https://sputniknewslv.com/20210614/zelenska-plans-noversis-globalo-sasilsanu-17153132.html
Zeļenska plāns novērsīs globālo sasilšanu
Zeļenska plāns novērsīs globālo sasilšanu
Sputnik Latvija
Patlaban aktuālākais jautājums visā pasaulē ir rūpes par apkārtējo vidi un cīņa ar globālo sasilšanu. Arī Ukraina negrib palikt malā, tikai rīkojas jau... 14.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-14T15:23+0300
2021-06-14T15:23+0300
2021-06-14T15:23+0300
viedoklis
ukraina
ekoloģija
vladimirs zeļenskis
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/08/19/14262272_0:0:2645:1487_1920x0_80_0_0_a4f046564d5fc6b1d6090a6f2ef0fb75.jpg
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs aizvadītajā nedēļā valdības sēdē paziņoja, ka dažas dienas iepriekš izskanējušais prezidenta Zeļenska uzdevums triju gadu laikā iestādīt miljardu (!) koku ir īstenojams, jo tikai pērngad vien Ukrainā it kā esot iestādīti 200 miljoni jaunu koku. Prezidenta Zeļenska jauno ieceri portālā RIA Novosti analizēja Valērijs Mihailovs.Nav ne mazāko šaubu: Šmigals, gribēdams saglabāt savu krēslu, varētu atzīt par patiesiem arī Zeļenska apgalvojumus, ka krokodili lido, ja tādi izskanētu. Savukārt Ukrainas Meža resursu valsts aģentūra un tās kompetencē esošā mežsaimniecība tikpat labi var atskaitīties, ka gada laikā iestādījuši veselu miljardu koku – tā nav problēma, tas ir jautājums par viņu saimnieciskās darbības izdevumu izpūšanu.Patiesībā napoleoniskie plāni, protams, ir nereālistiski. Nekāda brīnuma nav. Patlaban pats aktuālākais jautājums visā pasaulē ir rūpes par apkārtējo vidi un cīņa ar globālo sasilšanu. Skaidrs, ka arī Ukraina negrib palikt malā. Tikai rīkojas tā jau ierastām metodēm: imitē vētrainu darbību, ķeras pie kargo-kulta. Rezultātā, kamēr visa pasaule dzīvo pēcpatiesības ērā, kad uzbrukumam kādai valstij pietiek tikai pavicināt maisiņu ar baltu pulverīti (pēc tam šim stāstam bija gana atvasinājumu), Ukraina dzīvo kaut kādā pēccirka ērā. Kad apliecinājumus par iesaistīšanos pasaulē aktuālākā jautājuma risināšanā neviens pat netaisās īstenot, tie pat skan mazliet vājprātīgi. Ja arī tiek sperti kaut kādi soļi ekoloģijas saglabāšanai vai atjaunošanai, paralēli daudzkārt lielāki soļi ved absolūti pretējā virzienā. Par miljarda koku stādu iestādīšanu triju gadu laikā Zeļenskis pastāstīja kārtējā forumā "Ukraina 30", kas šoreiz bija veltīts ekoloģijai dekrēta "Par pasākumiem mežu saglabāšanai un atjaunošanai" kontekstā. Dekrēts satur milzum labus nodomus: pilnveidot mežu aizargāšanas un atjaunošanas sistēmu, izstrādāt un apstiprināt programmu "Ukrainas vērienīga apmežošana" un tā tālāk. Faktiski arī pēc Zeļenska nākšanas pie varas valstī joprojām tiek pildīta klusa, taču visai plaša "atkailināšanas" programma – meži tiek aktīvi izcirsti. 