https://sputniknewslv.com/20210628/cina-ar-vejdzirnavam-jauna-veja-parku-problema-17359019.html
Cīņa ar vējdzirnavām: jauna vēja parku problēma
Cīņa ar vējdzirnavām: jauna vēja parku problēma
Sputnik Latvija
Vēja turbīnas kļūst aizvien jaudīgākas, un 40 metrus gadās veco turbīnu lāpstiņas kraujas grēdās izgāztuvēs. 28.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-28T18:13+0300
2021-06-28T18:13+0300
2021-06-28T18:13+0300
pasaulē
zaļā enerģija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/953/74/9537493_0:163:3063:1886_1920x0_80_0_0_b079bf4d2a132f9247c8a29f63450f35.jpg
RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Vēja turbīnas vieni uzskata par lielisku iespēju saņemt "zaļo enerģiju", citi – par bioloģiskās daudzveidības un ainavu apdraudējumu. Tomēr strupceļā visus, iespējams, iedzīs jautājums par iekārtu ekoloģiski nekaitīgu pārstrādi, raksta Euronews.Tuvākajos gados Eiropā demontēs lielu skaitu vēja turbīnu, pie tam vien nedaudzas – pēc vietējo iedzīvotāju prasības. Lielākā daļa no tām uzstādītas jau 90. gados, un tās ir jānomaina. Jaunās turbīnas būs daudz ražīgākas. Līdz 2030. gadam Eiropā plānots nomainīt 5700 turbīnas, tomēr, lai arī 90% vecās iekārtas materiālu iespējams pārstrādāt, problēmu rada lāpstiņas, kas izgatavotas no kompozītiem materiāliem – tās ir ļoti izturīgas, tomēr pārstrādei nepakļaujas. Vēja turbīnas lāpstiņa ir apmēram 40 metrus gara un sver 7 tonnas. Patlaban lielāko daļu veco lāpstiņu izmanto no jauna, tomēr pēc 5-10 gadiem to skaits būs tik liels, ka nāksies kaut ko mainīt. "Patlaban 80% vēja turbīnu, ko mēs demontējam, tiek izmantoti kādā citā vietā, bet 20% - pārstrādāti, jo ir ekonomiski neizdevīgi izmantot tās no jauna. Tomēr pēc pāris gadiem 80% vajadzēs pārstrādāt – tās nespēs konkurēt ar jaunajām, jaudīgajām turbīnām," paskaidroja Vims Robertsens, turbīnu pārstrādes kompānijas "Business in Wind" direktors. Lielākā daļa neizmantoto lāpstiņu Eiropā nonāk izgāztuvēs. Tikai četras Eiropas valstis – Vācija, Austrija, Nīderlande un Somija tamlīdzīgu praksi aizliegušas. Vēja enerģijas ražotāju asociācija "Wind Europe" iesaka līdz 2025. gadam aizliegt turbīnu lāpstiņu izmešanu izgāztuvēs visā ES. "Valda uzskats, ka lāpstiņas nav toksiskas, tās var izmest izgāztuvē, taču tā ir vērtīgu resursu izšķiešana un neatbilst vēja industrijas centieniem panākt bezatkritumu ekonomiku," uzsvēra "Wind Europe" ģenerāldirektors Džailss Dīsons.Patlaban tikai daži uzņēmumi ES prot pārstrādāt lāpstiņas – tā ir salīdzinoši jauna tehnoloģija. Spāņu jaunuzņēmums "Reciclalia" pārstrādā lāpstiņas no Francijas, Portugāles un Ziemeļāfrikas. Tā vadība cer, ka līdz 2021. gada beigām varēs pārstrādāt pusotru tūkstoti lāpstiņu gadā. "Mēs varam atbrīvoties no visām organiskajām vielām kompozītajos materiālos un galu galā saņemam stikla šķiedru un – tas ir vēl svarīgāk – tīru oglekļa šķiedru, ko var izmantot no jauna. Mēs strādājam ar kompānijām dažādos ekonomikas sektoros: keramikas ražošana, celtniecība, transports, ieskaitot automašīnu un aviācijas sektorus," pastāstīja "Reciclalia" direktors Dāvids Romero. Vēja industrijas pārstāvji cer, ka lāpstiņu izmešanas aizliegums ES paātrinās pārstrādes tehnoloģiju attīstību, tāpēc augs pārstrādāto materiālu pieprasījums. Savukārt dāņu kompānija "Vestas" cenšas izstrādāt pilnībā pārstrādājamu lāpstiņu. "Patlaban mūsu lāpstiņas var pārstrādāt par 42-43%, tātad attīstības iespējas ir. Taču, ja jūs jautājat, kad mēs varēsim sasniegt 100%, jāsaka, ka līdz tam vēl ir tālu," stāsta "Vestas" stabilitātes departamenta vadītāja Liza Ekstranda.Vienlaikus Parīzes Enerģētikas zinātniski pētnieciskais institūts uzdod citu jautājumu: kāds daudzums enerģijas mums patiesībā vajadzīgs?"Mēs vienmēr uzskatām, ka enerģija jāražo ar maksimālu atdevi, ar labāko iespējamo efektivitāti vai, gluži pretēji, ar maksimālu jaudu. Patiesībā daba strādā citādi. Kad dzīvnieks pārvietojas, tas vēlas līdz dienas beigām nogurt pēc iespējas mazāk. Tātad par enerģijas ražošanas galveno īpatnību vajadzētu kļūt centieniem mazināt patēriņu. Citiem vārdiem sakot, mums jāmaina tas, kā funkcionē mūsu sabiedrība," uzskata docents Ēriks Ebērs.
https://sputniknewslv.com/20200715/Eksperts-Baltija-iznicina-razosanu-zalas-energetikas-aizsega-14051091.html
https://sputniknewslv.com/20200207/Eksperts-zas-enertikas-labad-Latvija-ierasti-upurs-pensijas-13181687.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
zaļā enerģija
Cīņa ar vējdzirnavām: jauna vēja parku problēma
Vēja turbīnas kļūst aizvien jaudīgākas, un 40 metrus gadās veco turbīnu lāpstiņas kraujas grēdās izgāztuvēs.
RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Vēja turbīnas vieni uzskata par lielisku iespēju saņemt "zaļo enerģiju", citi – par bioloģiskās daudzveidības un ainavu apdraudējumu. Tomēr strupceļā visus, iespējams, iedzīs jautājums par iekārtu ekoloģiski nekaitīgu pārstrādi, raksta
Euronews.
Tuvākajos gados Eiropā demontēs lielu skaitu vēja turbīnu, pie tam vien nedaudzas – pēc vietējo iedzīvotāju prasības. Lielākā daļa no tām uzstādītas jau 90. gados, un tās ir jānomaina. Jaunās turbīnas būs daudz ražīgākas.
"Mēs pāriesim no 2 līdz 4,2 megavatiem no turbīnas, tātad trīskārošim saražotās elektrības daudzumu. Mēs saņemsim vairāk nekā 9 tūkst. kWh, tas nodrošinās ar elektrību 5800 ģimenes."
Elizabete Kalenza
"Engie Belgium" projektu menedžere
Līdz 2030. gadam Eiropā plānots nomainīt 5700 turbīnas, tomēr, lai arī 90% vecās iekārtas materiālu iespējams pārstrādāt, problēmu rada lāpstiņas, kas izgatavotas no kompozītiem materiāliem – tās ir ļoti izturīgas, tomēr pārstrādei nepakļaujas. Vēja turbīnas lāpstiņa ir apmēram 40 metrus gara un sver 7 tonnas.
Patlaban lielāko daļu veco lāpstiņu izmanto no jauna, tomēr pēc 5-10 gadiem to skaits būs tik liels, ka nāksies kaut ko mainīt.
"Patlaban 80% vēja turbīnu, ko mēs demontējam, tiek izmantoti kādā citā vietā, bet 20% - pārstrādāti, jo ir ekonomiski neizdevīgi izmantot tās no jauna. Tomēr pēc pāris gadiem 80% vajadzēs pārstrādāt – tās nespēs konkurēt ar jaunajām, jaudīgajām turbīnām," paskaidroja Vims Robertsens, turbīnu pārstrādes kompānijas "Business in Wind" direktors.
Lielākā daļa neizmantoto lāpstiņu Eiropā nonāk izgāztuvēs. Tikai četras Eiropas valstis – Vācija, Austrija, Nīderlande un Somija tamlīdzīgu praksi aizliegušas. Vēja enerģijas ražotāju asociācija "Wind Europe" iesaka līdz 2025. gadam aizliegt turbīnu lāpstiņu izmešanu izgāztuvēs visā ES.
"Valda uzskats, ka lāpstiņas nav toksiskas, tās var izmest izgāztuvē, taču tā ir vērtīgu resursu izšķiešana un neatbilst vēja industrijas centieniem panākt bezatkritumu ekonomiku," uzsvēra "Wind Europe" ģenerāldirektors Džailss Dīsons.
Patlaban tikai daži uzņēmumi ES prot pārstrādāt lāpstiņas – tā ir salīdzinoši jauna tehnoloģija. Spāņu jaunuzņēmums "Reciclalia" pārstrādā lāpstiņas no Francijas, Portugāles un Ziemeļāfrikas. Tā vadība cer, ka līdz 2021. gada beigām varēs pārstrādāt pusotru tūkstoti lāpstiņu gadā.
"Mēs varam atbrīvoties no visām organiskajām vielām kompozītajos materiālos un galu galā saņemam stikla šķiedru un – tas ir vēl svarīgāk – tīru oglekļa šķiedru, ko var izmantot no jauna. Mēs strādājam ar kompānijām dažādos ekonomikas sektoros: keramikas ražošana, celtniecība, transports, ieskaitot automašīnu un aviācijas sektorus," pastāstīja "Reciclalia" direktors Dāvids Romero.
Vēja industrijas pārstāvji cer, ka lāpstiņu izmešanas aizliegums ES paātrinās pārstrādes tehnoloģiju attīstību, tāpēc augs pārstrādāto materiālu pieprasījums. Savukārt dāņu kompānija "Vestas" cenšas izstrādāt pilnībā pārstrādājamu lāpstiņu.
"Patlaban mūsu lāpstiņas var pārstrādāt par 42-43%, tātad attīstības iespējas ir. Taču, ja jūs jautājat, kad mēs varēsim sasniegt 100%, jāsaka, ka līdz tam vēl ir tālu," stāsta "Vestas" stabilitātes departamenta vadītāja Liza Ekstranda.
Vienlaikus Parīzes Enerģētikas zinātniski pētnieciskais institūts uzdod citu jautājumu: kāds daudzums enerģijas mums patiesībā vajadzīgs?
"Mēs vienmēr uzskatām, ka enerģija jāražo ar maksimālu atdevi, ar labāko iespējamo efektivitāti vai, gluži pretēji, ar maksimālu jaudu. Patiesībā daba strādā citādi. Kad dzīvnieks pārvietojas, tas vēlas līdz dienas beigām nogurt pēc iespējas mazāk. Tātad par enerģijas ražošanas galveno īpatnību vajadzētu kļūt centieniem mazināt patēriņu. Citiem vārdiem sakot, mums jāmaina tas, kā funkcionē mūsu sabiedrība," uzskata docents Ēriks Ebērs.
