https://sputniknewslv.com/20210731/ieredni-atzina-savu-zaudejumu-latvijas-rupniecibas-attistisana-17802575.html
Ierēdņi atzina savu zaudējumu Latvijas rūpniecības attīstīšanā
Ierēdņi atzina savu zaudējumu Latvijas rūpniecības attīstīšanā
Sputnik Latvija
Katra jaunā valdība sola attīstīt ražošanu valstī, taču pagaidām tas neizdodas. Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam valsts nav izpildījusi nevienu mērķi... 31.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-31T18:46+0300
2021-07-31T18:46+0300
2021-08-02T13:42+0300
latvijā
ekonomika
latvija
eiropas savienība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/08/02/17817610_0:106:2972:1778_1920x0_80_0_0_7c8874eab035be7eaa81c89269de4522.jpg
RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Galvenais mērķis bija veicināt strukturālās pārmaiņas ekonomikā par labu preču un pakalpojumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā plānos bija nostiprināt rūpniecisko nozaru lomu, modernizēt rūpniecību un pakalpojumu jomu un eksporta attīstību. Mērķu sasniegumu vērtēšanai tika noteikti četri rezultatīvie rādītāji.Pilnīga izgāšanāsProgramma paredzēja, ka apstrādes rūpniecības īpatsvaram iekšzemes kopproduktā 2020. gadā bija jābūt 20%, salīdzinājumā ar 14,1% 2011. gadā. Tomēr šis mērķis netika panākts, jo saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju apstrādes rūpniecības īpatsvars 2020. gadā sastādīja 12,2%.Ministrija skaidroja, ka Latvijai raksturīgs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, pat ātras izaugsmes gados tas nav pārsniedzis 14% no IKP. Pēdējo desmit gadu laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir 12,3%, kas ir zemāk nekā vidēji ES (16,7%), kā arī Lietuvā (19%) un Igaunijā (15,6%).Arī darba ražīgums nepalielinājās2020. gadā Latvija arī nav sasniegusi mērķi par 40% palielināt produktivitāti apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar 2011. gadu, tāpat nav sasniegts mērķis līdz 2020. gadam par 60% palielināt apstrādes rūpniecību. Kā ziņo Ekonomikas ministrija, salīdzinot ar 2011. gadu, 2020. gadā apstrādes rūpniecības apjomi palielinājās par 22,7%, taču tas ir par 37,3 procentpunktiem mazāk, nekā bija ieplānots. "Atpalicību no mērķa rādītāja lielā mērā ietekmēja ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanos Latvijas ražotāju tradicionālajos eksporta tirgos," atzina ministrijā.Savukārt apstrādes rūpniecības produktivitāte 2020. gadā bija par 26,6% augstāka nekā 2011. gadā, bet par 13,4 procentpunktiem atpalika no mērķa rādītāja. Tāpat netika sasniegts mērķis līdz 2020. gadam ieguldīt pētniecībā un attīstībā 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā šajās nozarēs tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā – 0,64% no IKP.Atpaliekam visos rādītājosEkonomikas ministrija tomēr atzina, ka kopš 2011. gada investīciju apjoms palielinājies par 40%, galvenokārt investīciju pieauguma dēļ augstākās izglītības sektorā — par 56%. Investīcijas pētniecībā un attīstībā uzņēmējdarbības sektorā palielinājās pieticīgāk — par 31%.Kā norāda Ekonomikas ministrija, kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai pēdējos desmit gados sasniedza vidēji 74 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir tikai 13% no ES vidējā rādītāja – 582 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ministrija norāda, ka pēc šī rādītāja Latvija atpaliek no vairuma ES valstīm, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
https://sputniknewslv.com/20210728/latvija-izgazusi-visus-precu-razosanas-un-rupniecibas-attistibas-nacionalos-planus-17728472.html
https://sputniknewslv.com/20210715/ka-produktu-cenu-pieaugums-atspogulosies-sabiedriba-17587782.html
https://sputniknewslv.com/20210713/miljons-eiro-diena-kreditoriem-rimsevics-par-to-ka-valsts-grimst-parados-17563424.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
ekonomika, latvija, eiropas savienība
ekonomika, latvija, eiropas savienība
Ierēdņi atzina savu zaudējumu Latvijas rūpniecības attīstīšanā
18:46 31.07.2021 (atjaunots: 13:42 02.08.2021) Katra jaunā valdība sola attīstīt ražošanu valstī, taču pagaidām tas neizdodas. Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam valsts nav izpildījusi nevienu mērķi, kas iekļauts nacionālās industriālās politikas plānā. To godīgi atzinusi Ekonomikas ministrija.
