https://sputniknewslv.com/20210827/baismiga-sakave-nato-apglaba-pati-sevi-18184799.html
"Baismīga sakāve": NATO apglabā pati sevi
"Baismīga sakāve": NATO apglabā pati sevi
Sputnik Latvija
Izgāšanās Afganistānā sāpīgi skārusi visas ASV militārās savienības. Ko tad lai saka par nelaimīgajiem alianses kandidātiem? 27.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-27T17:17+0300
2021-08-27T17:17+0300
2021-08-27T17:17+0300
viedoklis
asv
nato
afganistāna
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1150/95/11509559_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_8a181cb2978f229251e4aee5c8ad7773.jpg
Gruzīnus un ukraiņus, kuri nesaprotamu iemeslu dēļ atbalsta amerikāņu intereses, saimnieki vienkārši pameta – pasaules malā, ārkārtīgi naidīgi noskaņotā ielenkumā.Tikai amerikāņu armijas bāzē Kabulā iestrēguši apmēram 400 cilvēki, dažādu Austrumeiropas valstu pārstāvji. Viņi strādāja amerikāņu labā saskaņā ar kontraktu, sargāja cietumu ar ieslodzītajiem talibiem. Tagad talibi izgājuši brīvībā un atņēmuši sargiem ieročus, taču kopumā neapbižo, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova.Ukraiņu algotņi jau palūdza Krieviju atsūtīt lidmašīnu. Interesanti, kāpēc tas nepārsteidz? Arī amerikāņu labā strādājušos talibus, acīmredzot, nāksies glābt krieviem. Vārdu sakot, kā jau vienmēr.Tomēr arī ar partneriem, NATO pilntiesīgiem locekļiem amerikāņi nav apgājušies labāk. ASV bēgšanas raisītā haosa dēļ ne vācieši, ne holandieši, ne čehi nevarēja izvest savus pilsoņus no Kabulas lidostas. Bez jebkādām konsultācijām amerikāņi paziņoja, ka 31. augusts ir pēdējā evakuācijas diena. Kas notiks ar mūsu pilsoņiem, vaicā NATO valstis. Vašingtona neatbild.Nav nekāds brīnums, ka ASV partneri grimst pārdomās. Par spēcīgāko pasaulē uzskatītās armijas straujā bēgšana radījusi nelabas aizdomas. Amerikāņi pameta Afganistānā ne tikai cilvēkus, bet arī kara lidmašīnas, helikopterus, bruņutehniku, ieročus. Izskatās, ka viņi ar nodomu pametuši bruņojumu simtiem miljonu dolāru vērtībā apmaiņā pret kaut kādu slepenu vienošanos aiz NATO partneru muguras. Par to liecina neticamais ātrums, kādā daži desmiti tūkstošu "čībās autu bārdaiņu" ieņēma valsti un tās galvaspilsētu. Amerikāņi varēja to aptvert un sagatvoties laikus. Taču viņu sabiedrotajiem tas sagādāja nepatīkamu pārsteigumu.Patiesībā ASV jau sen gatavoja dažādus vienpusējus darījumus ar talibiem. Jau 2010. gadā Kārnegija fonds "Par starptautisku mieru" izlaida pārskatu, kurā izskatīja dažādus pamiera variantus – no proviču sadales starp proamerikānisko valdību un "Taliban"* līdz pat "savējā" diktatora iecelšanai. Un tas viss – ar lozungu "Drošība ir svarīgāka nekā demokrātija".2018.-2020. gg. bijušais ASV vēstnieks Afganistānā Zalmajs Halilzads prezidenta vārdā sāka slepenas pārrunas ar "Taliban"* pārstāvjiem. Tās noslēdzās ar darījumu 2020. gada pavasarī. Tā bija Vašingtonas pašdarbība. Baltais nams neatklāja savus plānus sabiedrotajiem.2021. gadā valsts sekretārs Entonijs Blinkens pastāvīgi sazvanījās ar Pakistānas vadību, jūnijā CIP šefs Viljams Bērnss apmeklēja Islamabadu. Pakistāna gandrīz oficiāli "piebaro" talibus. Visus interesēja viņu vienošanās, taču pārrunas bija aizslepenotas.Pie tam sabiedrotie visu aptvēra un spēlēja savu spēli. