https://sputniknewslv.com/20210621/siltuma-un-vientuliba-ka-klimata-parmainas-ietekmes-krieviju-17246040.html

Siltumā un vientulībā: kā klimata pārmaiņas ietekmēs Krieviju

Siltumā un vientulībā: kā klimata pārmaiņas ietekmēs Krieviju

Sputnik Latvija

Krievijai ir vairāki desmiti gadu, lai no tradicionālajiem enerģijas avotiem saņemtos ienākumus investētu nākotnes enerģētikā. 21.06.2021, Sputnik Latvija

2021-06-21T19:05+0300

2021-06-21T19:05+0300

2021-06-21T19:05+0300

krievijā

krievija

arktika

enerģētika

klimata pārmaiņas

klimats

https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/05/13/15689650_0:154:2048:1306_1920x0_80_0_0_5ff5311cacd98e8a6525ccc06cceadbe.jpg

RĪGA, 21. jūnijs — Sputnik. Vairāku pasaules valstu vadītāji uzņemas aizvien plašākas un ambiciozākas saistības ANO Klimata pārmaiņu konferences priekšvakarā, kas notiks novembrī Glazgovā. Viena balss rada disonansi kopējā korī, un nav nekāds brīnums, ka tā ir Krievijas balss, raksta The Independent. Krievijas pārstāvis klimata pārmaiņu jautājums Ruslans Edelgerijevs sarunā ar Reuters nosauca par "nesaprātīgiem" centienus ierosināt jaunus ierobežojumus siltumnīcas gāzu izmešiem atzīmējot, ka tā vietā valstīm vajadzētu pievērsties jau esošo saistību izpildei. Viņš norādīja, ka nereālistiski mērķi var palikt uz papīra, bet Krievijas prioritāte ir darbi, nevis vārdi. Īpaši asi viņš kritizēja ES par ierosinājumu ieviest ogļskābās gāzes nodevu importam – Krievijas pārstāvis uzskata, ka tā ir netaisnīga, jo dod priekšrocības nedaudzām valstīm un kļūst par soda pasākumu Krievijas vadošajam energoresursu eksportētājam. Edelgerijeva komentāri piesaistīja uzmanību, cita starpā – arī tāpēc, ka tos var interpretēt kā Krievijas atteikšanos no sava viedokļa siltumnīcas gāzu izmešu un globālās sasilšanas jomā. Kopumā Krievija lielākā mērā iesaistījusies cīņā ar klimata krīzi un izteiktāk atbalsta centienus šajā jomā nekā Savienotās Valstis, kas vispirms parakstīja Kioto protokolu no 1997. gada un Parīzes Konvenciju no 2015. gada, pēc tam atteicās no abiem dokumentiem, bet vēlāk, pateicoties vienam no pirmajiem Džo Baidena lēmumiem prezidenta postenī, atkal atjaunoja savu dalību Konvencijā. Salīdzinājumā ar citām valstīm Krievija ir lēnāka cīņā ar klimata krīzi, taču izvairās no asiem pavērsieniem. Maskava ratificēja Kioto protokolu tikai 2004. gadā, Parīzes Konvenciju – 2019. gadā. Gadu vēlāk Krevijas valdība sagatavoja nacionālās klimatiskās stratēģijas projektu. Runās par šo tēmu tiek ignorēts jautājums, kādas problēmas klimata krīze rada Krievijai. Piecus gadus no Kioto protokola parakstīšanas līdz tā ratifikācijas brīdim ritēja asas debates par to, kā starptautiskie centieni pārvarēt klimata pārmaiņas atbilst Krievijas nacionālajām interesēm.Vīnogulāji Sibīrijā Krievijas teritorija ir milzīga – vairāk nekā 17 miljoni kvadrātkilometru, tā ir gandrīz divkārt lielāka nekā ASV un Ķīna. Taču gandrīz divas trešdaļas valsts teritorijas atrodas mūžīgā sasaluma zona, kas