https://sputniknewslv.com/20210716/talibi-saka-turkiem-go-home-un-apsauj-gusteknus-kas-notiks-talak-17603553.html
Talibi saka turkiem "Go home" un apšauj gūstekņus. Kas notiks tālāk?
Talibi saka turkiem "Go home" un apšauj gūstekņus. Kas notiks tālāk?
Sputnik Latvija
Afganistāna lido bezdibenī kopā ar Savienoto Valstu un to sabiedroto reputāciju. "Taliban"* skarbi padzen turku karavīrus un gatavojas aizsargāt valsti no... 16.07.2021, Sputnik Latvija
2021-07-16T14:27+0300
2021-07-16T14:27+0300
2021-07-16T14:27+0300
viedoklis
turcija
drošība
afganistāna
taliban
https://img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/19/17321644_0:228:2583:1681_1920x0_80_0_0_949563392c9d3824d03fa990785bb393.jpg
Radikālā kustība "Taliban"* skarbi lika pamest valsti turku karavīriem, kurus Ankara un Vašingtona plānoja atstāt Kabulas lidostas apsardzei un kontrolei. Vienlaikus aptrakušie "islāma emirāta" kaujinieki sākuši apšaut karagūstekņus – savas valsts pilsoņus, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. Talibi oficiāli paziņoja, ka Turcijas spēki Afganistānas teritorijā pārkāpj vienošanos ar ASV, valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī apsolīja sagādāt problēmas Turcijai. Jebkuras valsts karavīru klātbūtni kaujinieki uzskata par okupāciju: "Cīnīsimies ar iebrucējiem atbilstoši fetvai no 1422. gada no hidžras (2001. gads), kas paredz: pēdējos 20 gadus karš bija džihāds". Ultimāts nav apspriežams. Iepriekš Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka panākta vienošanās ar ASV jautājumā par Kabulas lidostas apsardzi uz nenoteiktu laika periodu pēc 2021. gada 31. augusta. Galvaspilsētas gaisa ostas drošības projekts ar vienas NATO valsts spēkiem – pēc ASV un alianses kontingenta izvešanas no Afganistānas – sākotnēji šķita nerealizējams. Objekts atrodas Kabulas ziemeļu daļā, integrēts pilsētas apbūvē un komunikāciju sistēmā. Autoceļu un dzelzceļu tīkls nav attīstīts, tāpēc lidosta ir galvenais "portāls" visiem, kas vēlas no Afganistānas nokļūt ārpasaulē un otrādi. Kas kontrolē lidostu, tas faktiski ir saimnieks galvaspilsētā, lielā mērā – arī valstī. Protams, to saprot arī talibi, un savā "emirātā" nedomā atdot varu kādam oponentam, kur nu vēl ārzemju karavīriem. "Mācekļu" kustība uzskata, ka Kabulas ieņemšana ir tikai laika jautājums. Šodien "Taliban" kontrolē apmēram 250 apriņķus no 398. ASV par aptuveni 95% noslēguši karaspēka izvešanu. Tendence ir acīmredzama. Afganistānas ziemeļu pierobežas rajonos rit asiņainas kaujas - valdības spēki pret zemessargiem ar "Taliban"* vienībām. Neskatoties uz talibu apgalvojumiem par kaimiņvalstu robežu neaizskaramību, Centrālāzija ir bīstami tuva kara haosam, satrauc arī teroristiskās organizācijas ISIS* sarosīšanās. Saskaņā ar Krievijas ĀM datiem, ziemeļu provincēs dislocējušies līdz 4 tūkstoši ISIS* kaujinieku. Operatīvā situācija Aizvadītajā nedēļā aug karadarbības intensitāte Kondozas, Badahšānas, Bādgīsas un Herātas provincēs, gājuši bojā simtiem karavīru, talibu un civiliedzīvotāju. 11. jūlija naktī Lougaras provincē valdības spēki likvidēja "Taliban" izlūkdienesta priekšnieku Kari Šagasi. No otras puses, turpinās talibu zvērības okupētajos apriņķos – viņi ar varu apprec vietējās iedzīvotājas, cietsirdīgi apspiež tautas neapmierinātību ar jaunajiem "emirāta" noteikumiem (atteikšanās no televīzijas, viedtālruņiem, mūzikas, eiropeiska apģērba) un pat slepkavo gūstekņus. Saskaņā ar CNN datiem, kaujinieki nošāvuši vairāk nekā 20 afgāņu armijas speciālo uzdevumu vienības karavīru, kad viņi mēģināja padoties gūstā Farjabas provincē, netālu no Turkmenistānas robežas. Tamlīdzīgi soļi asi kontrastē talibu mēģinājumiem izlikties par leģitīmu