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless atzinās žurnālistiem, ka pēdējā gada laikā pūlējies vienoties ar turku un itāļu karavīriem par apvienota kontingenta saglabāšanu Afganistānā. Pārrunas, protams, ritēja paklusām. Vašingtona par tām neko nezināja. Tomēr partneri atzina, ka iecere ir nereāla – pārāk daudz kas saistīts ar amerikāņu militāro infrastruktūru.Sabiedrotos visvairāk aizkaitināja tas, kā Vašingtona visus nostādīja fakta priekšā – tā izved savus spēkus bez konsultācijām, bez apspriedēm, bez minimāla diplomātiskā takta. Protams, publiski nākas demonstrēt bloka vienotību, taču Eiropas vadošo politiķu aizkaitinājums nenovēršami parādās.Pat Anglijā, kas pēc Brexit nonākusi totālā atkarībā no ASV, skan nepavisam ne parlamentāri izteikumi. Bijušais premjerministrs Tonijs Blērs tagadējo ASV prezidentu nosauca par "imbecilu". Pašreizējais premjers Boriss Džonsons paziņoja, ka "ar Trampu veiktos daudz labāk nekā ar miegaino Džo". Pēc tam viņš skaidroja, ka nekad neko tādu neesot teicis, tomēr frāze jau izplatījās.Britu prese publisko noplūdušas ziņas no pašām augstākajām varas aprindām: angļu ministri uzskata, ka Baidens ir "pavisam aptracis", kad nolēma izvest spēkus no Afganistānas."Mūsu lielā sabiedrotā lēmums noslēgt misiju Afganistānu, lēmums, kas pieņemts gandrīz bez konsultācijām ar sabiedrotajiem, liek mums iegrimt domās, — skumji atzina Blērs. — <…> Mēs riskējam drīz vien noripot pasaules lielvalstu otrajā divizionā."Viņam piebalso Armins Lašets, ko Angela Merkele vēlētos redzēt Vācijas nākamā kanclera postenī. Pēc viņa domām, spēku izvešana no Afganistānas "ir lielākā sakāve visā NATO bloka vēsturē".Francijas prezidents Emanuels Makrons piezvanīja Baidenam un asi kritizēja viņu par atteikšanos izvest no valsts afgāņus. Francijas prezidenta dusmas ir saprotamas – problēmu ar afgāņu bēgļiem amerikāņi veikti uzvēluši eiropiešiem. Tuvākajā laikā uz ES un Lielbritāniju plūdīs desmitiem tūkstošu nelegālo migrantu, un bail pat iedomāties, cik liels būs potenciālu teroristu skaits viņu starpā. Ja eiropieši mēģinās slēgt robežas, Vašingtona sāks publiski rāties par necilvēcīgo attieksmi.Amerikāņi ne tikai pazemojuši partnerus, bet arī izlikuši viņiem klasiskas lamatas. Ja ES valstu vadītāji nespēs izvest savus pilsoņus no Afganistānas, tautas sašutuma vilnis var noslaucīt viņus no augstajiem krēsliem. Ja Eiropas valstis pārpludinās bēgļu lavīna, situācija būs vēl sliktāka. Vēl ļaunākas ir tikai iespējamās perspektīvas. Kurp Vašingtonas politiķi tagad sūtīs armiju? Kurp Eiropas kareivji būs spiesti viņiem sekot, kur un par ko atdot dzīvības? Starp citu, Afganistānā gāja bojā vairāk nekā 3,5 tūkstoši NATO bloka karavīru. Kāpēc? Par ko viņi ziedoja savas dzīvības.Par eiropiešu galveno murgu kļuva doma, ka ASV vēdīs viņus cīņā ar Ķīnu. Tāda avantūra draud ar kārtējo "bezgalīgo karu", turklāt upuru skaits vairs nebūs mērojams tūkstošos. Un, kad Baltais nams aptvers savu sakāvi, tas laikus nodos partnerus un aizmuks no cīņas lauka. Kam tas vajadzīgs. Par pasīvā un no Vašingtonas atkarīgā Eiropas elite nespēj samierināties ar tādu politisko pašnāvību.Bet ja nu Vašingtona