizītes laikā.
Tomēr tagad Viļņa laiž gar ausīm Varšavas vēlmes. Mūsu attiecības ar Pekinu – tā nav jūsu darīšana. Paklausieties taču, ko saka Vašingtona!
Demokrāti Kongresā un Senātā ar abām rokām atbalsta Lietuvas draudzību ar Taivānu, kas tik ļoti kaitina Pekinu. Tātad ar Ķīnu karosim līdz pēdējam lietuvietim.
Viļņa un Varšava pagaidām saglabā vienprātību tikai jautājumā par cīņu ar migrantu vilni, kas plūst uz abām valstīm pāri Baltkrievijas robežai. Varšava un Viļņa kopā stājas pretī arī afgāņu bēgļu izmitināšanai pēc "Briseles kvotām". Sak, mēs jau tāpat esam cietuši no Lukašenko "hibrīduzbrukuma", tagad vēl vajag nivelēt Džo Baidena kļūmes ar amerikāņu spēku izvešanu no Afganistānas? Domājams, situācija ar migrantiem kaut kā atrisināsies, tomēr gandrīz sarautās – līdz vēstnieku atsaukšanai – attiecības ar Ķīnu atjaunot būs daudz grūtāk.
