https://sputniknewslv.com/20210519/Atspiedisim-vinus-mala-Pentagons-plano-izvrest-jaunas-bazes-uz-dienvidiem-no-KF-15682443.html
"Atspiedīsim viņus malā": Pentagons plāno izvērst jaunas bāzes uz dienvidiem no KF
"Atspiedīsim viņus malā": Pentagons plāno izvērst jaunas bāzes uz dienvidiem no KF
Sputnik Latvija
Kazarmas, aerodromi, dronu vadības punkti, munīcijas un degvielas noliktavas – aizejot no Afganistānas, amerikāņi plāno paplašināt militāro klātbūtni... 19.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-19T14:06+0300
2021-05-19T14:06+0300
2021-06-04T12:35+0300
viedoklis
pentagons
krievija
drošība
aizsardzība
taliban
asv
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/323/92/3239209_0:0:1200:675_1920x0_80_0_0_60ae0bea7f95617013c3c0122c590952.jpg
The Wall Street Journal vēsta, ka Vašingtona plāno arī turpmāk turēt Kabulu "īsā pavadā". Par to, kur varētu parādīties amerikāņu karavīri, un kālab tas vajadzīgs, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.Atgūt pozīcijasWSJ, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem Džo Baidena administrācijā, vēsta, ka ASV nebūt neplāno pamest Afganistānas valdību likteņa varā. Pentagons joprojām atbalstīs Kabulu, novēros "Taliban" un citu reģionā dislocēto ekstrēmisko grupējumu soļus.Bez tam Kabulā paliks apmēram tūkstotis ASV vēstniecības darbinieku, tātad kādam jārūpējas par viņu drošību. Tāpēc Baltajā namā vērtē iespējas izvērst armijas bāzes kaimiņos – Uzbekistānā un Tadžikistānā."Šīs valstis robežojas ar Afganistānu un var izrādīties ļoti noderīgas ASV, - norādīja WSJ avots. – Tomēr pretrunas ar Krieviju un Ķīnu kaitē Baidena administrācijas plāniem. Domājams, process ievilsies garumā. Pentagons apsver visus par un pret." ASV speciālais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads jau "iztaustījis augsni" nesenajā vizītē Taškentā un Dušanbe. Oficiāli puses apsprieda samierināšanos Afganistānā. Tomēr bija runa arī par kara bāzēm. "Saņēmušas atbalsta punktu Centrālāzijā, ASV atgūs pozīcijas, kas tām bija Afganistānas kara pirmajos gados, - konstatēja izdevums. – Pentagona bāzes Uzbekistānā un Kirgīzijā aktīvi izmantoja aviācija. Tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā ASV spēki pameta Uzbekistānu 2005. gadā, Kirgīziju – desmit gadus vēlāk. Tas nopietni apgrūtināja militāro loģistiku reģionā."Nevēlami viesiVašingtonas nodomi, protams, satrauc Maskavu. Bāzes Centrālāzijā ļaus ASV izlūkot Krievijas "pavēderi" dienvidu reģionos un ietekmēt tās kaimiņu iekšējo politiku. Jau Zbigņevs Bžezinskis teica, ka pats efektīvākais paņēmiens "savaldīt Krieviju" – radīt uz robežām vadāmu konfliktu ķēdi. Turklāt gan Taškenta, gan Dušanbe ir svarīgi Maskavas sabiedrotie Centrālāzijā, Tadžikistāna ir KDLO dalībniece. Šīs organizācijas Statūtu 7. pants pauž: "Dalībvalstis pieņem lēmumu par KDLO nepiederošu valstu karaspēku (spēku) grupējumu un militārās infrastruktūras objektu izvietošanu savā teritorijā pēc neatliekamām konsultācijām (saskaņošanas) ar citām dalībvalstīm." Pagaidām Tadžikistāna nav vērsusies Kolektīvās drošības padomē, lai apspriestu tamlīdzīgus jautājumus.8. maijā