https://sputniknewslv.com/20210829/pujats-baltkrievijas-robezsargi-sakusi-izmantot-lozmetejus-18207998.html
Pujāts: Baltkrievijas robežsargi sākuši izmantot ložmetējus
Pujāts: Baltkrievijas robežsargi sākuši izmantot ložmetējus
Sputnik Latvija
Latvijā baidās no situācijas saasināšanas uz robežas ar Baltkrieviju, tomēr robežsargi izspiež bēgļus uz kaimiņvalsti. 29.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-29T13:01+0300
2021-08-29T13:01+0300
2021-08-29T13:01+0300
latvijā
latvija
migranti
robeža
bēgļi
robežsardze
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/18/18136865_0:161:3071:1888_1920x0_80_0_0_e783409090a4cfb7e423c9a765621221.jpg
RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Migrācijas krīzes laikā uz robežas ar Latviju Baltkrievijas robežsargi sāka izmantot daudz nopietnākus ieročus, tostarp ložmetējus un snaiperšautenes, pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts ReTV raidījumā "Aklā zona".Viņaprāt pastāv liels situācijas saasināšanās risks uz robežas."Riski ir ļoti augsti, un redzam to, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests nestrādā ikdienas režīmā, tie ir bruņoti ar nopietnu bruņojumu - ar ložmetējiem, ar snaiperšautenēm. Līdz ar to signāls, kas tiek sūtīts Eiropas Savienībai, NATO valstīm, ir ar ļoti lielu draudu vēstījumu," paziņoja Pujāts."Esot šādai situācijai uz robežas, pastāv zināmi riski, taču apšaubāms, vai šie ieroči varētu tikt pielietoti pret bēgļiem, jo tas neesot Lukašenko režīma interesēs," komentēja notiekošo NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts."Principā - Lukašenko ir izmisis cilvēks. Šie soļi rāda cilvēku, kuram starptautiski nav ko zaudēt, un tiek meklēts veids, kā saglabāt varu. Es domāju, viņa mērķis ir gūt kaut kādas ietekmes sviras pār ES, lai atrastu tēmu, par ko tirgoties gan iepretim sankciju režīma mīkstināšanai, viņa leģitimizācijai. Šaubos, vai viņam ir tālejošāki mērķi. Viņa spēja atrasties Minskas vadībā ir saistīta ar Krievijas un Maskavas interesēm – tas ir cits faktors, un šeit var rēķināties, ka arī Krievijai varētu būtu savs aprēķins attiecībā uz situāciju. Taču es domāju, ka tas neattiecas uz militāru situācijas eskalāciju," turpina Sarts.Pēc Sārta vārdiem, patlaban pie ES robežas notiek hibrīdoperācija, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas Savienību un tiešās kaimiņvalstis - Latviju, Lietuvu un Poliju, kuras ir ieņēmušas ļoti aktīvu pozīciju Baltkrievijas jautājumā.Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka vairs nepūlēsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu uz ES valstīm: Rietumu sankciju dēļ tam nav "ne naudas, ne spēku".Kur pazuduši bēgļiŠonedēļ Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja pārstāvi konstatēja, ka visi 83 patvēruma meklētāji, kuri iepriekš iestrēguši starp divām valstīm, ir pazuduši no šīs teritorijas.Latvijas IeM informēja, ka visus šos cilvēkus uzņemot Baltkrievija. Taču Polockas kontrolpunkta "Bigosova" robežsargi apgalvo, ka 25. augustā Latvijas Valsts robežsardzes darbinieki, pielietojot fizisku spēku, esot nogādājuši pie valsts robežas 21 Afganistānas pilsoni, tostarp 11 bērnus.Pēc migrantu stāstītā Latvijā viņus izmitināja sliktos apstākļos, nenodrošināja ar zālēm un karstu ēdienu, bet pēc tam piemānīja - apsolīja nogādāt ar automašīnām uz Vāciju, bet izraidīja uz Baltkrieviju.Pujāts norāda, ka uz robežas ar Baltkrieviju Latvijas pusē vairs nedzīvo neviena bēgļu grupa. Viņš apgalvo, ka daži no bēgļiem ir atgriezušies paši, bet daži tika atgriezti uz Baltkrieviju."Robežsardze ir veikusi pasākumus atbilstoši Ārkārtas situācijas rīkojumā noteiktajam, aicinājusi atgriezties uz Baltkrieviju, vai arī palīdzējusi atgriezties tiem cilvēkiem, kuriem nav likumīgs pamats uzturēties Latvijā. Mēs pašreiz nenovērojam, ka tiešā robežas tuvumā arī Baltkrievijas pusē varētu kāds uzturēties, bet situācija ir mainīga, ir iespējams, ka kādas grupas pašreiz tieši tiek virzītas tuvāk Latvijas un Baltkrievijas robežas līnijai," sacīja Pujāts.Bēgļu grupu atgriešanās uz Baltkrievijas teritoriju liecina nevis par šīs valsts pozīcijas maiņu, bet gan par to, ka kaimiņvalsts robežsargi to neesot pamanījuši. Pujāts atzina, ka bēgļi, visticamāk, atkārtoti mēģinās šķērsot robežu.
https://sputniknewslv.com/20210827/ect-uzdevusi-polijai-un-latvijai-palidzet-migrantiem-uz-baltkrievijas-robezas-18191679.html
https://sputniknewslv.com/20210825/polija-norobezosies-no-baltkrievijas-un-migrantiem-ar-jaunu-zogu-18155137.html
https://sputniknewslv.com/20210825/begli-latvija-zog-edamo-un-biede-vietejos-trakak-neka-laci-18155526.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, migranti, robeža, bēgļi, robežsardze
latvija, migranti, robeža, bēgļi, robežsardze
Pujāts: Baltkrievijas robežsargi sākuši izmantot ložmetējus
Latvijā baidās no situācijas saasināšanas uz robežas ar Baltkrieviju, tomēr robežsargi izspiež bēgļus uz kaimiņvalsti.
RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Migrācijas krīzes laikā uz robežas ar Latviju Baltkrievijas robežsargi sāka izmantot daudz nopietnākus ieročus, tostarp ložmetējus un snaiperšautenes, pastāstīja Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts ReTV raidījumā "Aklā zona".
Viņaprāt pastāv liels situācijas saasināšanās risks uz robežas.
"Riski ir ļoti augsti, un redzam to, ka Baltkrievijas robežsardzes dienests nestrādā ikdienas režīmā, tie ir bruņoti ar nopietnu bruņojumu - ar ložmetējiem, ar snaiperšautenēm. Līdz ar to signāls, kas tiek sūtīts Eiropas Savienībai, NATO valstīm, ir ar ļoti lielu draudu vēstījumu," paziņoja Pujāts.
"Esot šādai situācijai uz robežas, pastāv zināmi riski, taču apšaubāms, vai šie ieroči varētu tikt pielietoti pret bēgļiem, jo tas neesot Lukašenko režīma interesēs," komentēja notiekošo NATO stratēģiskās komunikācijas centra direktors Jānis Sārts.
"Principā - Lukašenko ir izmisis cilvēks. Šie soļi rāda cilvēku, kuram starptautiski nav ko zaudēt, un tiek meklēts veids, kā saglabāt varu. Es domāju, viņa mērķis ir gūt kaut kādas ietekmes sviras pār ES, lai atrastu tēmu, par ko tirgoties gan iepretim sankciju režīma mīkstināšanai, viņa leģitimizācijai. Šaubos, vai viņam ir tālejošāki mērķi. Viņa spēja atrasties Minskas vadībā ir saistīta ar Krievijas un Maskavas interesēm – tas ir cits faktors, un šeit var rēķināties, ka arī Krievijai varētu būtu savs aprēķins attiecībā uz situāciju. Taču es domāju, ka tas neattiecas uz militāru situācijas eskalāciju," turpina Sarts.
Pēc Sārta vārdiem, patlaban pie ES robežas notiek hibrīdoperācija, kuras mērķis ir ietekmēt Eiropas Savienību un tiešās kaimiņvalstis - Latviju, Lietuvu un Poliju, kuras ir ieņēmušas ļoti aktīvu pozīciju Baltkrievijas jautājumā.
Iepriekš Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka vairs nepūlēsies savaldīt nelegālo migrantu plūsmu uz ES valstīm: Rietumu sankciju dēļ tam nav "ne naudas, ne spēku".
Šonedēļ Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja pārstāvi konstatēja, ka visi 83 patvēruma meklētāji, kuri iepriekš iestrēguši starp divām valstīm, ir pazuduši no šīs teritorijas.
Latvijas IeM informēja, ka visus šos cilvēkus uzņemot Baltkrievija. Taču Polockas kontrolpunkta "Bigosova" robežsargi apgalvo, ka 25. augustā Latvijas Valsts robežsardzes darbinieki, pielietojot fizisku spēku, esot nogādājuši pie valsts robežas 21 Afganistānas pilsoni, tostarp 11 bērnus.
Pēc migrantu stāstītā Latvijā viņus izmitināja sliktos apstākļos, nenodrošināja ar zālēm un karstu ēdienu, bet pēc tam piemānīja - apsolīja nogādāt ar automašīnām uz Vāciju, bet izraidīja uz Baltkrieviju.
Pujāts norāda, ka uz robežas ar Baltkrieviju Latvijas pusē vairs nedzīvo neviena bēgļu grupa. Viņš apgalvo, ka daži no bēgļiem ir atgriezušies paši, bet daži tika atgriezti uz Baltkrieviju.
"Robežsardze ir veikusi pasākumus atbilstoši Ārkārtas situācijas rīkojumā noteiktajam, aicinājusi atgriezties uz Baltkrieviju, vai arī palīdzējusi atgriezties tiem cilvēkiem, kuriem nav likumīgs pamats uzturēties Latvijā. Mēs pašreiz nenovērojam, ka tiešā robežas tuvumā arī Baltkrievijas pusē varētu kāds uzturēties, bet situācija ir mainīga, ir iespējams, ka kādas grupas pašreiz tieši tiek virzītas tuvāk Latvijas un Baltkrievijas robežas līnijai," sacīja Pujāts.
Bēgļu grupu atgriešanās uz Baltkrievijas teritoriju liecina nevis par šīs valsts pozīcijas maiņu, bet gan par to, ka kaimiņvalsts robežsargi to neesot pamanījuši. Pujāts atzina, ka bēgļi, visticamāk, atkārtoti mēģinās šķērsot robežu.