nacionālo spēku. Garākā un bīstamākā robeža Centrālāzijā – Tadžikistānas robeža – no dienvidu puses gandrīz pilnībā nonākusi talibu rokās. "Šerhanas-Bandaras" caurlaides punkta sagrābšana 60 km attālumā no Kondozas bija īpaši pazemojošs trieciens ASV, jo 700 metrus garo tiltu par 37 miljoniem dolāru 2007. gadā uzcēla ar ASV valdības atbalstu. Tagad uz tilta "muitas nodevas" iekasē "Taliban" kaujinieki. Ne velti Krievija un Tadžikistāna būvē jaunu robežsardzes posteni uz Afganistānas robežas. Divu dienu laikā, glābjoties no talibiem, Tadžikistānas teritorijā ieradās vairāk nekā 120 cilvēki. Austrumi ir smalka lieta Interesanti, ka "Taliban"* diplomātiskā aktivitāte ignorēja pārrunas Stambulā, toties "politiskais ofiss" apmeklēja Maskavu, Teherānu un vairākas Centrālāzijas galvaspilsētas. Pēdējo dienu notikumi un tendences liecina: ASV un to sabiedrotie vairs nekādi nepalīdzēs Afganistānas likumīgajai valdībai. Talibi vēl nav uzvarējuši valdību Kabulā, tomēr jau guvuši virsroku pār Vašingtonu – amerikāņi aktīvi meklē, kas vainīgs pie lielākās pēc Vjetnamas ģeopolitiskās sakāves Afganistānā. Londona zaudējusi otru (!) karu Afganistānā un izvēlas pazemojumu pilnu sadarbību ar uzvarētājiem, ko ANO uzskata par teroristiem. Pat talibu vidū cienījamā Turcija saņēmusi "pēdējo brīdinājumu". Kolektīvie Rietumi vēl pūlas izlikties, ka atbalsta Afganistānas valdības spēkus. Ja neizdosies glābt proamerikānisko valdību, varbūt izdosies glābt reputāciju. Tomēr aviobāze Abūdabī (AAE) ir pārāk tālu, tāpēc efektivitāte krītas – garantētas tikai 3-4 stundas garš lidojums līdz Afganistānai (1800 km līdz Kabulai). Citas robežas sasniegt nav izdevies. Ģeogrāfiskais izvietojums drīzāk ir atkarīgs no Maskavas un tās sabiedrotajiem, ne no Vašingtonas un NATO. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs iepriekš atzīmēja, ka Krievijas acīs amerikāņu spēku pārvietošana no Afganistānas uz Centrālāzijas valstīm nav pieņemama. Šo viedokli Maskava izteikusi Vašingtonai un saviem sabiedrotajiem reģionā. Tālāk klāsies smagi visiem. Protams, "Taliban" ir destruktīva, teroristiska organizācija, kas prasa adekvātu Krievijas, Centrālās un Dienvidāzijas valstu reakciju. Ekstrēmistiskajās Pakistānas medresēs jaunajiem radikāļiem iepotē maksimāli negatīvu attieksmi pret Krieviju un Eiropas civilizāciju. Tomēr, paskatoties uz ASV un NATO ilgajām asiņainajām "korekcijām" Irākā, Afganistānā, Dienvidslāvijā, Lībijā, Sīrijā – pavērojot kopainu, var izrādīties, ka talibi var būt mazākais no "diviem ļaunumiem". Savienotās Valstis ir cietušas sakāves visos karos pēdējos septiņos gadu desmitos, tomēr Afganistāna ir īpaša lappuse Rietumu vēsturē, kas ar desmitiem valstu iespaidīgo militāri ekonomisko potenciālu un augsti tehnoloģisko solidāro spriedzi 20 gadu laikā nav spējuši mainīt Austrumus.*Krievijā un vairākās valstīs aizliegta teroristiskā organizācija
https://sputniknewslv.com/20210715/taliban-2021-gada--grupejums-vai-valsts-17598898.html
https://sputniknewslv.com/20210714/par-ko-taliban-parvertis-afganistanu-un-ka-tagad-dzivo-civilie-17575104.html
https://sputniknewslv.com/20210422/Amerikanu-speku-izvesanu-no-Afganistanas-vada-talibi-15554897.html
https://sputniknewslv.com/20210417/GB-Par-ko-ASV-naksies-skaidroties-ar-talibiem-Afganistna-15521100.html
https://sputniknewslv.com/20200629/Krievijas-talibu-sazverestibas-del-gajusi-boja-vairaki-ASV-karaviri-13974883.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Aleksandrs Hroļenko
https://img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
turcija, drošība, afganistāna, taliban
turcija, drošība, afganistāna, taliban
Talibi saka turkiem "Go home" un apšauj gūstekņus. Kas notiks tālāk?