nav gluži piemērota dzīvei. Daudzos valsts rajonos cauru gadu ir pārāk auksti, tos ir grūti apgūt un attīstīt. Ņemot vērā Krievijas ģeogrāfisko stāvokli, ideja par to, ka globālā sasilšana kaitē lielākajai daļai pasaules, bet ir izdevīga Krievijai, izskatās visnotaļ pievilcīga. Var iedomāties, kā milzīgās tuksnesīgās teritorijas pārvēršas par aramzemēm, kā tajās izplaukst dārzi, kā Sibīrijā plešas vīnogulāji. Līdz ar temperatūras celšanos labāk pieejamas kļūs milzīgas energoresursu rezerves. Krievijas ilgās ziemas kļūs īsākas, mazināsies kurināmā izdevumi, cilvēki kļūs veselīgāki. Nesen amerikāņu tīmekļa platforma The Cyber Brief, kurā strādā bijušie izlūki, militārpersonas un diplomāti, organizēja pētījumu un detalizēti izklāstīja visus plusus un mīnusus. Viņi atzīmēja, ka lielu labumu gūs lauksaimniecība un Putins varēs sasniegt pasludināto mērķi – pārvērst Krieviju par "agrāro superlielvalsti". The Cyber Brief prognozēja, ka Krievija, kas jau ieņēmusi līdera vietu pasaulē kviešu eksporta ziņā un pērn ievākusi kārtējo rekordlielo ražu, var ieņemt 20% pasaules kviešu tirgus, ja tai izdosies radīt atbilstošu infrastruktūru. Pētījuma autori uzsvēra, ka tas palīdzēs Krievijai pastiprināt ģeopolitisko ietekmi, jo citas valstis klimata krīzes rezultātā var saskarties ar pašmāju produktu deficītu. Krievijas dabas resursu un ekoloģijas ministrs Aleksandrs Kozlovs uzskata, ka lielas teritorijas Krievijas ziemeļos kļūs pietiekami siltas un piemērotas lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Viņš norādīja, ka gadsimta beigās Krievija ne tikai varēs paplašināt aramzemju platības, bet arī dažādos audzējamās kultūras, apsējot jaunos laukus ar labību – kviešiem un kukurūzu, kā arī soju, ko patlaban jau audzē Sibīrijā. Krievijai priekšrocības dod arī arktisko ledāju kušana. The Cyber Brief pētījuma autori piezīmēja, ka Krievijas arktisko teritoriju attīstības ietvaros Putins palielina militāro objektu skaitu (patlaban – 400) un attīsta ledlaužu floti (šobrīd Krievijai ir 40 ledlauži). ASV tādu iespēju nav. Līdz ar Krievijas arktisko teritoriju sasilšanu parādīsies iespēja radīt jaunu, uzticamu tirdzniecības ceļu, kas savienos Krieviju ar Ķīnu, ASV un Skandināviju. Krievija jau sākusi darbu pie infrastruktūras arktiskajos platuma grādos un cenšas pārvērst Ziemeļu jūras ceļu par galveno starptautisko transporta artēriju. Papildu maršruta priekšrocības kļuva acīmredzamas šogad, kad milzīgais konteineru kuģis uz vairākām dienām bloķēja Suecas kanālu.Tuksneši ananasu vietā Klimata krīzes rezultātā Krievija var gūt būtisku labumu, taču ne visas sekas būs pozitīvas. Kopš 70. gadiem vāktie dati liecina: ik pēc 10 gadiem temperatūra lielākajā daļā Krievijas pieaug par 0,47 grādiem pēc Celsija skalas, divarpus reizes ātrāk par pasaules vidējo rādītāju (0,18 grādi). Rezultātā iespējamas nopietnas sekas valsts sociāli ekonomiskās attīstības jomā, dzīves apstākļu, cilvēku veselības un infrastruktūras aspektos. Daudzi neuzskata, ka sasilšanas