2015. gadā Ukraina pieņēma likumu par neapstrādātas koksnes izvešanas moratoriju. Taču – kāds brīnums!" – ne mežu izciršana, ne neapstrādātās koksnes eksports pie tam it nemaz nav sarucis. Vienkārši koksne uz Eiropu dodas, izlikdamās par malku, un to neviens nav aizliedzis izvests. ES pat fiksēja neapstrādātas koksnes piegāžu pieaugumu. Tomēr – katram gadījumam – ieteica Ukrainai atcelt moratoriju. Pērnā gada nogalē tā pat uzvarēja šķīrējtiesā šajā jautājumā. Tāpēc Ukraina apsolīja pusgada laikā apstiprināt normālu likumdošanu par koksnes tirgu un atcelt moratoriju. Pusgads nupat jau apritēs. Likumi par koksnes tirgu, protams, nav pieņemti. Vēl vairāk, neviens pie tiem nav strādājis. Tomēr moratoriju vajadzēs atcelt. Tiesa, kā jau teikts, faktiski tas nedarbojas, un tā atcelšana interesē Eiropu tikai formālu apsvērumu dēļ. Neizklausās jau nemaz tik slikti: miljards jaunu koku noteikti segs tagadējos izcirtumus. Zinātnieki vērtē, ka visā pasaulē tiek izcirsti apmēram 15 miljardi koku gadā, bet iestādīti – ne vairāk kā pieci miljardi. Un te – vienā paša Ukrainā veseli 333 miljoni gadā!Patiesībā jau tas vien liek šaubīties par plānu īstenošanu. Taču parakņāsimies dziļāk. Pat ja stādīt kokus visu pavasari un visu rudeni katru dienu, 24 stundas diennaktī, trīs gadus no vietas, vajadzēs stādīt 70 tūkstošus koku stundā, jeb 20 stādus sekundē, lai sasniegtu miljardu! Cirks! Tikai arī tas vēl nav viss. Zeļenskis pavēlēja šīs programmas ietvaros "apmežot" miljonu hektāru zemes. Nav tikai skaidrs, kur to ņemt, it īpaši zemes tirgus apstākļos, kas sāks funkcionēt jau jūlijā. Visbeidzot, vai visam šim banketam ir finansiālais resurss? Protams, ne.Vārdu sakot, Zeļenska rīkojumi ir absurdi. Un runa jau nav tikai par kokiem – visi ekoloģijas jautājumi Ukrainā izskatās tāpat. Piemēram, valdība iesniedza parlamentā likumprojektu par neprātīgu ekoloģijas nodokļu likmju pacelšanu. Piemēram, ogļskābās gāzes izmešu nodokļa likmei jāpieaug trīskārt. Nodoklis par sārņvielu izmešanu ūdenī pieaugs 1,6 reizes, pēc gada – vēl 1,5 reizes un tā tālāk, un pēc dažiem gadiem pieaugs astoņkārt. Protams, apkārtējā vide ir jāsargā, ar ūdeni Ukrainā ir īsta katastrofa. Bet vai te vispār ir runa par ekoloģiju?Pirmkārt, nodokļiem nav mērķa rakstura (kā, piemēram, Eiropā, kur tie novirzīti vides aizsardzības pasākumiem), bet nonāk kopkatlā – apēšanai. Ptrkārt, piemēram, nodoklis par sārņvielu izmešanu ūdenī neskar lauksaimniecību, lai arī ķimikāliju noplūšana ūdenī no laukiem Ukrainā jau kļuvusi par daudz lielāku nelaimi nekā rūpnieciskie notekūdeņi. Piedevām – kontrole. Tās tikpat kā nav, un esošā ir caurcaurēm korumpēta. Vēl jautrāk ir ar ogļskābās gāzes izmešiem. Pēc Maidana valsts atļāva nelegāli ievest Ukrainā vairāk nekā miljonu autolūžņu – lietotu (bieži vien – stipri lietotu) vieglo automašīnu. Daudzas no tām vēl aizvien braukā pa valsti ar ārvalstu numureim. Tagad valsts palīdz ar atvieglotiem noteikumiem legalizēt tās dūmojošās