Afganistāna lido bezdibenī kopā ar Savienoto Valstu un to sabiedroto reputāciju. "Taliban"* skarbi padzen turku karavīrus un gatavojas aizsargāt valsti no okupācijas.
Radikālā kustība "Taliban"* skarbi lika pamest valsti turku karavīriem, kurus Ankara un Vašingtona plānoja atstāt Kabulas lidostas apsardzei un kontrolei. Vienlaikus aptrakušie "islāma emirāta" kaujinieki sākuši apšaut karagūstekņus – savas valsts pilsoņus, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Talibi oficiāli paziņoja, ka Turcijas spēki Afganistānas teritorijā pārkāpj vienošanos ar ASV, valsts suverenitāti un teritoriālo vienotību, kā arī apsolīja sagādāt problēmas Turcijai.
Jebkuras valsts karavīru klātbūtni kaujinieki uzskata par okupāciju: "Cīnīsimies ar iebrucējiem atbilstoši fetvai no 1422. gada no hidžras (2001. gads), kas paredz: pēdējos 20 gadus karš bija džihāds". Ultimāts nav apspriežams.
Iepriekš Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans paziņoja, ka panākta vienošanās ar ASV jautājumā par Kabulas lidostas apsardzi uz nenoteiktu laika periodu pēc 2021. gada 31. augusta.
Galvaspilsētas gaisa ostas drošības projekts ar vienas NATO valsts spēkiem – pēc ASV un alianses kontingenta izvešanas no Afganistānas – sākotnēji šķita nerealizējams. Objekts atrodas Kabulas ziemeļu daļā, integrēts pilsētas apbūvē un komunikāciju sistēmā. Autoceļu un dzelzceļu tīkls nav attīstīts, tāpēc lidosta ir galvenais "portāls" visiem, kas vēlas no Afganistānas nokļūt ārpasaulē un otrādi. Kas kontrolē lidostu, tas faktiski ir saimnieks galvaspilsētā, lielā mērā – arī valstī.
Protams, to saprot arī talibi, un savā "emirātā" nedomā atdot varu kādam oponentam, kur nu vēl ārzemju karavīriem. "Mācekļu" kustība uzskata, ka Kabulas ieņemšana ir tikai laika jautājums.
Šodien "Taliban" kontrolē apmēram 250 apriņķus no 398. ASV par aptuveni 95% noslēguši karaspēka izvešanu. Tendence ir acīmredzama.
Afganistānas ziemeļu pierobežas rajonos rit asiņainas kaujas - valdības spēki pret zemessargiem ar "Taliban"* vienībām.
Neskatoties uz talibu apgalvojumiem par kaimiņvalstu robežu neaizskaramību, Centrālāzija ir bīstami tuva kara haosam, satrauc arī teroristiskās organizācijas ISIS* sarosīšanās.
Saskaņā ar Krievijas ĀM datiem, ziemeļu provincēs dislocējušies līdz 4 tūkstoši ISIS* kaujinieku.
Aizvadītajā nedēļā aug karadarbības intensitāte Kondozas, Badahšānas, Bādgīsas un Herātas provincēs, gājuši bojā simtiem karavīru, talibu un civiliedzīvotāju. 11. jūlija naktī Lougaras provincē valdības spēki likvidēja "Taliban" izlūkdienesta priekšnieku Kari Šagasi.
No otras puses, turpinās talibu zvērības okupētajos apriņķos – viņi ar varu apprec vietējās iedzīvotājas, cietsirdīgi apspiež tautas neapmierinātību ar jaunajiem "emirāta" noteikumiem (atteikšanās no televīzijas, viedtālruņiem, mūzikas, eiropeiska apģērba) un pat slepkavo gūstekņus.