rezultātā Krievija kļūs par lauksaimniecības superzvaigsni. Pēdējos gados daudzi valsts reģioni cieš ekstremālu laika apstākļu dēļ – svelme un spēcīgs vējš izraisa postošus meža ugunsgrēkus, kas piesārņo gaisu pilsētās. Pērn ugunsgrēki Sibīrijā aptvēra 30 tūkstošu kvadrātkilometru platību, atmosfērā nonāca apmēram 50 miljoni tonnu oglekļa dioksīda. Satraukumu raisa ne tikai pašas kataklizmas, bet arī to neprognozējamība. Klimatologs Aleksandrs Kokorins, Pasaules Savvaļas fonda Krievijas nodaļas darbinieks, uzsvēra, ka tādos nestabilos un ekstremālos laika apstākļos nav iespējams kalt plānus. Pēc viņa vārdiem, "globālā sasilšana nav kaut kāds monotons un pakāpenisks process, kas ļaus audzēt ananasus Sibīrijā – tas ir divu vai triju desmitu dažādu faktoru komplekss". Nesenā Somijā veiktā pētījuma autori ir noskaņoti vēl pesimistiskāk. Viņi prognozē, ka sasilšana Krievijā līdz gadsimta beigām liks iznīkt lielai daļai mežu un tundras, tāpēc tādas pilsētas kā Sanktpēterburga un Maskava izrādīsies tuksneša vidū, apkārtējā vide vairāk atgādinās Kazahstānu. Ja arī reģionos augs aramzemju platības, tās nekādi nespēs kompensēt pārtikas deficītu, kas klimata krīzes rezultātā radīsies citviet. Mūžīgā sasaluma milzīgās platības tāpat var sagādāt nopietnas problēmas. Kad mūžīgais sasalums sāks kust, veseli rajoni, pat veselas pilsētas var iegrimt atkusušajā zemē. Jakutskai galējos ziemeļos draud siltumelektrocentrāļu sabrukums. Augsnes atkušanas dēļ būv vieglāk veikt izlūkošanu un urbšanu dažās vietās, taču šis process apdraud jau esošos objektus ziemeļu teritorijās, kur energoresursu ieguve nodrošina Krievijai vairāk nekā 20% tās IKP. Krievijas nacionālā adaptācijas plāna projektā uzskaitīti tādi riski kā pašreizējā ekoloģiskā līdzsvara sabrukums, sausuma un lietavu riski, iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanās infekcijas slimību un parazītu dēļ, kā arī apstāklis, ka apkures izdevumu samazinašanās dažos reģionos nivelēs kondicionēšanas nepieciešamība citos, kas pretējā gadījumā nebūs piemēroti dzīvei. Tātad pastāv lielas šaubas par to, vai klimata krīze Krievijai nesīs labumu: valsti, iespējams, gaida nevis vīns no Novosibirskas vīnogulājiem un ananasi no Irkutskas plantācijām, bet milzu nekārtības un papildu izdevumi.Cauruļvada liktenis Globālās sasilšanas priekšrocību un trūkumu kritisks vērtējums liek saprast, kāpēc ierēdņi pēdējos gados ir noraizējušies un satraukti, kāpēc premjerministrs Mišustins un prezidents Putins personīgi iesaistījušies darbā. Reiz Putins vieglprātīgi pajokoja, ka globālā sasilšana ļaus ietaupīt uz kažoku rēķina, bet tagad gandrīz katrā uzrunā īpaši norāda: ar klimata pārmaiņām ir jācīnās. Problēmu Krievijai rada nacionālās ekonomikas struktūra. Krievija ir lielākais gāzes eksportētājs pasaulē, otrs lielākais naftas eksportētājs. Citas valstis, it īpaši Eiropa, mazākā mērā – Ķīna, nopietni cenšas mazināt atkarību no ogļūdeņražiem vai pielikt tai punktu, un Krievijas ekonomika var ciest zaudējumus. Rietumu