https://sputniknewslv.com/20210518/Igaunijas-vestnieks-Ukraina-stasta-par-ASV-signalu-Krievijas-karaviriem-15682243.html
Igaunijas vēstnieks Ukrainā stāsta par ASV "signālu" Krievijas karavīriem
Igaunijas vēstnieks Ukrainā stāsta par ASV "signālu" Krievijas karavīriem
Sputnik Latvija
Igauņu diplomāts atklāja savu viedokli par to, kā Krievijas Bruņotajos spēkos uztverta ASV valsts sekretāra vizīte Ukrainā. 18.05.2021, Sputnik Latvija
2021-05-18T08:45+0300
2021-05-18T08:45+0300
2021-06-04T18:29+0300
nato
ukraina
asv
igaunija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/22/82/228273_182:0:2653:1390_1920x0_80_0_0_a23fc83f4417821fa6e705a87f166eba.jpg
RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Igaunijas vēstnieks Ukrainā Kaimo Kūska uzskata, ka ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītei Kijevā maija sākumā vajadzēja piesaistīt Krievijas karavīru uzmanību. Savu viedokli igauņu diplomāts pauda komentārā amerikāņu izdevumam Foreign Policy, vēsta Sputnik Meedia."Kad ASV delegācija ierodas un apliecina, ka mēs stāvam līdzās Ukrainai, tas nozīmē, ka Krievijas karavīriem tas ir jāņem vērā," paziņoja Kūsks.Kāpēc ASV Valsts departamenta vadītāja vizītei Ukrainā vajadzētu ieinteresēt tieši Krievijas karavīrus, diplomāts nepaskaidroja.Iepriekš Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba paziņoja, ka tagad viņa valstij esot visas iespējas aizsargāties."Bet, kad līdzās ir tādi draugi, kā Savienotās Valstis, tas ir vēl vieglāk," atzīmēja ministrs.Zināms, ka par saviem draugiem Kijeva uzskata arī Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ukrainas vadība uzskata, ka ar Baltijas atbalstu tā varētu saņemt "ceļa karti", kas nepieciešama, lai valsts varētu iestāties NATO. Šādas cerības atbalsta arī augstu stāvošu Baltijas amatpersonu paziņojumi.Piemēram, iepriekš portāls Sputnik Meedia stāstīja, ka Igaunijas ārlietu ministre Eva-Marija Līmeta vizītē Ukrainā šī gada aprīlī paziņoja: Ukrainas drošība ir vitāli svarīga Eiropas drošībai."Mēs stāvam kopā ar Ukrainu: starptautiskās sabiedrības griba un ieguldījums Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības atbalstam joprojām ir nemainīgi," teica politiķe.Kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Latvijas Līmeta atzinīgi novērtēja Kijevas tiekšanos uz "Eiropas un eiroatlantisko integrāciju".Par tādas integrācijas nepieciešamību iepriekš runāja Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis. Pēc viņa domām, Ukrainas iestāšanās NATO palīdzēšot apturēt bruņoto konfliktu Donbasā.Maskava uzskata, ka tamlīdzīgi izteikumi nav pamatoti. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova konstatēja, ka hipotētiskā iestāšanās aliansē, pretēji Kijevas cerībām, ne tikai neatnesīs mieru Ukrainai, bet gan, gluži pretēji, novedīs pie situācijas eskalācijas.Jāpiebilst, ka Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs Dmitrijs Kozaks brīdināja, ka tādos apstākļos Krievija paturēs sev tiesības parūpēties par neatzīto republiku – Doņeckas un Luganskas iedzīvotāju drošību. Viņš uzsvēra: Kijeva, izšķiroties par karadarbību, liks uz kārts Ukrainas valstiskumu."Tā ir pašnāvība – šāviens galvā, ne kājā," noteica Kozaks.
https://sputniknewslv.com/20210511/Nevar-sagaidit-ko-NATO-armijas-daris-ar-Ukrainu-15644515.html
https://sputniknewslv.com/20210417/Eksperts-paskaidroja-kapec-Baltija-atbalsta-Ukrainas-iestasanos-NATO-15520398.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
nato, ukraina, asv, igaunija
nato, ukraina, asv, igaunija
Igaunijas vēstnieks Ukrainā stāsta par ASV "signālu" Krievijas karavīriem
08:45 18.05.2021 (atjaunots: 18:29 04.06.2021) Igauņu diplomāts atklāja savu viedokli par to, kā Krievijas Bruņotajos spēkos uztverta ASV valsts sekretāra vizīte Ukrainā.