sadomās pakarot pēcpadomju telpā? Tomēr šī tēma NATO oficieru aprindās jau rada skumīgu sarkasmu. "Ir jau labi pļāpāt par to, kā karot ar Krieviju. Patiesībā NATO neatradās pat ne daži tūkstoši karavīru, lai piesegtu atkāpšanos no Afganistānas," intervijā "Financial Times" žēlojās anonīms komandieris."Pēc Afganistānas amerikāņu pasaulei (Pax Americana) pielikts punkts, tāpat kā NATO," raksta pazīstamais britu analītiķis Saimons Tīsdalls. Līdz ar militāro ietekmi Eiropā aiziet arī morālā ietekme – "mīkstais spēks", kas nodrošināja ASV hegemoniju dažādākajos planētas reģionos. Sakāve Afganistānā likusi no jauna izvērtēt ASV lomu Eiropas liktenī.Reiz NATO blokam vajadzēja aizsargāt Eiropu no bēdīgi slavenajiem "komunisma draudiem". Jau sen vairs nav nekādu draudu. Tagad ASV vienpersoniski izmanto bloku kā savu militāro instrumentu, apliek pakļautās valstis ar nodokli tā uzturēšanai un ievelk sabiedrotos bezjēdzīgās avantūrās, bet pēc tam nežēlīgi pamet visas pasaules acīs.Ukraiņiem un gruzīniem, kas apņēmušies ziedot dzīvības, lai tikai tiktu iekšā NATO, īstais laiks "iegrimt pārdomās, kā izteicās Tonijs Blērs. Īpaši tiem, kuri iestrēguši Kabulā. Tagad viņiem laika ir atliku likām – domāt par pasaules likteni un gaidīt krievu lidmašīnu. Varbūt izvedīs.* Krievijā un vairākās citās valstis aizliegts teroristisks grupējums.
https://sputniknewslv.com/20210819/kabula-atvadas-no-amerikanu-sapna-dzihads-turpunas-18072041.html
https://sputniknewslv.com/20210821/afganistanas-jauna-valdiba-ludz-palidzibu-citam-valstim-ano-18097513.html
https://sputniknewslv.com/20210825/kaiminvalstis-temekli-kadus-ierocus-sagrabusi-talibi-18155781.html
https://sputniknewslv.com/20210823/starptautiskajai-sabiedribai-jaspiez-uz-taliban-evakuetas-latvietes-viedoklis-18115671.html
https://sputniknewslv.com/20210714/par-ko-taliban-parvertis-afganistanu-un-ka-tagad-dzivo-civilie-17575104.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
asv, nato, afganistāna
"Baismīga sakāve": NATO apglabā pati sevi
Izgāšanās Afganistānā sāpīgi skārusi visas ASV militārās savienības. Ko tad lai saka par nelaimīgajiem alianses kandidātiem?
Gruzīnus un ukraiņus, kuri nesaprotamu iemeslu dēļ atbalsta amerikāņu intereses, saimnieki vienkārši pameta – pasaules malā, ārkārtīgi naidīgi noskaņotā ielenkumā.
Tikai amerikāņu armijas bāzē Kabulā iestrēguši apmēram 400 cilvēki, dažādu Austrumeiropas valstu pārstāvji. Viņi strādāja amerikāņu labā saskaņā ar kontraktu, sargāja cietumu ar ieslodzītajiem talibiem. Tagad talibi izgājuši brīvībā un atņēmuši sargiem ieročus, taču kopumā neapbižo, portālā RIA Novosti stāsta Viktorija Ņikiforova. Ukraiņu algotņi jau palūdza Krieviju atsūtīt lidmašīnu. Interesanti, kāpēc tas nepārsteidz? Arī amerikāņu labā strādājušos talibus, acīmredzot, nāksies glābt krieviem. Vārdu sakot, kā jau vienmēr.
Tomēr arī ar partneriem, NATO pilntiesīgiem locekļiem amerikāņi nav apgājušies labāk. ASV bēgšanas raisītā haosa dēļ ne vācieši, ne holandieši, ne čehi nevarēja izvest savus pilsoņus no Kabulas lidostas. Bez jebkādām konsultācijām amerikāņi paziņoja, ka 31. augusts ir pēdējā evakuācijas diena. Kas notiks ar mūsu pilsoņiem, vaicā NATO valstis. Vašingtona neatbild.
