https://sputniknewslv.com/20210815/gazei-atrasts-aizvietotajs-kas-notiks-ar-krievijas-budzetu-18003168.html
Gāzei atrasts aizvietotājs. Kas notiks ar Krievijas budžetu
Gāzei atrasts aizvietotājs. Kas notiks ar Krievijas budžetu
Sputnik Latvija
Atgriežas ogles: dabasgāzes augošās cenas liek atkal pāriet pie cietā kurināmā. Rezultātā aug cenas: augusta fjūčersi Holandes laukumā Title Transfer Facility... 15.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-15T11:39+0300
2021-08-15T11:39+0300
2021-08-15T11:39+0300
viedoklis
krievija
ziemeļu straume 2
gāze
gazprom
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/18/89/188992_0:160:3077:1890_1920x0_80_0_0_72611cc8693f43e4ab80af65765f8279.jpg
Uz ažiotāžas rēķina pelna eksportētāji no Krievijas. Tātad palielinās ienākumi valsts budžetā. Par to, cik ilgs būs bums, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva.Pieraduši pie oglēmOgļu pieprasījums aug visā pasaulē, neskatoties uz aicinājumiem samazināt CO2 izmešus. Cieto degvielu ved ne tikai uz Āziju, bet arī ekoloģiski apzinīgo Eiropu.Vecā Pasaule bija spiesta pāriet pie oglēm pēc pagājušās ziemas skarbā sala, kas iztukšoja pazemes gāzes glabātavas (PGG). Sadedzināja vairāk nekā 65 miljardus kubikmetru. "Gazprom" bija spiests steigšus palielināt piegādes.Eksports pieauga arī uz Āziju, kur tāpat valdīja sals. Rezultātā tirgū radās deficīts, kas izprovocēja strauju cenu pieaugumu (pērkot ar tūlītējas piegādes noteikumiem).Sadales centri nepaspēja atgūties pēc aukstās un ilgās ziemas, kad iestājās anomāla tveice: virs 35 grādiem. Eiropieši pastāvīgi lietoja kondicionētājus. Gāzes elektrostacijas vairākkārt palielināja jaudu. Tāpēc Krievija arī vasarā turpināja eksportu palielinātā apjomā.25. jūlijā glabātavas Eiropā bija aizpildītas par 55% (gadu iepriekš – 84%), atzīmēja "Gas Infrastructure Europe".31. jūlijā "Gazprom" ierobežoja iesūknēšanu lielākajās PGG Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.Jau augusta sākumā gāzes cenas Eiropā uzstādīja jaunu rekordu – 540 dolāri par tūkstoš kubikmetriem.Gāzes cenas aug, ko "Gazprom" atteicās iepirkt tranzīta jaudas caur Ukrainu, uzskata Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons. Viņaprāt, "Gazprom" cer uz "Ziemeļu straumes 2" drīzu startu.Jūlijā kompānija pārsūknēja 124 miljonus kubikmetru diennaktī. Tikpat bija plānots arī šomēnes. "Naftogaz" vadītājs Jurijs Vitrenko apgalvoja, ka Krievija vienkārši šantažē Eiropu.Tomēr Kijevas pretenzijas nav pamatotas: "Gazprom" atskaitījās par ievērojamu ieguves palielināšanu. No 1. janvāra līdz 15. jūlijam – 280 miljardi kubikmetru (par 18% vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš). Pie tam lielākā daļa eksporta paredzēta Eiropai: 107,5 miljardi, par 21 miljardu vairāk.Starp citu, pērn uz Veco Pasauli devās apmēram 80% cauruļvadu eksporta. Tas ļāva palielināt daļu Eiropas tirgū līdz 40%.Cita starpā cenu ietekmēja eksporta krišanās caur "Jamalas-Eiropas" cauruļvadu pēc ugunsgrēka "Gazprom" rūpnīcā Jamalas-Ņencu autonomajā apgabalā.Ugunsgrēks izcēlās 4. augusta naktī. Diennakti vēlāk tas jau bija pilnībā likvidēts. Cietušo nav. Tomēr piegādes apjomi kritušies divkārt: dienā Vācijas GTS pieņēma 1,9-2,1 miljonu kubikmetru, vakarā – tikai miljonu. Vārdu sakot, deficītā un dārgā gāze piespiež eiropiešus pāriet pie oglēm.