skārdenes. Protams, neviens nevērtē to ietekmi uz apkārējo vidi, ne tikai jautājumā par ogļskābās gāzes un citu "noderīgu" vielu izmešiem, bet arī neizbēgamās drīzās utilizācijas jautājumā. Pie tam eiropieši par tādiem ukraiņu soļiem aplaudē, nerunājot jau par atvērto tirgu. Autolūžņi – tas vēl nav viss. Pēdējo septiņu gadu laikā Ukrainā ievests milzīgs skaits lietotu autobusu, kravas mašīnu, buldozeru, ekskavatoru, kombainu un citas lauksaimniecības tehnikas (to ieved vēl aizviet). Pat lietota sadzīves tehnika plūst straumēm. Starp citu, šajos svētkos iesaistījās pat Krievija – tā nosūtīja uz Ukrainu gandrīz 30 tūkstošus norakstītu kravas vagonu. Visi šie faktori nogalinājuši pašmāju rūpniecību un smagi skāris ekoloģiju. Tomēr tas nesatrauc ne vietējos varasvīrus, ne ekoloģijas jautājumos parasti vērīgo Eiropas Savienību. Tā pastāvīgi norāda Ukrainai, ka vajagot attīstīti zaļo enerģētiku, bet lūžņus uz valsts ceļiem izliekas nemanot.Gribot negribot rodas secinājums, ka iniciatīva ar miljarda koku iestādīšanu ieņem goda vietu ukraiņu ekoloģijas kargo-kultu virknē. Un, protams, ļaus nopelnīt "zaļo komandai" – Šmigaļa komanda piešķīrusi pirmos 20 miljonus grivnu mežu inventarizācijai. Nav jau daudz, taču arī vistiņa, kā zināms, pa graudiņam saknābā.
https://sputniknewslv.com/20210613/ir-briesmigs-scenarijs-kapec-rietumi-savelk-brunotos-spekus-ukraina-17146383.html
https://sputniknewslv.com/20210611/putina-intervija-par-ukrainu--krievijas-pedejais-bridinajums-17121946.html
https://sputniknewslv.com/20210608/asv-krievija-un-eiropa-sazverejusas-pret-ukrainu-17085483.html
https://sputniknewslv.com/20210603/krievijas-am-pastastija-par-gazes-tranzita-likteni-ukraina-16945351.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
ukraina, ekoloģija, vladimirs zeļenskis
ukraina, ekoloģija, vladimirs zeļenskis
Zeļenska plāns novērsīs globālo sasilšanu
Patlaban aktuālākais jautājums visā pasaulē ir rūpes par apkārtējo vidi un cīņa ar globālo sasilšanu. Arī Ukraina negrib palikt malā, tikai rīkojas jau ierastām metodēm: imitē vētrainu darbību un ķeras pie kargo-kulta.
Ukrainas premjerministrs Deniss Šmigaļs aizvadītajā nedēļā valdības sēdē paziņoja, ka dažas dienas iepriekš izskanējušais prezidenta Zeļenska uzdevums triju gadu laikā iestādīt miljardu (!) koku ir īstenojams, jo tikai pērngad vien Ukrainā it kā esot iestādīti 200 miljoni jaunu koku. Prezidenta Zeļenska jauno ieceri portālā RIA Novosti analizēja Valērijs Mihailovs. Nav ne mazāko šaubu: Šmigals, gribēdams saglabāt savu krēslu, varētu atzīt par patiesiem arī Zeļenska apgalvojumus, ka krokodili lido, ja tādi izskanētu. Savukārt Ukrainas Meža resursu valsts aģentūra un tās kompetencē esošā mežsaimniecība tikpat labi var atskaitīties, ka gada laikā iestādījuši veselu miljardu koku – tā nav problēma, tas ir jautājums par viņu saimnieciskās darbības izdevumu izpūšanu.
