https://sputniknewslv.com/20210804/gandriz-piektajai-dalai-iedzivotaju-ir-ietaupijumi-triju-algu-apmera-17843743.html
Gandrīz piektajai daļai iedzīvotāju ir ietaupījumi triju algu apmērā
Gandrīz piektajai daļai iedzīvotāju ir ietaupījumi triju algu apmērā
Sputnik Latvija
Pandēmijas laikā būtiski audzis iedzīvotāju skaits, kuri veido iekrājumus pat ienākumu krišanās apstākļos. 04.08.2021, Sputnik Latvija
2021-08-04T15:32+0300
2021-08-04T15:32+0300
2021-08-04T15:32+0300
latvijā
latvijā
nauda
ekonomika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/05/1b/15738712_0:0:3077:1731_1920x0_80_0_0_fc2f677afd7fd5b2ef1694164790fe0b.jpg
RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam (19%) ir drošības spilvens vismaz triju mēnešalgu apmērā, liecina Swedbank apkopotā informācija. Šis rādītājs ir par 5 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada sākumā, pirms Covid-19 pandēmijas, vēsta BNN.Pandēmijas laikā par 10 procentpunktiem sarucis iedzīvotāju skaits, kuri iekrājumus neveido, pie tam aizvien lielāks skaits rada uzkrājumus vecumdienām, ieskaitot līdzekļus 3. pensiju līmenī (kopumā – 13% klientu, kuri saņem regulārus ienākumus Swedbank kontos).Uzkrājumiem klienti visbiežāk izvēlas norēķinu kontu vai izmanto instrumentu, kura ietvaros pēc katras pirkuma apmaksas ar bankas karti, uzkrājēja kontā automātiski tiek ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro.36% iedzīvotāju rada uzkrājumus mērķtiecīgi, izmantojot regulārus maksājumus – krājkontā ik mēnesi tiek ieskaitīta noteikta summa. Kopš 2020. gada maija iedzīvotāji tādā veidā iekrājuši 85 miljonus eiro.Iepriekš vēstīts, ka 2020. gadā 21% Latvijas mājsaimniecību sarukuši ienākumi – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pie tam pēdējā gada laikā lielākajai daļai mājsaimniecību (66%) ienākumi nav mainījušies, 13% - pat pieauguši.2020. gadā 35,2% mājsaimniecību vispār nebija nekādu iekrājumu. Gandrīz 35,7% mājsaimniecību atklāja, ka ietaupījumi ļautu uzturēt pašreizējo dzīves līmeni ne vairāk kā trīs mēnešus, bet 29,2% iedzīvotāju varētu noturēties trīs vai vairāk mēnešus.
https://sputniknewslv.com/20210408/Vairak-neka-35-Latvijas-majsaimniecibu-nav-uzkrajumu-15464177.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
latvijā, nauda, ekonomika
latvijā, nauda, ekonomika
Gandrīz piektajai daļai iedzīvotāju ir ietaupījumi triju algu apmērā
Pandēmijas laikā būtiski audzis iedzīvotāju skaits, kuri veido iekrājumus pat ienākumu krišanās apstākļos.
RĪGA, 4. augusts — Sputnik. Gandrīz katram piektajam Latvijas iedzīvotājam (19%) ir drošības spilvens vismaz triju mēnešalgu apmērā, liecina Swedbank apkopotā informācija. Šis rādītājs ir par 5 procentpunktiem augstāks nekā pērnā gada sākumā, pirms Covid-19 pandēmijas, vēsta
BNN.
Pandēmijas laikā par 10 procentpunktiem sarucis iedzīvotāju skaits, kuri iekrājumus neveido, pie tam aizvien lielāks skaits rada uzkrājumus vecumdienām, ieskaitot līdzekļus 3. pensiju līmenī (kopumā – 13% klientu, kuri saņem regulārus ienākumus Swedbank kontos).
Uzkrājumiem klienti visbiežāk izvēlas norēķinu kontu vai izmanto instrumentu, kura ietvaros pēc katras pirkuma apmaksas ar bankas karti, uzkrājēja kontā automātiski tiek ieskaitīta starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro.
36% iedzīvotāju rada uzkrājumus mērķtiecīgi, izmantojot regulārus maksājumus – krājkontā ik mēnesi tiek ieskaitīta noteikta summa. Kopš 2020. gada maija iedzīvotāji tādā veidā iekrājuši 85 miljonus eiro.
Iepriekš vēstīts, ka 2020. gadā 21% Latvijas mājsaimniecību sarukuši ienākumi – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Pie tam pēdējā gada laikā lielākajai daļai mājsaimniecību (66%) ienākumi nav mainījušies, 13% - pat pieauguši.
2020. gadā 35,2% mājsaimniecību vispār nebija nekādu iekrājumu. Gandrīz 35,7% mājsaimniecību atklāja, ka ietaupījumi ļautu uzturēt pašreizējo dzīves līmeni ne vairāk kā trīs mēnešus, bet 29,2% iedzīvotāju varētu noturēties trīs vai vairāk mēnešus.