Nav nekāds brīnums, ka ASV partneri grimst pārdomās. Par spēcīgāko pasaulē uzskatītās armijas straujā bēgšana radījusi nelabas aizdomas. Amerikāņi pameta Afganistānā ne tikai cilvēkus, bet arī kara lidmašīnas, helikopterus, bruņutehniku, ieročus. Izskatās, ka viņi ar nodomu pametuši bruņojumu simtiem miljonu dolāru vērtībā apmaiņā pret kaut kādu slepenu vienošanos aiz NATO partneru muguras. Par to liecina neticamais ātrums, kādā daži desmiti tūkstošu "čībās autu bārdaiņu" ieņēma valsti un tās galvaspilsētu. Amerikāņi varēja to aptvert un sagatvoties laikus. Taču viņu sabiedrotajiem tas sagādāja nepatīkamu pārsteigumu.
Patiesībā ASV jau sen gatavoja dažādus vienpusējus darījumus ar talibiem. Jau 2010. gadā Kārnegija fonds "Par starptautisku mieru" izlaida pārskatu, kurā izskatīja dažādus pamiera variantus – no proviču sadales starp proamerikānisko valdību un "Taliban"* līdz pat "savējā" diktatora iecelšanai. Un tas viss – ar lozungu
"Drošība ir svarīgāka nekā demokrātija".
2018.-2020. gg. bijušais ASV vēstnieks Afganistānā Zalmajs Halilzads prezidenta vārdā
sāka slepenas pārrunas ar "Taliban"* pārstāvjiem. Tās noslēdzās ar darījumu 2020. gada pavasarī. Tā bija Vašingtonas pašdarbība. Baltais nams neatklāja savus plānus sabiedrotajiem.
2021. gadā valsts sekretārs Entonijs Blinkens
pastāvīgi sazvanījās ar Pakistānas vadību, jūnijā CIP šefs Viljams Bērnss apmeklēja Islamabadu. Pakistāna gandrīz oficiāli "piebaro" talibus. Visus interesēja viņu vienošanās, taču pārrunas bija aizslepenotas.
Pie tam sabiedrotie visu aptvēra un spēlēja savu spēli. Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless
atzinās žurnālistiem, ka pēdējā gada laikā pūlējies vienoties ar turku un itāļu karavīriem par apvienota kontingenta saglabāšanu Afganistānā. Pārrunas, protams, ritēja paklusām. Vašingtona par tām neko nezināja. Tomēr partneri atzina, ka iecere ir nereāla – pārāk daudz kas saistīts ar amerikāņu militāro infrastruktūru.
Sabiedrotos visvairāk aizkaitināja tas, kā Vašingtona visus nostādīja fakta priekšā – tā izved savus spēkus bez konsultācijām, bez apspriedēm, bez minimāla diplomātiskā takta. Protams, publiski nākas demonstrēt bloka vienotību, taču Eiropas vadošo politiķu aizkaitinājums nenovēršami parādās.
Pat Anglijā, kas pēc Brexit nonākusi totālā atkarībā no ASV, skan nepavisam ne parlamentāri izteikumi. Bijušais premjerministrs Tonijs Blērs tagadējo ASV prezidentu
nosauca par "imbecilu". Pašreizējais premjers Boriss Džonsons paziņoja, ka "ar Trampu veiktos daudz labāk nekā ar miegaino Džo". Pēc tam viņš skaidroja, ka nekad neko tādu neesot teicis, tomēr frāze jau izplatījās.
Britu prese publisko noplūdušas ziņas no pašām augstākajām varas aprindām: angļu ministri uzskata, ka Baidens ir "pavisam aptracis", kad nolēma izvest spēkus no Afganistānas.
"Mūsu lielā sabiedrotā lēmums noslēgt misiju Afganistānu, lēmums, kas pieņemts gandrīz bez konsultācijām ar sabiedrotajiem, liek mums iegrimt domās, —
skumji atzina Blērs. — <…> Mēs riskējam drīz vien noripot pasaules lielvalstu otrajā divizionā."