tās prezidents Emomalijs Rahmons tikās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu Maskavā. Nākamajā dienā viņi kopā noskatījās parādi Sarkanajā laukumā. Valstu vadītāji apsprieda situāciju Centrālāzijā un reģiona nākotni pēc amerikāņu aiziešanas.Putins, atgādinājis, ka Tadžikistānā strādā Krievijas Bruņoto spēku 201. bāze, apliecināja kolēģim, ka Maskava darīs visu iespējamo sabiedrotā atbalstam. Krievija nodarbojas ar Tadžikistānas armijas nostiprināšanu un turpinās palīdzēt. Rahmons, norādījis, ka Tadžikistānas robeža ar Afganistānu ir pati garākā – vairāk nekā 1300 km – un situācija kaimiņos saasinās, atzīmēja sakaru nostiprināšanos ar Krieviju daudzās nozarēs, it īpaši drošības jomā. Šķiet, kamēr Tadžikistānā ir Krievijas 201. bāze, amerikāņus tur neielaidīs.Attiecības ar Uzbekistānu ir mazliet citādas. Taškenta divas reizes iekļāvās KDLO (no 1992. gada 15. maija līdz 1999. gada 2. aprīlim un no 2006. gada 16. augusta līdz 2012. gada 28. jūnijam), taču tagad to ar Maskavu līgumsaistības formāli nesaista.ASV karavīri jau dislocējušies republikā agrāk. 2001. gada oktobrī parakstīja vienošanos par Karši-Hanabada armijas aerodroma nodošanu Pentagonam. Turp pārvietoja kara transporta lidmašīnu C-130 eskadriļu, aptuveni desmit helikopterus Black Hawk un pusotru tūkstoti karavīru. Kopš 2005. gada, līdz ar Uzbekistānas atgriešanos KDLO, aviācijas bāzi izmantoja Krievijas karavīri. Tagad tur dislocēti tikai valsts nacionālie GKS. Un Taškenta nesteidz atkal iznomāt Karši-Hanabadu."Uzbekistānas politika drošības jomā balstās uz neiesaistīšanās principa miernešu operācijās un militārajos konfliktos ārvalstīs, - paziņoja Uzbekistānas AM pārstāvis. – Dokumentos ir skaidras un nepārprotamas atbildes uz šiem jautājumiem: mēs nepieļausim ārvalstu kara bāzu un objektu dislokāciju savā teritorijā. Šis princips iekļauts gan Konstitūcijā, gan valsts ārpolitikas koncepcijā."Rezerves variantsSkaidrs, ka ne Tadžikistāna, ne Uzbekistāna nevēlas redzēt amerikāņu karavīrus savās mājās. Taču Pentagonam ir rezerves plāns. WSJ apgalvo: gadījumā, ja Taškenta un Dušanbe atteiksies, Vašingtona paplašinās savu militāro klātbūtni Persijas līča arābu valstīs. Turklāt iespējams pastāvīgi turēt aviācijas bāzes trieciena grupu Arābijas jūrā. Laika lēmuma pieņemšanai vairs nav daudz – amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem jāpamet Afganistāna līdz 11. septembrim.Atgādināsim: aprīļa vidū ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka tiek pielikts punkts ilgākajā karā ASV vēsturē. Viņš uzsvēra, ka kontingenta izvešana netiks sasteigta, un piedraudēja "Taliban" ar stingru atbildi, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. 20 gadu laikā Vašingtonas vadītā koalīcija nav spējusi sakaut "Taliban". Nav izdevies pietiekami augstā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi stāties pretī ekstrēmistiem.Pēc ekspertu domām, "Taliban" nākšana pie varas krasi radikalizēs reģionu. Pastāv risks, ka islāmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO – savā ietekmes orbītā. Ja vienai no tām uzbruks teroristi, Maskava būs spiesta iejaukties.