ekonomisti jau stagnācijas periodā ieteica Krievijai diversificēt ekonomiku, mazinot atkarību no energoresursu eksporta, taču padomju laikā Maskava viņus neuzklausīja, bet pēc PSRS sabrukuma Krievijas valdība pamatoti sprieda: ja jau ogļūdeņražu cenas saglabājas augstas, nav jēgas atstāt šīs bagātības zemē. Tāpat valsts bija ieinteresēta saglabāt zemas energonesēju iekšzemes cenas, jo tas novērsa vienu no sabiedriskās neapmierinātības un politisku protestu iemesliem. Tagad, kad bagātās valstis cenšas mazināt atkarību no tradicionālajiem enerģijas avotiem, visa krievijas ekonomikas struktūra esot apdraudēta, stāsta raksta autors.Tiesa, šajā aspektā jāsniedz skaidrojums. Pēc PSRS sabrukuma Krievijas ekonomika tika diversificēta lielākā mērā nekā šķiet, it īpaši kopš 2000. gadu sākuma. Krievijā ir plaukstošs patēriņa sektors, viesmīlības bizness, liels skaits tirdzniecības centru, lielveikalu, viesnīcu utt. 30 gadus iepriekš nekā tamlīdzīga nebija. Uzplaukums panākts arī lauksaimniecībā. Lielā mērā par to var pateikties importa aizvietošanas stimuēšanai Eiropas Savienības sankciju apsktākļos. No trūcīga labības importētāja, kāda Krievija bija padomju laikos, tā pārvērtusies par lielu eksportētāju un pērn ievākusi rekordlielu kviešu ražu. Tomēr Krievijas atkarība kno ogļūdeņražu eksporta ir saglabājusies – nafta un gāzes sastāda apmēram divas trešdaļas Krievijas eksporta, tāpēc visa valsts ekonomika ciešot no pasaules cenu svārstībām. Sniegtas dažādas prognozes par pieprasījuma krišanās sākuma termiņiem, tomēr visi kopumā ir vienisprātis, ka tas sāksies 2035. gadā un pieprasījums jau sasniedzis savu apogeju. Tātad Krievijai ir vairāki desmiti gadu, lai no tradicionālajiem enerģijas avotiem saņemtos ienākumus investētu nākotnes enerģētikā. Edelgerijevs nācis klajā ar ideju, ka reiz pa pašreizējiem cauruļvadiem būs iespējams sūknēt ūdeņradi. Krievijas ekonomikas vērā ņemamā atkarība no ogļūdeņražu eksporta nesola neko labu Krievijas finansēm un draud attālināt no pasaules vispārīgajām tendencēm. Šobrīd, kad pat Saūda Arābija pieņēmusi plānu ar mērķi mazināt atkarību no naftas eksporta, Krievija varot izrādīties siltākā klimatā, taču vientulībā. Tomēr izredzes uz pārmaiņām ir. Darbs cīņā ar globālajām klimata pārmaiņām var ieņemt svarīgu vietu darba kārtībā.Rakstu pilnā apjomā lasiet portālā InoSMI.

https://sputniknewslv.com/20210614/zelenska-plans-noversis-globalo-sasilsanu-17153132.html

https://sputniknewslv.com/20210620/paliks-tikai-pupu-mizas-eiropiesiem-gaidama-dzive-bez-kafijas-un-sokolades-17239550.html

https://sputniknewslv.com/20210604/brisele-steidz-apzalumot-es-valstu-lauksaimniecibu-16988817.html

https://sputniknewslv.com/20210403/Te-karsts-auksts-amerikani-groza-pasauli-izspelejot-klimata-karti-15443464.html

https://sputniknewslv.com/20210328/Arktikas-transformacija-rit-pilna-spara-Kapec-ziemelos-klust-siltak-15407887.html

arktika

2021

Ziņas

lv_LV

krievija, arktika, enerģētika, klimata pārmaiņas, klimats