Ķīna nav izņēmumsPie cietās degvielas atgriežas arī Ķīna. Valstī notikusi virkne incidentu: sausums maijā valsts dienvidos ierobežoja hidroenerģētiku – ogļu alternatīvu. Savukārt Henaņas provincē ūdens ir pārāk daudz. Plūdi kaitē transportam no Iekšējās Mongolijas un Šaņsi uz Ķīnas austrumu un centra rajoniem.Šogad organizētas arī plašas inspekcijas, tika izmeklēts un pārbaudīts ogļu šahtu darbs pēc vairākām avārijām, kurās gājuši bojā cilvēki.Rezultātā slēgtas 128 šahtas – apmēram 25% provinces ieguves.Piedevām karstā vasara sakrita ar Ķīnas biznesa aktivitātes atjaunošanos pēc pandēmijas. Pie tam Ķīnā oglēm enerģētikā ir lielāks īpatsvars nekā Eiropā. Pekina būtiski palielinājusi ogļu importu jūnijā – par 35% salīdzinājumā ar maiju un par 12,3% - salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju.Situāciju papildina piegāžu samazināšanās no Indonēzijas, Kolumbijas, DĀR, kā arī ķīniešu atteikšanās iepirkt ogles Austrālijā."Apvienojusies virkne negatīvu faktoru. Pakāpeniski tie mazināsies un cenas ietekmēs mazāk. Apogejs – augustā. Nākamajos mēnešos augs ogļu iekšējā ražošana Ķīnā, atjaunosies Indonēzijā pēc plūdiem. DĀR pārvarēs sekas, ko nesa ogļu vilciena avārija jūlijā, kas kaitēja komunikācijām. Rudenī beigsies anomālais karstums," konstatēja informācijas un analītikas centra "TeleTrade" galvenais ekonomists Marks Goihmans.Tāpēc otrajā pusgadā ogļu cenas kritīsies par 10-15%. Taču būs augstākas nekā pērn lielā pieprasījuma dēļ.Zaļie dodas uzbrukumāKrievijas eksportētāji lika lietā situāciju. Gada pirmajos četros mēnešos tika eksportēti 64,5 miljoni tonnu ogļu – par 14% vairāk nekā 2020. gadā. Ienākumi pārsnieguši 4 miljardus dolāru (+11%).Tomēr labvēlīga konjunktūra nebūs ilga, atzīmē Goihmans. Atteikšanās no oglēm ir vispārēja.Malā nepaliks arī Krievija. Taču ar to saistīti zināmi riski. "Dažām nozarēm ogles veido tehnoloģiskā procesa daļu. Piemēram, metalurģijā," atgādināja Krievijas ekonomikas universitātes profesors Mihails Portavnijs.Bez tam valsts arktiskie rajoni dzīvo uz ogļu un dīzeļdegvielas rēķina. Alternatīvie enerģijas avoti nevar pilnā mērā nodrošināt rūpniecību un komunālo sektoru.Tātad no nacionālo ekonomisko interešu viedokļa vispārēja atteikšanās no oglēm nav iespējama.Cits jautājums – investīcijas. Ogļu ieguves un pārstrādes projekti nevar rēķināties ar finansējumu. Toties nežēlo naudu "apzaļumošanai".Tāpēc Krievijai jāņem vērā vispasaules tendences, norāda Mihails Potravnijs, un jāpilda saistības siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanas jautājumā. Šim nolūkam jāmaina enerģētiskās bilances struktūra – jāpalielina atjaunojamo enerģijas avotu daļa.