https://sputniknewslv.com/20210512/Amerikani-piespele-afganu-bumbu-Krievijai-15652946.html
https://sputniknewslv.com/20210511/ASV-var-parvest-spekus-no-Afganistanas-uz-Uzbekistanu-un-Tadzikistanu-15644682.html
https://sputniknewslv.com/20210506/Jauna-problma-kpc-ASV-spku-izveana-no-Afganistnas-ir-bstama-Krievijai-15619636.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Andrejs Kocs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/14/17647808_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_1b9550b4c2cfc7a414c29abec92a6323.jpg
pentagons, krievija, drošība, aizsardzība, taliban, asv
pentagons, krievija, drošība, aizsardzība, taliban, asv
"Atspiedīsim viņus malā": Pentagons plāno izvērst jaunas bāzes uz dienvidiem no KF
14:06 19.05.2021 (atjaunots: 12:35 04.06.2021) Kazarmas, aerodromi, dronu vadības punkti, munīcijas un degvielas noliktavas – aizejot no Afganistānas, amerikāņi plāno paplašināt militāro klātbūtni kaimiņvalstīs.
The Wall Street Journal vēsta, ka Vašingtona plāno arī turpmāk turēt Kabulu "īsā pavadā". Par to, kur varētu parādīties amerikāņu karavīri, un kālab tas vajadzīgs, materiālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs. WSJ, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem Džo Baidena administrācijā, vēsta, ka ASV nebūt neplāno pamest Afganistānas valdību likteņa varā. Pentagons joprojām atbalstīs Kabulu, novēros "Taliban" un citu reģionā dislocēto ekstrēmisko grupējumu soļus.
Bez tam Kabulā paliks apmēram tūkstotis ASV vēstniecības darbinieku, tātad kādam jārūpējas par viņu drošību. Tāpēc Baltajā namā vērtē iespējas izvērst armijas bāzes kaimiņos – Uzbekistānā un Tadžikistānā.
"Šīs valstis robežojas ar Afganistānu un var izrādīties ļoti noderīgas ASV, - norādīja WSJ avots. – Tomēr pretrunas ar Krieviju un Ķīnu kaitē Baidena administrācijas plāniem. Domājams, process ievilsies garumā. Pentagons apsver visus par un pret." ASV speciālais pārstāvis Afganistānas lietās Zalmajs Halilzads jau "iztaustījis augsni" nesenajā vizītē Taškentā un Dušanbe. Oficiāli puses apsprieda samierināšanos Afganistānā. Tomēr bija runa arī par kara bāzēm.
"Saņēmušas atbalsta punktu Centrālāzijā, ASV atgūs pozīcijas, kas tām bija Afganistānas kara pirmajos gados, - konstatēja izdevums. – Pentagona bāzes Uzbekistānā un Kirgīzijā aktīvi izmantoja aviācija. Tomēr Krievijas un Ķīnas spiediena rezultātā ASV spēki pameta Uzbekistānu 2005. gadā, Kirgīziju – desmit gadus vēlāk. Tas nopietni apgrūtināja militāro loģistiku reģionā."
Vašingtonas nodomi, protams, satrauc Maskavu. Bāzes Centrālāzijā ļaus ASV izlūkot Krievijas "pavēderi" dienvidu reģionos un ietekmēt tās kaimiņu iekšējo politiku. Jau Zbigņevs Bžezinskis teica, ka pats efektīvākais paņēmiens "savaldīt Krieviju" – radīt uz robežām vadāmu konfliktu ķēdi. Turklāt gan Taškenta, gan Dušanbe ir svarīgi Maskavas sabiedrotie Centrālāzijā, Tadžikistāna ir KDLO dalībniece. Šīs organizācijas Statūtu 7. pants pauž: "Dalībvalstis pieņem lēmumu par KDLO nepiederošu valstu karaspēku (spēku) grupējumu un militārās infrastruktūras objektu izvietošanu savā teritorijā pēc neatliekamām konsultācijām (saskaņošanas) ar citām dalībvalstīm." Pagaidām Tadžikistāna nav vērsusies Kolektīvās drošības padomē, lai apspriestu tamlīdzīgus jautājumus.
8. maijā tās prezidents Emomalijs Rahmons tikās ar Krievijas valsts vadītāju Vladimiru Putinu Maskavā. Nākamajā dienā viņi kopā noskatījās parādi Sarkanajā laukumā. Valstu vadītāji apsprieda situāciju Centrālāzijā un reģiona nākotni pēc amerikāņu aiziešanas.