RĪGA, 31. jūlijs — Sputnik. Galvenais mērķis bija veicināt strukturālās pārmaiņas ekonomikā par labu preču un pakalpojumu ražošanai ar augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā plānos bija nostiprināt rūpniecisko nozaru lomu, modernizēt rūpniecību un pakalpojumu jomu un eksporta attīstību. Mērķu sasniegumu vērtēšanai tika noteikti četri rezultatīvie rādītāji.
Programma paredzēja, ka apstrādes rūpniecības īpatsvaram iekšzemes kopproduktā 2020. gadā bija jābūt 20%, salīdzinājumā ar 14,1% 2011. gadā. Tomēr šis mērķis netika panākts, jo saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju apstrādes rūpniecības īpatsvars 2020. gadā sastādīja 12,2%.
Ministrija skaidroja, ka Latvijai raksturīgs apstrādes rūpniecības īpatsvars tautsaimniecībā, pat ātras izaugsmes gados tas nav pārsniedzis 14% no IKP. Pēdējo desmit gadu laikā apstrādes rūpniecības īpatsvars ir 12,3%, kas ir zemāk nekā vidēji ES (16,7%), kā arī Lietuvā (19%) un Igaunijā (15,6%).
Arī darba ražīgums nepalielinājās
2020. gadā Latvija arī nav sasniegusi mērķi par 40% palielināt produktivitāti apstrādes rūpniecībā, salīdzinot ar 2011. gadu, tāpat nav sasniegts mērķis līdz 2020. gadam par 60% palielināt apstrādes rūpniecību. Kā ziņo Ekonomikas ministrija, salīdzinot ar 2011. gadu, 2020. gadā apstrādes rūpniecības apjomi palielinājās par 22,7%, taču tas ir par 37,3 procentpunktiem mazāk, nekā bija ieplānots. "Atpalicību no mērķa rādītāja lielā mērā ietekmēja ekonomikas izaugsmes tempu vājināšanos Latvijas ražotāju tradicionālajos eksporta tirgos," atzina ministrijā.
Savukārt apstrādes rūpniecības produktivitāte 2020. gadā bija par 26,6% augstāka nekā 2011. gadā, bet par 13,4 procentpunktiem atpalika no mērķa rādītāja. Tāpat netika sasniegts mērķis līdz 2020. gadam ieguldīt pētniecībā un attīstībā 1,5% no IKP. Ja 2011. gadā šajās nozarēs tika ieguldīti 0,7% no IKP, tad 2020. gadā – 0,64% no IKP.
Atpaliekam visos rādītājos
Ekonomikas ministrija tomēr atzina, ka kopš 2011. gada investīciju apjoms palielinājies par 40%, galvenokārt investīciju pieauguma dēļ augstākās izglītības sektorā — par 56%. Investīcijas pētniecībā un attīstībā uzņēmējdarbības sektorā palielinājās pieticīgāk — par 31%.
Kā norāda Ekonomikas ministrija, kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai pēdējos desmit gados sasniedza vidēji 74 eiro uz vienu iedzīvotāju, kas ir tikai 13% no ES vidējā rādītāja – 582 eiro uz vienu iedzīvotāju. Ministrija norāda, ka pēc šī rādītāja Latvija atpaliek no vairuma ES valstīm, kā arī no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas.