Saskaņā ar CNN datiem, kaujinieki nošāvuši vairāk nekā 20 afgāņu armijas speciālo uzdevumu vienības karavīru, kad viņi mēģināja padoties gūstā Farjabas provincē, netālu no Turkmenistānas robežas. Tamlīdzīgi soļi asi kontrastē talibu mēģinājumiem izlikties par leģitīmu nacionālo spēku.
Garākā un bīstamākā robeža Centrālāzijā – Tadžikistānas robeža – no dienvidu puses gandrīz pilnībā nonākusi talibu rokās. "Šerhanas-Bandaras" caurlaides punkta sagrābšana 60 km attālumā no Kondozas bija īpaši pazemojošs trieciens ASV, jo 700 metrus garo tiltu par 37 miljoniem dolāru 2007. gadā uzcēla ar ASV valdības atbalstu. Tagad uz tilta "muitas nodevas" iekasē "Taliban" kaujinieki.
Ne velti Krievija un Tadžikistāna būvē jaunu robežsardzes posteni uz Afganistānas robežas. Divu dienu laikā, glābjoties no talibiem, Tadžikistānas teritorijā ieradās vairāk nekā 120 cilvēki.
Interesanti, ka "Taliban"* diplomātiskā aktivitāte ignorēja pārrunas Stambulā, toties "politiskais ofiss" apmeklēja Maskavu, Teherānu un vairākas Centrālāzijas galvaspilsētas. Pēdējo dienu notikumi un tendences liecina: ASV un to sabiedrotie vairs nekādi nepalīdzēs Afganistānas likumīgajai valdībai. Talibi vēl nav uzvarējuši valdību Kabulā, tomēr jau guvuši virsroku pār Vašingtonu – amerikāņi aktīvi meklē, kas vainīgs pie lielākās pēc Vjetnamas ģeopolitiskās sakāves Afganistānā.
Londona zaudējusi otru (!) karu Afganistānā un izvēlas pazemojumu pilnu sadarbību ar uzvarētājiem, ko ANO uzskata par teroristiem. Pat talibu vidū cienījamā Turcija saņēmusi "pēdējo brīdinājumu".
Kolektīvie Rietumi vēl pūlas izlikties, ka atbalsta Afganistānas valdības spēkus. Ja neizdosies glābt proamerikānisko valdību, varbūt izdosies glābt reputāciju. Tomēr aviobāze Abūdabī (AAE) ir pārāk tālu, tāpēc efektivitāte krītas – garantētas tikai 3-4 stundas garš lidojums līdz Afganistānai (1800 km līdz Kabulai). Citas robežas sasniegt nav izdevies.
Ģeogrāfiskais izvietojums drīzāk ir atkarīgs no Maskavas un tās sabiedrotajiem, ne no Vašingtonas un NATO. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs iepriekš atzīmēja, ka Krievijas acīs amerikāņu spēku pārvietošana no Afganistānas uz Centrālāzijas valstīm nav pieņemama. Šo viedokli Maskava izteikusi Vašingtonai un saviem sabiedrotajiem reģionā.
Tālāk klāsies smagi visiem. Protams, "Taliban" ir destruktīva, teroristiska organizācija, kas prasa adekvātu Krievijas, Centrālās un Dienvidāzijas valstu reakciju.
Ekstrēmistiskajās Pakistānas medresēs jaunajiem radikāļiem iepotē maksimāli negatīvu attieksmi pret Krieviju un Eiropas civilizāciju. Tomēr, paskatoties uz ASV un NATO ilgajām asiņainajām "korekcijām" Irākā, Afganistānā, Dienvidslāvijā, Lībijā, Sīrijā – pavērojot kopainu, var izrādīties, ka talibi var būt mazākais no "diviem ļaunumiem".
Savienotās Valstis ir cietušas sakāves visos karos pēdējos septiņos gadu desmitos, tomēr Afganistāna ir īpaša lappuse Rietumu vēsturē, kas ar desmitiem valstu iespaidīgo militāri ekonomisko potenciālu un augsti tehnoloģisko solidāro spriedzi 20 gadu laikā nav spējuši mainīt Austrumus.
*Krievijā un vairākās valstīs aizliegta teroristiskā organizācija
