https://sputniknewslv.com/20210811/pandemijas-gada-pasvaldibas-pazaudejusas-vel-vairak-skolenu-17943809.html
Pandēmijas gadā pašvaldības "pazaudējušas" vēl vairāk skolēnu
Pandēmijas gadā pašvaldības "pazaudējušas" vēl vairāk skolēnu
Sputnik Latvija
Pandēmijas dēļ daudzi vecāki nereģistrē bērnus bērnudārzos vai skolās, bet sociālie dienesti nevar apsekot bērnus dzīvesvietā. 11.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-11T15:03+0300
2021-08-11T15:03+0300
2021-08-11T15:03+0300
latvijā
latvija
izglītība
bērni
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0c/07/14806305_0:51:2977:1726_1920x0_80_0_0_1cb4662414b8337f242250f377135ffc.jpg
RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Pandēmijas laikā palielinājies skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, ziņo Latvijas Avize.Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojumu iepriekšējā mācību gadā 16 453 Latvijā deklarēti skolas vecuma bērni nemācījās nevienā valsts izglītības iestādē. Par 15 551 bērnu zināms, ka viņi mācās ārzemēs, bet 902 bērni vai nu nav apmeklējuši skolu, vai arī pašvaldībām par viņiem nav informācijas.Pagājušajā mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas vēl par 394 bērniem, 180 no kuriem bija pirmsskolas vecums.Bieži pēc bērna deklarētās dzīvesvietas apmeklējuma pašvaldības darbinieki noskaidro, ka ģimene atrodas ārzemēs, vai nedzīvo norādītajā adresē, bet datu par tās jauno dzīvesvietu nav. Visbiežāk nav pieejami dati par bērniem Rīgā, kas ir saistīts ar lielu iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā.2020. gada beigās un 2021. gada sākumā informācijas ieguvei traucēja pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, kā arī pašvaldības darbinieku attālinātais darbs. Bija pašvaldības, kas informācijā par bērna meklēšanu atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ apsekojums bērna dzīvesvietā nav iespējams.Pagājušajā gadā 25 bērni 7-8 gadu vecumā nav uzsākuši mācības skolā, vecāki skaidroja, ka tie ies skolā nākamgad.IKVD speciālisti norāda, ka tieši pandēmijas un attālināto mācību laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība bērniem, kuri izstājušies no vienas skolas un nav reģistrējušies citā."Tas var liecināt, ka bērns no izglītības iestādes izstājies attālināto mācību grūtību vai psihoemocionālu iemeslu dēļ, līdz ar to tieši šādiem bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams atbalsts, lai palīdzētu bērnam atsākt izglītības ieguvi," atzīst dienestā.Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja skolēns vēlas mainīt skolu, iepriekšējā izglītības iestāde drīkst atskaitīt bērnu tikai triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no skolas, uz kuru bērns pārgājis mācīties. Izstāšanās iemeslam jābūt atzīmētam valsts izglītības informācijas sistēmā.Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Inga Bērziņa norāda, ka visbiežāk pašvaldībām nav informācijas par bērnu izglītību, jo bērni atrodas ārzemēs, bet viņu vecāki par to nav ziņojuši."Ja esam Eiropas Savienībā, vajadzētu būt iespējai noskaidrot šādu bērnu atrašanās vietu, ja viņi atrodas kādā no ES valstīm," uzskata Bērziņa.Tāpat, pēc viņas vārdiem, arī sociālajam dienestam un bāriņtiesai jādodas pie ģimenes pat pandēmijas apstākļos.
https://sputniknewslv.com/20210809/migracija-un-mirstibas-parsvars-eksperte-komente-iedzivotaju-skaitisanas-rezultatus-17909955.html
https://sputniknewslv.com/20210731/41-majsaimniecibu-latvija-dzivo-tikai-viens-cilveks--17796305.html
https://sputniknewslv.com/20210622/riga-zaude-iedzivotajus-gada-laika-ridzinieku-skaits-sarucis-gandriz-par-7000-cilveku-17265552.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvija, izglītība, bērni
latvija, izglītība, bērni
Pandēmijas gadā pašvaldības "pazaudējušas" vēl vairāk skolēnu
Pandēmijas dēļ daudzi vecāki nereģistrē bērnus bērnudārzos vai skolās, bet sociālie dienesti nevar apsekot bērnus dzīvesvietā.
RĪGA, 11. augusts — Sputnik. Pandēmijas laikā palielinājies skolēnu skaits, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, ziņo
Latvijas Avize.
Saskaņā ar Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) ziņojumu iepriekšējā mācību gadā 16 453 Latvijā deklarēti skolas vecuma bērni nemācījās nevienā valsts izglītības iestādē. Par 15 551 bērnu zināms, ka viņi mācās ārzemēs, bet 902 bērni vai nu nav apmeklējuši skolu, vai arī pašvaldībām par viņiem nav informācijas.
Pagājušajā mācību gadā pašvaldībām nebija informācijas vēl par 394 bērniem, 180 no kuriem bija pirmsskolas vecums.
Bieži pēc bērna deklarētās dzīvesvietas apmeklējuma pašvaldības darbinieki noskaidro, ka ģimene atrodas ārzemēs, vai nedzīvo norādītajā adresē, bet datu par tās jauno dzīvesvietu nav. Visbiežāk nav pieejami dati par bērniem Rīgā, kas ir saistīts ar lielu iedzīvotāju skaitu galvaspilsētā.
2020. gada beigās un 2021. gada sākumā informācijas ieguvei traucēja pandēmijas dēļ noteiktie ierobežojumi, kā arī pašvaldības darbinieku attālinātais darbs. Bija pašvaldības, kas informācijā par bērna meklēšanu atzīmēja, ka ierobežojumu dēļ apsekojums bērna dzīvesvietā nav iespējams.
Pagājušajā gadā 25 bērni 7-8 gadu vecumā nav uzsākuši mācības skolā, vecāki skaidroja, ka tie ies skolā nākamgad.
IKVD speciālisti norāda, ka tieši pandēmijas un attālināto mācību laikā ir jāpievērš īpaša uzmanība bērniem, kuri izstājušies no vienas skolas un nav reģistrējušies citā.
"Tas var liecināt, ka bērns no izglītības iestādes izstājies attālināto mācību grūtību vai psihoemocionālu iemeslu dēļ, līdz ar to tieši šādiem bērniem un viņu ģimenēm nepieciešams atbalsts, lai palīdzētu bērnam atsākt izglītības ieguvi," atzīst dienestā.
Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, ja skolēns vēlas mainīt skolu, iepriekšējā izglītības iestāde drīkst atskaitīt bērnu tikai triju darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas no skolas, uz kuru bērns pārgājis mācīties. Izstāšanās iemeslam jābūt atzīmētam valsts izglītības informācijas sistēmā.
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Inga Bērziņa norāda, ka visbiežāk pašvaldībām nav informācijas par bērnu izglītību, jo bērni atrodas ārzemēs, bet viņu vecāki par to nav ziņojuši.
"Ja esam Eiropas Savienībā, vajadzētu būt iespējai noskaidrot šādu bērnu atrašanās vietu, ja viņi atrodas kādā no ES valstīm," uzskata Bērziņa.
Tāpat, pēc viņas vārdiem, arī sociālajam dienestam un bāriņtiesai jādodas pie ģimenes pat pandēmijas apstākļos.