RĪGA, 18. maijs – Sputnik. Igaunijas vēstnieks Ukrainā Kaimo Kūska uzskata, ka ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītei Kijevā maija sākumā vajadzēja piesaistīt Krievijas karavīru uzmanību. Savu viedokli igauņu diplomāts pauda komentārā amerikāņu izdevumam Foreign Policy, vēsta
Sputnik Meedia.
"Kad ASV delegācija ierodas un apliecina, ka mēs stāvam līdzās Ukrainai, tas nozīmē, ka Krievijas karavīriem tas ir jāņem vērā,"
paziņoja Kūsks.
Kāpēc ASV Valsts departamenta vadītāja vizītei Ukrainā vajadzētu ieinteresēt tieši Krievijas karavīrus, diplomāts nepaskaidroja.
Iepriekš Ukrainas ārlietu ministrs Dmitrijs Kuļeba paziņoja, ka tagad viņa valstij esot visas iespējas aizsargāties.
"Bet, kad līdzās ir tādi draugi, kā Savienotās Valstis, tas ir vēl vieglāk," atzīmēja ministrs.
Zināms, ka par saviem draugiem Kijeva uzskata arī Baltijas valstis – Latviju, Lietuvu un Igauniju. Ukrainas vadība uzskata, ka ar Baltijas atbalstu tā varētu saņemt "ceļa karti", kas nepieciešama, lai valsts varētu iestāties NATO. Šādas cerības atbalsta arī augstu stāvošu Baltijas amatpersonu paziņojumi.
Piemēram, iepriekš portāls Sputnik Meedia
stāstīja, ka Igaunijas ārlietu ministre Eva-Marija Līmeta vizītē Ukrainā šī gada aprīlī paziņoja: Ukrainas drošība ir vitāli svarīga Eiropas drošībai.
"Mēs stāvam kopā ar Ukrainu: starptautiskās sabiedrības griba un ieguldījums Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības atbalstam joprojām ir nemainīgi," teica politiķe.
Kopā ar kolēģiem no Lietuvas un Latvijas Līmeta atzinīgi novērtēja Kijevas tiekšanos uz "Eiropas un eiroatlantisko integrāciju".
Par tādas integrācijas nepieciešamību iepriekš runāja Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis. Pēc viņa domām, Ukrainas iestāšanās NATO palīdzēšot apturēt bruņoto konfliktu Donbasā.
Maskava uzskata, ka tamlīdzīgi izteikumi nav pamatoti. Krievijas ĀM oficiālā pārstāve Marija Zaharova konstatēja, ka hipotētiskā iestāšanās aliansē, pretēji Kijevas cerībām, ne tikai neatnesīs mieru Ukrainai, bet gan, gluži pretēji, novedīs pie situācijas eskalācijas.
Kremlis pauž līdzīgu viedokli – Ukrainas vadības militārisko centienu ārējs atbalsts var pamudināt Kijevas režīmu atrisināt Donbasa problēmu ar spēku.
Jāpiebilst, ka Krievijas prezidenta administrācijas vadītājs
Dmitrijs Kozaks brīdināja, ka tādos apstākļos Krievija paturēs sev tiesības parūpēties par neatzīto republiku – Doņeckas un Luganskas iedzīvotāju drošību. Viņš uzsvēra: Kijeva, izšķiroties par karadarbību, liks uz kārts Ukrainas valstiskumu.
"Tā ir pašnāvība – šāviens galvā, ne kājā," noteica Kozaks.