https://sputniknewslv.com/20210805/vai-cilveki-iztiks-bez-gazes-latvijas-varas-iestades-splauj-mugura-ziemelu-straumei-2-17865073.html
https://sputniknewslv.com/20210624/karstums-izmaksas-miljardiem-eiro-kas-veicina-milzigu-pieprasijumu-pec-krievijas-gazes-17301326.html
https://sputniknewslv.com/20210806/krievija-ienem-asv-tirgu-17878878.html
https://sputniknewslv.com/20210810/polijai-vajadziga-kaliningrada-konflikts-jau-sacies-17925387.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievija, ziemeļu straume 2, gāze, gazprom
krievija, ziemeļu straume 2, gāze, gazprom
Gāzei atrasts aizvietotājs. Kas notiks ar Krievijas budžetu
Atgriežas ogles: dabasgāzes augošās cenas liek atkal pāriet pie cietā kurināmā. Rezultātā aug cenas: augusta fjūčersi Holandes laukumā Title Transfer Facility sasniedza 141 dolāru par tonnu – maksimālo rādītāju 13 gadu laikā.
Uz ažiotāžas rēķina pelna eksportētāji no Krievijas. Tātad palielinās ienākumi valsts budžetā. Par to, cik ilgs būs bums, portālā RIA Novosti stāsta Irina Badmajeva. Ogļu pieprasījums aug visā pasaulē, neskatoties uz aicinājumiem samazināt CO2 izmešus. Cieto degvielu ved ne tikai uz Āziju, bet arī ekoloģiski apzinīgo Eiropu.
Vecā Pasaule bija spiesta pāriet pie oglēm pēc pagājušās ziemas skarbā sala, kas iztukšoja pazemes gāzes glabātavas (PGG). Sadedzināja vairāk nekā 65 miljardus kubikmetru. "Gazprom" bija spiests steigšus palielināt piegādes.
Eksports pieauga arī uz Āziju, kur tāpat valdīja sals. Rezultātā tirgū radās deficīts, kas izprovocēja strauju cenu pieaugumu (pērkot ar tūlītējas piegādes noteikumiem).
Sadales centri nepaspēja atgūties pēc aukstās un ilgās ziemas, kad iestājās anomāla tveice: virs 35 grādiem. Eiropieši pastāvīgi lietoja kondicionētājus. Gāzes elektrostacijas vairākkārt palielināja jaudu. Tāpēc Krievija arī vasarā turpināja eksportu palielinātā apjomā.
25. jūlijā glabātavas Eiropā bija aizpildītas par 55% (gadu iepriekš – 84%), atzīmēja "Gas Infrastructure Europe".
31. jūlijā "Gazprom" ierobežoja iesūknēšanu lielākajās PGG Austrijā, Vācijā un Nīderlandē.
Jau augusta sākumā gāzes cenas Eiropā uzstādīja jaunu rekordu – 540 dolāri par tūkstoš kubikmetriem.
Gāzes cenas aug, ko "Gazprom" atteicās iepirkt tranzīta jaudas caur Ukrainu, uzskata Ukrainas GTS operatora vadītājs Sergejs Makogons. Viņaprāt, "Gazprom" cer uz "Ziemeļu straumes 2" drīzu startu.
Jūlijā kompānija pārsūknēja 124 miljonus kubikmetru diennaktī. Tikpat bija plānots arī šomēnes. "Naftogaz" vadītājs Jurijs Vitrenko apgalvoja, ka Krievija vienkārši šantažē Eiropu.
Tomēr Kijevas pretenzijas nav pamatotas: "Gazprom" atskaitījās par ievērojamu ieguves palielināšanu. No 1. janvāra līdz 15. jūlijam – 280 miljardi kubikmetru (par 18% vairāk nekā šajā periodā gadu iepriekš). Pie tam lielākā daļa eksporta paredzēta Eiropai: 107,5 miljardi, par 21 miljardu vairāk.
Starp citu, pērn uz Veco Pasauli devās apmēram 80% cauruļvadu eksporta. Tas ļāva palielināt daļu Eiropas tirgū līdz 40%.
Cita starpā cenu ietekmēja eksporta krišanās caur "Jamalas-Eiropas" cauruļvadu pēc ugunsgrēka "Gazprom" rūpnīcā Jamalas-Ņencu autonomajā apgabalā.
