https://sputniknewslv.com/20210902/nabadzibas-risks-iedzivotaji-riske-tacu-sampanieti-nedzer-18260895.html
Nabadzības risks: iedzīvotāji riskē, taču šampanieti nedzer
Nabadzības risks: iedzīvotāji riskē, taču šampanieti nedzer
Sputnik Latvija
Šo epidēmiju Latvija pagaidām apturēt nevar. 17 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nabadzības līmenis valstī ir ārkārtīgi augsts. 02.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-02T17:17+0300
2021-09-02T17:17+0300
2021-09-02T17:17+0300
latvijā
latvijā
pensionāri
labklājības ministrija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/855/12/8551231_0:104:2000:1229_1920x0_80_0_0_8f8ff1bfae506c8bdb97a3111b947f21.jpg
RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Pirms dažām dienām Labklājības ministrija iepazīstināja valdību ar galvenajām nostādnēm sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas jomā laika periodā līdz 2027. gadam, raksta Bb.lv. Lai nu ko, bet pārskatus ierēdņi prot rakstīt. Minētais opuss izdevies apjomīgs – veselas 44 lappuses, pat neskaitot pielikumus, papildinājumus un skaidrojumus.Pat 17 gadus pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā nabadzības līmenis Latvijā ir ļoti augsts. Trūkuma riskam valstī pakļauti 489 tūkstoši cilvēku – ceturtā daļa iedzīvotāju. Pie tam 13,2% iedzīvotāji izrādās pat zem nabadzības sliekšņa.Valdība taupaPārskata autori skaidri iezīmējuši problēmas un izaicinājumus sociālās politikas jomā, ar ko valsts saskarsies nākotnē. Latvija ir viena no ES valstīm, kas sociālajām vajadzībām atvēl kritiski mazas summas. Sociālās palīdzības izdevumi Latvijā sastāda vien 15,7% no IKP. Lielākajā daļā ES valstu rādītājs ir daudz lielāks – vismaz 20% no IKP. Pārskats rāda, ka līdz 2027. gadam valdība palielināšot asignējumus sociālajai palīdzībai "veselus" 18%.Valstī ir lieks skaits maznodrošināto, kuri, tā sakot, neatbilst sociālo pabalstu saņemšanai. Proti, ienākumi ir mazdrusciņ lielāki nekā vajadzētu, lai pretendētu uz valsts un (vai) pašvaldību sociālo atbalstu. Bet tie, kas "atbilst prasībām" diezin vai var eksistēt normāli, ņemot vērā pabalstu summas. Pārskats pamatoti atzīst: pabalsti nabadzības risku nemazina.Bēdīgākais ir tas, ka tuvākajā laikā nabadzības riskam pakļauto skaits tikai augs. Iemesli ir skaidri. Pirmkārt, iedzīvotāji noveco – pensionāru īpatsvars pieaugs, jauno pensionāru pensiju apmērs vēl aizvien atpaliks no reālā iztikas minimuma. Otrkārt, periodisko krīžu dēļ nabadzīgie kļūs vēl nabadzīgāki. Treškārt, tuvākajos gados demogrāfiskā situācija tikai pasliktināsies – pensionāru skaits pieaugs, strādājošo īpatsvars mazināsies. Aug sociālā budžeta ilga termiņa risks.Dodiet vairāk naudasKo darīt? Pārskata autori iesaka būtiski palielināt valsts izdevumus sociālām vajadzībām. Līdz 2027. gadam panākt, lai jauno pensionāru pensiju izmērs sasniegtu vismaz 40% no vidējās algas. Palielināt visus pamata pabalstus tā, lai nabadzības risks saruktu vismaz par 20%.Atliek vien piekrist arī otrai LM ekspertu receptei – aktivizēt nodarbinātības dienestu centienus atgriezt darba tirgū bezdarbniekus, arī ilgstošos bezdarbniekus. Skaidrs: jo lielāks skaits cilvēku atgriezīsies darba tirgū, jo mazāki būs izdevumi pabalstiem un labāk papildināsies sociālais budžets.Protams, sociālā situācija valstī ir atkarīga arī no veselības aizsardzības – ja cilvēki, it īpaši maznodrošinātie, nevarēs laikus saņemt medicīnisko palīdzību, augs invaliditātes gadījumu skaits, daļa cilvēku neatgriezīsies darba tirgū. Savukārt invaliditāte LR ir tiešs ceļš pretī nabadzībai, ņemot vērā invaliditātes pensiju un pabalstu apmēru.Aprobežojušies ar ģimenes pabalstiemJā, pārskatā viss izskatās loģiski un skaisti. Bet dzīvē? Vai valdība būs gatava izsludināt sociālo politiku par savu prioritāti? Tam ir viens priekšnoteikums – gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kad politiķiem rodas kārdinājums – paveikt kaut ko vēlētājiem patīkamu.Pagaidām gan valdošā koalīcija izšķīrusies vien par ģimenes pabalstu celšanu. Šiem nolūkiem pat rezervēti līdzekļi budžetā. Tomēr neliels bērnu pabalstu pieaugums, kā noprotams, sociālo situāciju necik neietekmēs – pabalsti neskars pensionārus, turklāt "bērnu" pabalsti diezin vai glābs ģimenes ar maziem ienākumiem.
https://sputniknewslv.com/20210817/1-oktobri-gaidama-pensiju-indeksacija-18025711.html
https://sputniknewslv.com/20210822/65-gadi--tie-vel-nav-griesti-eksperts-prognozeja-pensijas-vecuma-palielinasanu-18099495.html
https://sputniknewslv.com/20210728/katrs-stradajosais-ir-parada-15000-eiro-valsts-parads-pieaug-17741432.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, pensionāri, labklājības ministrija
latvijā, pensionāri, labklājības ministrija
Nabadzības risks: iedzīvotāji riskē, taču šampanieti nedzer
Šo epidēmiju Latvija pagaidām apturēt nevar. 17 gadus pēc iestāšanās Eiropas Savienībā nabadzības līmenis valstī ir ārkārtīgi augsts.
RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Pirms dažām dienām Labklājības ministrija iepazīstināja valdību ar galvenajām nostādnēm sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas jomā laika periodā līdz 2027. gadam, raksta
Bb.lv. Lai nu ko, bet pārskatus ierēdņi prot rakstīt. Minētais opuss izdevies apjomīgs – veselas 44 lappuses, pat neskaitot pielikumus, papildinājumus un skaidrojumus.
Pat 17 gadus pēc valsts iestāšanās Eiropas Savienībā nabadzības līmenis Latvijā ir ļoti augsts. Trūkuma riskam valstī pakļauti 489 tūkstoši cilvēku – ceturtā daļa iedzīvotāju. Pie tam 13,2% iedzīvotāji izrādās pat zem nabadzības sliekšņa.
Pārskata autori skaidri iezīmējuši problēmas un izaicinājumus sociālās politikas jomā, ar ko valsts saskarsies nākotnē. Latvija ir viena no ES valstīm, kas sociālajām vajadzībām atvēl kritiski mazas summas. Sociālās palīdzības izdevumi Latvijā sastāda vien 15,7% no IKP. Lielākajā daļā ES valstu rādītājs ir daudz lielāks – vismaz 20% no IKP. Pārskats rāda, ka līdz 2027. gadam valdība palielināšot asignējumus sociālajai palīdzībai "veselus" 18%.
Valstī ir lieks skaits maznodrošināto, kuri, tā sakot, neatbilst sociālo pabalstu saņemšanai. Proti, ienākumi ir mazdrusciņ lielāki nekā vajadzētu, lai pretendētu uz valsts un (vai) pašvaldību sociālo atbalstu. Bet tie, kas "atbilst prasībām" diezin vai var eksistēt normāli, ņemot vērā pabalstu summas. Pārskats pamatoti atzīst: pabalsti nabadzības risku nemazina.
Bēdīgākais ir tas, ka tuvākajā laikā nabadzības riskam pakļauto skaits tikai augs. Iemesli ir skaidri. Pirmkārt, iedzīvotāji noveco – pensionāru īpatsvars pieaugs, jauno pensionāru pensiju apmērs vēl aizvien atpaliks no reālā iztikas minimuma. Otrkārt, periodisko krīžu dēļ nabadzīgie kļūs vēl nabadzīgāki. Treškārt, tuvākajos gados demogrāfiskā situācija tikai pasliktināsies – pensionāru skaits pieaugs, strādājošo īpatsvars mazināsies. Aug sociālā budžeta ilga termiņa risks.
Ko darīt? Pārskata autori iesaka būtiski palielināt valsts izdevumus sociālām vajadzībām. Līdz 2027. gadam panākt, lai jauno pensionāru pensiju izmērs sasniegtu vismaz 40% no vidējās algas. Palielināt visus pamata pabalstus tā, lai nabadzības risks saruktu vismaz par 20%.
Atliek vien piekrist arī otrai LM ekspertu receptei – aktivizēt nodarbinātības dienestu centienus atgriezt darba tirgū bezdarbniekus, arī ilgstošos bezdarbniekus. Skaidrs: jo lielāks skaits cilvēku atgriezīsies darba tirgū, jo mazāki būs izdevumi pabalstiem un labāk papildināsies sociālais budžets.
Protams, sociālā situācija valstī ir atkarīga arī no veselības aizsardzības – ja cilvēki, it īpaši maznodrošinātie, nevarēs laikus saņemt medicīnisko palīdzību, augs invaliditātes gadījumu skaits, daļa cilvēku neatgriezīsies darba tirgū. Savukārt invaliditāte LR ir tiešs ceļš pretī nabadzībai, ņemot vērā invaliditātes pensiju un pabalstu apmēru.
Aprobežojušies ar ģimenes pabalstiem
Jā, pārskatā viss izskatās loģiski un skaisti. Bet dzīvē? Vai valdība būs gatava izsludināt sociālo politiku par savu prioritāti? Tam ir viens priekšnoteikums – gaidāmās Saeimas vēlēšanas, kad politiķiem rodas kārdinājums – paveikt kaut ko vēlētājiem patīkamu.
Pagaidām gan valdošā koalīcija izšķīrusies vien par ģimenes pabalstu celšanu. Šiem nolūkiem pat rezervēti līdzekļi budžetā. Tomēr neliels bērnu pabalstu pieaugums, kā noprotams, sociālo situāciju necik neietekmēs – pabalsti neskars pensionārus, turklāt "bērnu" pabalsti diezin vai glābs ģimenes ar maziem ienākumiem.