Patiesībā napoleoniskie plāni, protams, ir nereālistiski. Nekāda brīnuma nav. Patlaban pats aktuālākais jautājums visā pasaulē ir rūpes par apkārtējo vidi un cīņa ar globālo sasilšanu. Skaidrs, ka arī Ukraina negrib palikt malā. Tikai rīkojas tā jau ierastām metodēm: imitē vētrainu darbību, ķeras pie kargo-kulta. Rezultātā, kamēr visa pasaule dzīvo pēcpatiesības ērā, kad uzbrukumam kādai valstij pietiek tikai pavicināt maisiņu ar baltu pulverīti (pēc tam šim stāstam bija gana atvasinājumu), Ukraina dzīvo kaut kādā pēccirka ērā. Kad apliecinājumus par iesaistīšanos pasaulē aktuālākā jautājuma risināšanā neviens pat netaisās īstenot, tie pat skan mazliet vājprātīgi. Ja arī tiek sperti kaut kādi soļi ekoloģijas saglabāšanai vai atjaunošanai, paralēli daudzkārt lielāki soļi ved absolūti pretējā virzienā.
Par miljarda koku stādu iestādīšanu triju gadu laikā Zeļenskis pastāstīja kārtējā forumā "Ukraina 30", kas šoreiz bija veltīts ekoloģijai
dekrēta "Par pasākumiem mežu saglabāšanai un atjaunošanai" kontekstā. Dekrēts satur milzum labus nodomus: pilnveidot mežu aizargāšanas un atjaunošanas sistēmu, izstrādāt un apstiprināt programmu "Ukrainas vērienīga apmežošana" un tā tālāk.
Faktiski arī pēc Zeļenska nākšanas pie varas valstī joprojām tiek pildīta klusa, taču visai plaša "atkailināšanas" programma – meži tiek aktīvi izcirsti.
2015. gadā Ukraina pieņēma likumu par neapstrādātas koksnes izvešanas moratoriju. Taču – kāds brīnums!" – ne mežu izciršana, ne neapstrādātās koksnes eksports pie tam it nemaz nav sarucis. Vienkārši koksne uz Eiropu dodas, izlikdamās par malku, un to neviens nav aizliedzis izvests. ES pat fiksēja neapstrādātas koksnes piegāžu pieaugumu. Tomēr – katram gadījumam – ieteica Ukrainai atcelt moratoriju. Pērnā gada nogalē tā pat uzvarēja šķīrējtiesā šajā jautājumā. Tāpēc Ukraina apsolīja pusgada laikā apstiprināt normālu likumdošanu par koksnes tirgu un atcelt moratoriju. Pusgads nupat jau apritēs. Likumi par koksnes tirgu, protams, nav pieņemti. Vēl vairāk, neviens pie tiem nav strādājis. Tomēr moratoriju vajadzēs atcelt. Tiesa, kā jau teikts, faktiski tas nedarbojas, un tā atcelšana interesē Eiropu tikai formālu apsvērumu dēļ.
Neizklausās jau nemaz tik slikti: miljards jaunu koku noteikti segs tagadējos izcirtumus. Zinātnieki vērtē, ka visā pasaulē tiek
izcirsti apmēram 15 miljardi koku gadā, bet iestādīti – ne vairāk kā pieci miljardi. Un te – vienā paša Ukrainā veseli 333 miljoni gadā!
Patiesībā jau tas vien liek šaubīties par plānu īstenošanu. Taču parakņāsimies dziļāk. Pat ja stādīt kokus visu pavasari un visu rudeni katru dienu, 24 stundas diennaktī, trīs gadus no vietas, vajadzēs stādīt 70 tūkstošus koku stundā, jeb 20 stādus sekundē, lai sasniegtu miljardu! Cirks! Tikai arī tas vēl nav viss. Zeļenskis pavēlēja šīs programmas ietvaros "apmežot" miljonu hektāru zemes. Nav tikai skaidrs, kur to ņemt, it īpaši zemes tirgus apstākļos, kas
sāks funkcionēt jau jūlijā. Visbeidzot, vai visam šim banketam ir finansiālais resurss? Protams, ne.
