https://sputniknewslv.com/20210909/igaunijai-un-latvijai-nakotne-draud-riskanta-zalas-energijas-importetaju-loma-18356620.html
Igaunijai un Latvijai nākotnē draud riskanta "zaļās" enerģijas importētāju loma
Igaunijai un Latvijai nākotnē draud riskanta "zaļās" enerģijas importētāju loma
Sputnik Latvija
Ja Igaunija un Latvija nesāks sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā, abas valstis būs atkarīgas no citām valstīm, brīdināja Kersti Kaljulaida. 09.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-09T16:23+0300
2021-09-09T16:23+0300
2021-09-09T16:23+0300
baltijā
igaunija
ekonomika
latvija
enerģētika
ekoloģija
zaļā enerģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/953/75/9537558_0:0:3073:1728_1920x0_80_0_0_a6a75daa17bfb32e80bd4b1a6fff73c9.jpg
RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida brīdināja Latviju par nepieciešamību ātrāk sākt "zaļās" enerģijas ražošanu, vēsta portāls ERR.3. septembrī Tallinā sākās Lennarta Meri vārdā nosauktā konference, kas tradicionāli veltīta aktuāliem politikas, drošības un ekonomikas jautājumiem. Konferencē piedalījās arī Latvijas prezidents.Latvijas un Igaunijas prezidenti apsprieda situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, situāciju Afganistānā, reģionālos infrastruktūras projektus, kā arī sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā.Kaljulaida uzsvēra, ka Igaunijai un Latvijai ir jāuzsāk sadarbība "zaļās" enerģētikas jomā, jo pretējā gadījumā abas valstis paliks atkarīgas no citām valstīm."Igaunijai un Latvijai patlaban ir labas iespējas sadarbībai ekoloģiski tīras enerģijas attīstībā un ražošanā. Pie tam mums jārīkojas ātri, jo pretējā gadījumā mēs joprojām paliksim "zaļās" enerģijas importētāji," teica Kaljulaida.Viņa uzsvēra arī to, ka nāktos nopietni apspriest "zaļo tehnoloģiju" ieviešanas problēmu risināšanas metodes reģionā.Sarunas gaitā abu valstu vadītāji pārrunāja arī tālāko sadarbību Afganistānā un cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, sarežģīto situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, kā arī apsprieda ES Austrumu partnerību perspektīvas un "Trīs jūru iniciatīvu".
https://sputniknewslv.com/20210703/bet-no-ledusskapja-labak-atbrivoties-latvenergo-iesaka-sekot-elektribas-cenam-birza-17440015.html
https://sputniknewslv.com/20210628/es-pieskirusi-latvijai-18-miljardus-eiro-ekonomikas-atjaunosanai-17346217.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
igaunija, ekonomika, latvija, enerģētika, ekoloģija, zaļā enerģija
igaunija, ekonomika, latvija, enerģētika, ekoloģija, zaļā enerģija
Igaunijai un Latvijai nākotnē draud riskanta "zaļās" enerģijas importētāju loma
Ja Igaunija un Latvija nesāks sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā, abas valstis būs atkarīgas no citām valstīm, brīdināja Kersti Kaljulaida.
RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida brīdināja Latviju par nepieciešamību ātrāk sākt "zaļās" enerģijas ražošanu, vēsta portāls
ERR.
3. septembrī Tallinā sākās Lennarta Meri vārdā nosauktā konference, kas tradicionāli veltīta aktuāliem politikas, drošības un ekonomikas jautājumiem. Konferencē piedalījās arī Latvijas prezidents.
Latvijas un Igaunijas prezidenti apsprieda situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, situāciju Afganistānā, reģionālos infrastruktūras projektus, kā arī sadarbību "zaļās" enerģētikas jomā.
Kaljulaida uzsvēra, ka Igaunijai un Latvijai ir jāuzsāk sadarbība "zaļās" enerģētikas jomā, jo pretējā gadījumā abas valstis paliks atkarīgas no citām valstīm.
"Igaunijai un Latvijai patlaban ir labas iespējas sadarbībai ekoloģiski tīras enerģijas attīstībā un ražošanā. Pie tam mums jārīkojas ātri, jo pretējā gadījumā mēs joprojām paliksim "zaļās" enerģijas importētāji," teica Kaljulaida.
Viņa uzsvēra arī to, ka nāktos nopietni apspriest "zaļo tehnoloģiju" ieviešanas problēmu risināšanas metodes reģionā.
Sarunas gaitā abu valstu vadītāji pārrunāja arī tālāko sadarbību Afganistānā un cilvēktiesību pārkāpumus šajā valstī, sarežģīto situāciju uz Eiropas Savienības un Baltkrievijas robežas, kā arī apsprieda ES Austrumu partnerību perspektīvas un "Trīs jūru iniciatīvu".