Ugunsgrēks izcēlās 4. augusta naktī. Diennakti vēlāk tas jau bija pilnībā likvidēts. Cietušo nav. Tomēr piegādes apjomi kritušies divkārt: dienā Vācijas GTS pieņēma 1,9-2,1 miljonu kubikmetru, vakarā – tikai miljonu. Vārdu sakot, deficītā un dārgā gāze piespiež eiropiešus pāriet pie oglēm.
Pie cietās degvielas atgriežas arī Ķīna. Valstī notikusi virkne incidentu: sausums maijā valsts dienvidos ierobežoja hidroenerģētiku – ogļu alternatīvu. Savukārt Henaņas provincē ūdens ir pārāk daudz. Plūdi kaitē transportam no Iekšējās Mongolijas un Šaņsi uz Ķīnas austrumu un centra rajoniem.
Šogad organizētas arī plašas inspekcijas, tika izmeklēts un pārbaudīts ogļu šahtu darbs pēc vairākām avārijām, kurās gājuši bojā cilvēki.
Rezultātā slēgtas 128 šahtas – apmēram 25% provinces ieguves.
Piedevām karstā vasara sakrita ar Ķīnas biznesa aktivitātes atjaunošanos pēc pandēmijas. Pie tam Ķīnā oglēm enerģētikā ir lielāks īpatsvars nekā Eiropā. Pekina būtiski palielinājusi ogļu importu jūnijā – par 35% salīdzinājumā ar maiju un par 12,3% - salīdzinājumā ar 2020. gada jūniju.
Situāciju papildina piegāžu samazināšanās no Indonēzijas, Kolumbijas, DĀR, kā arī ķīniešu atteikšanās iepirkt ogles Austrālijā.
"Apvienojusies virkne negatīvu faktoru. Pakāpeniski tie mazināsies un cenas ietekmēs mazāk. Apogejs – augustā. Nākamajos mēnešos augs ogļu iekšējā ražošana Ķīnā, atjaunosies Indonēzijā pēc plūdiem. DĀR pārvarēs sekas, ko nesa ogļu vilciena avārija jūlijā, kas kaitēja komunikācijām. Rudenī beigsies anomālais karstums," konstatēja informācijas un analītikas centra "TeleTrade" galvenais ekonomists Marks Goihmans.
Tāpēc otrajā pusgadā ogļu cenas kritīsies par 10-15%. Taču būs augstākas nekā pērn lielā pieprasījuma dēļ.
Krievijas eksportētāji lika lietā situāciju. Gada pirmajos četros mēnešos tika eksportēti 64,5 miljoni tonnu ogļu – par 14% vairāk nekā 2020. gadā. Ienākumi pārsnieguši 4 miljardus dolāru (+11%).
Tomēr labvēlīga konjunktūra nebūs ilga, atzīmē Goihmans. Atteikšanās no oglēm ir vispārēja.
Malā nepaliks arī Krievija. Taču ar to saistīti zināmi riski. "Dažām nozarēm ogles veido tehnoloģiskā procesa daļu. Piemēram, metalurģijā," atgādināja Krievijas ekonomikas universitātes profesors Mihails Portavnijs.
Bez tam valsts arktiskie rajoni dzīvo uz ogļu un dīzeļdegvielas rēķina. Alternatīvie enerģijas avoti nevar pilnā mērā nodrošināt rūpniecību un komunālo sektoru.
Tātad no nacionālo ekonomisko interešu viedokļa vispārēja atteikšanās no oglēm nav iespējama.
Cits jautājums – investīcijas. Ogļu ieguves un pārstrādes projekti nevar rēķināties ar finansējumu. Toties nežēlo naudu "apzaļumošanai".
Tāpēc Krievijai jāņem vērā vispasaules tendences, norāda Mihails Potravnijs, un jāpilda saistības siltumnīcas gāzu izmešu samazināšanas jautājumā. Šim nolūkam jāmaina enerģētiskās bilances struktūra – jāpalielina atjaunojamo enerģijas avotu daļa.