Vārdu sakot, Zeļenska rīkojumi ir absurdi. Un runa jau nav tikai par kokiem – visi ekoloģijas jautājumi Ukrainā izskatās tāpat.
Piemēram, valdība iesniedza parlamentā likumprojektu par neprātīgu ekoloģijas nodokļu likmju pacelšanu. Piemēram, ogļskābās gāzes izmešu nodokļa likmei jāpieaug trīskārt. Nodoklis par sārņvielu izmešanu ūdenī pieaugs 1,6 reizes, pēc gada – vēl 1,5 reizes un tā tālāk, un pēc dažiem gadiem pieaugs astoņkārt. Protams, apkārtējā vide ir jāsargā, ar
ūdeni Ukrainā ir īsta katastrofa. Bet vai te vispār ir runa par ekoloģiju?
Pirmkārt, nodokļiem nav mērķa rakstura (kā, piemēram, Eiropā, kur tie novirzīti vides aizsardzības pasākumiem), bet nonāk kopkatlā – apēšanai. Ptrkārt, piemēram, nodoklis par sārņvielu izmešanu ūdenī neskar lauksaimniecību, lai arī ķimikāliju noplūšana ūdenī no laukiem Ukrainā jau kļuvusi par daudz lielāku nelaimi nekā rūpnieciskie notekūdeņi. Piedevām – kontrole. Tās tikpat kā nav, un esošā ir caurcaurēm korumpēta.
Vēl jautrāk ir ar ogļskābās gāzes izmešiem. Pēc Maidana valsts atļāva nelegāli ievest Ukrainā vairāk nekā miljonu autolūžņu – lietotu (bieži vien – stipri lietotu) vieglo automašīnu. Daudzas no tām vēl aizvien braukā pa valsti ar ārvalstu numureim. Tagad valsts palīdz ar atvieglotiem noteikumiem legalizēt tās dūmojošās skārdenes. Protams, neviens nevērtē to ietekmi uz apkārējo vidi, ne tikai jautājumā par ogļskābās gāzes un citu "noderīgu" vielu izmešiem, bet arī neizbēgamās drīzās utilizācijas jautājumā. Pie tam eiropieši par tādiem ukraiņu soļiem aplaudē, nerunājot jau par atvērto tirgu.
Autolūžņi – tas vēl nav viss. Pēdējo septiņu gadu laikā Ukrainā ievests milzīgs skaits lietotu autobusu, kravas mašīnu, buldozeru, ekskavatoru, kombainu un citas lauksaimniecības tehnikas (to ieved vēl aizviet). Pat lietota sadzīves tehnika plūst straumēm. Starp citu, šajos svētkos iesaistījās pat Krievija – tā nosūtīja uz Ukrainu gandrīz 30 tūkstošus norakstītu kravas vagonu.
Visi šie faktori nogalinājuši pašmāju rūpniecību un smagi skāris ekoloģiju. Tomēr tas nesatrauc ne vietējos varasvīrus, ne ekoloģijas jautājumos parasti vērīgo Eiropas Savienību. Tā pastāvīgi norāda Ukrainai, ka vajagot attīstīti zaļo enerģētiku, bet lūžņus uz valsts ceļiem izliekas nemanot.
Gribot negribot rodas secinājums, ka iniciatīva ar miljarda koku iestādīšanu ieņem goda vietu ukraiņu ekoloģijas kargo-kultu virknē. Un, protams, ļaus nopelnīt "zaļo komandai" – Šmigaļa komanda piešķīrusi pirmos 20 miljonus grivnu mežu inventarizācijai. Nav jau daudz, taču arī vistiņa, kā zināms, pa graudiņam saknābā.