Viņam piebalso Armins Lašets, ko Angela Merkele vēlētos redzēt Vācijas nākamā kanclera postenī.
Pēc viņa domām, spēku izvešana no Afganistānas "ir lielākā sakāve visā NATO bloka vēsturē".
Francijas prezidents Emanuels Makrons piezvanīja Baidenam un
asi kritizēja viņu par atteikšanos izvest no valsts afgāņus. Francijas prezidenta dusmas ir saprotamas – problēmu ar afgāņu bēgļiem amerikāņi veikti uzvēluši eiropiešiem. Tuvākajā laikā uz ES un Lielbritāniju plūdīs desmitiem tūkstošu nelegālo migrantu, un bail pat iedomāties, cik liels būs potenciālu teroristu skaits viņu starpā. Ja eiropieši mēģinās slēgt robežas, Vašingtona sāks publiski rāties par necilvēcīgo attieksmi.
Amerikāņi ne tikai pazemojuši partnerus, bet arī izlikuši viņiem klasiskas lamatas. Ja ES valstu vadītāji nespēs izvest savus pilsoņus no Afganistānas, tautas sašutuma vilnis var noslaucīt viņus no augstajiem krēsliem. Ja Eiropas valstis pārpludinās bēgļu lavīna, situācija būs vēl sliktāka. Vēl ļaunākas ir tikai iespējamās perspektīvas. Kurp Vašingtonas politiķi tagad sūtīs armiju? Kurp Eiropas kareivji būs spiesti viņiem sekot, kur un par ko atdot dzīvības? Starp citu, Afganistānā gāja bojā vairāk nekā 3,5 tūkstoši NATO bloka karavīru. Kāpēc? Par ko viņi ziedoja savas dzīvības.
Par eiropiešu galveno murgu kļuva doma, ka ASV vēdīs viņus cīņā ar Ķīnu. Tāda avantūra draud ar kārtējo "bezgalīgo karu", turklāt upuru skaits vairs nebūs mērojams tūkstošos. Un, kad Baltais nams aptvers savu sakāvi, tas laikus nodos partnerus un aizmuks no cīņas lauka. Kam tas vajadzīgs. Par pasīvā un no Vašingtonas atkarīgā Eiropas elite nespēj samierināties ar tādu politisko pašnāvību.
Bet ja nu Vašingtona sadomās pakarot pēcpadomju telpā? Tomēr šī tēma NATO oficieru aprindās jau rada skumīgu sarkasmu. "Ir jau labi pļāpāt par to, kā karot ar Krieviju. Patiesībā NATO neatradās pat ne daži tūkstoši karavīru, lai piesegtu atkāpšanos no Afganistānas," intervijā "Financial Times"
žēlojās anonīms komandieris.
"Pēc Afganistānas amerikāņu pasaulei (Pax Americana) pielikts punkts, tāpat kā NATO,"
raksta pazīstamais britu analītiķis Saimons Tīsdalls. Līdz ar militāro ietekmi Eiropā aiziet arī morālā ietekme – "mīkstais spēks", kas nodrošināja ASV hegemoniju dažādākajos planētas reģionos. Sakāve Afganistānā likusi no jauna izvērtēt ASV lomu Eiropas liktenī.
Reiz NATO blokam vajadzēja aizsargāt Eiropu no bēdīgi slavenajiem "komunisma draudiem". Jau sen vairs nav nekādu draudu. Tagad ASV vienpersoniski izmanto bloku kā savu militāro instrumentu, apliek pakļautās valstis ar nodokli tā uzturēšanai un ievelk sabiedrotos bezjēdzīgās avantūrās, bet pēc tam nežēlīgi pamet visas pasaules acīs.
Ukraiņiem un gruzīniem, kas apņēmušies ziedot dzīvības, lai tikai tiktu iekšā NATO, īstais laiks "iegrimt pārdomās, kā izteicās Tonijs Blērs. Īpaši tiem, kuri iestrēguši Kabulā. Tagad viņiem laika ir atliku likām – domāt par pasaules likteni un gaidīt krievu lidmašīnu. Varbūt izvedīs.
* Krievijā un vairākās citās valstis aizliegts teroristisks grupējums.