Putins, atgādinājis, ka Tadžikistānā strādā Krievijas Bruņoto spēku 201. bāze, apliecināja kolēģim, ka Maskava darīs visu iespējamo sabiedrotā atbalstam. Krievija nodarbojas ar Tadžikistānas armijas nostiprināšanu un turpinās palīdzēt. Rahmons, norādījis, ka Tadžikistānas robeža ar Afganistānu ir pati garākā – vairāk nekā 1300 km – un situācija kaimiņos saasinās, atzīmēja sakaru nostiprināšanos ar Krieviju daudzās nozarēs, it īpaši drošības jomā. Šķiet, kamēr Tadžikistānā ir Krievijas 201. bāze, amerikāņus tur neielaidīs.
Attiecības ar Uzbekistānu ir mazliet citādas. Taškenta divas reizes iekļāvās KDLO (no 1992. gada 15. maija līdz 1999. gada 2. aprīlim un no 2006. gada 16. augusta līdz 2012. gada 28. jūnijam), taču tagad to ar Maskavu līgumsaistības formāli nesaista.
ASV karavīri jau dislocējušies republikā agrāk. 2001. gada oktobrī parakstīja vienošanos par Karši-Hanabada armijas aerodroma nodošanu Pentagonam. Turp pārvietoja kara transporta lidmašīnu C-130 eskadriļu, aptuveni desmit helikopterus Black Hawk un pusotru tūkstoti karavīru. Kopš 2005. gada, līdz ar Uzbekistānas atgriešanos KDLO, aviācijas bāzi izmantoja Krievijas karavīri. Tagad tur dislocēti tikai valsts nacionālie GKS. Un Taškenta nesteidz atkal iznomāt Karši-Hanabadu.
"Uzbekistānas politika drošības jomā balstās uz neiesaistīšanās principa miernešu operācijās un militārajos konfliktos ārvalstīs, - paziņoja Uzbekistānas AM pārstāvis. – Dokumentos ir skaidras un nepārprotamas atbildes uz šiem jautājumiem: mēs nepieļausim ārvalstu kara bāzu un objektu dislokāciju savā teritorijā. Šis princips iekļauts gan Konstitūcijā, gan valsts ārpolitikas koncepcijā."
Skaidrs, ka ne Tadžikistāna, ne Uzbekistāna nevēlas redzēt amerikāņu karavīrus savās mājās. Taču Pentagonam ir rezerves plāns. WSJ apgalvo: gadījumā, ja Taškenta un Dušanbe atteiksies, Vašingtona paplašinās savu militāro klātbūtni Persijas līča arābu valstīs. Turklāt iespējams pastāvīgi turēt aviācijas bāzes trieciena grupu Arābijas jūrā. Laika lēmuma pieņemšanai vairs nav daudz – amerikāņiem un viņu sabiedrotajiem jāpamet Afganistāna līdz 11. septembrim.
Atgādināsim: aprīļa vidū ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka tiek pielikts punkts ilgākajā karā ASV vēsturē. Viņš uzsvēra, ka kontingenta izvešana netiks sasteigta, un piedraudēja "Taliban" ar stingru atbildi, ja kaujinieki mēģinās uzbrukt koalīcijas spēkiem. 20 gadu laikā Vašingtonas vadītā koalīcija nav spējusi sakaut "Taliban". Nav izdevies pietiekami augstā līmenī apmācīt un apbruņot Afganistānas nacionālos drošības spēkus, lai tie varētu patstāvīgi stāties pretī ekstrēmistiem.
Pēc ekspertu domām, "Taliban" nākšana pie varas krasi radikalizēs reģionu. Pastāv risks, ka islāmisti neapstāsies un mēģinās ievilkt kaimiņvalstis, arī Vidusāzijas republikas – Krievijas sabiedrotos KDLO – savā ietekmes orbītā. Ja vienai no tām uzbruks teroristi, Maskava būs spiesta iejaukties.
