Viedoklis

Stratēģiskais konkurents – tas, kuram viss izdodas. Bet tev – ne

© AP Photo / J. Scott ApplewhiteКапитолий во время подготовки к инаугурации в Вашингтоне
Капитолий во время подготовки к инаугурации в Вашингтоне  - Sputnik Latvija, 1920, 03.05.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ja kādā runā, piemēram, prezidents citu valsti sauc par "stratēģisko konkurentu", tas ir tikai lozungs, it kā saprotams, tomēr nekonkrēts. Daudz labāk, ja gari un plaši izklāstīts, kas tā tāda konkurence ir un ko ar to iesākt.
Amerikāņu "Akts par stratēģisko konkurenci 2021" attiecas tikai uz Ķīnu. Citas valstis, kas Amerikai nepatīk, tādu statusu objektīvi nav izpelnījušās.
Runa ir par likumprojektu, kas sāka savu ceļu ASV Kongresā 14. aprīlī, un tagad to noslēdzis. Lieta tāda, ka tas nonāca Senāta Ārlietu komisijā, saņēma vispārēju atbalstu (21 balss par, viena – pret). Tātad tagad tas jau ir gatavs teksts. Nu jau nav svarīgi, kad tas kļūs par likumu. Galvenais – tas ietekmēs divu lielvalstu attiecības vēl gadiem ilgi, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Kosirevs.
Likums nozīmē, ka tajā minēti dažādu struktūru pienākumi konkrētā termiņā sastādīt atskaites par Ķīnas konkurējošo darbību un laikus izstrādāt pretestības pasākumus. Tātad izpildvara nevarēs izvairīties no pienākuma kaitēt Ķīnai visās jomās un noteiktos termiņos. Zināms, ka ASV kongresmeņi vienmēr par galvastiesu aizsteidzas priekšā administrācijai, ieviešot sankcijas un citus nedraudzīgus pasākumus pret ārpasauli, un tad pat prezidents tikai iepleš rokas, atbildot uz ierosinājumiem padarīt elastīgāku dialogu ar konkurentiem un citiem pretiniekiem.
Гробы погибших американских военнослужащих в самолете C-17 Globemaster III ВВС США на авиабазе морской пехоты Мирамар - Sputnik Latvija, 1920, 27.04.2021
Viedoklis
"Jāsarūpē zārki": ASV vērtē liela kara cenu
Militārās stratēģijas aspektā dokumenta pilns teksts prognozē Ķīnas kodolarsenāla divkāršu pieaugumu tuvākajā laikā, nerunājot jau par valsts augošājām iespējām kosmosā un kodoluzbrukuma agrīna brīdinājuma sistēmu, ko tā izstrādā sadarbībā ar Krieviju. secinājums: vajag vienoties ar Ķīnu par spēles noteikumiem un nejaušu fatālu incidentu novēršanu.
Tas ir amerikāņu stilā: ķīnieši no militārā viedokļa ir gandrīz tikpat stipri, kā mēs, tāpēc nelamājamies un uzvedamies pieklājīgi. Taču vēl ir arī nodaļa par ekonomisko konkurenci. Te atklājumu ir daudz. Piemēram, Ķīnas ekonomiku, arī privātās kompānijas atbalsta valsts – informatīvi, ar subsīdijām, diplomātiju kontraktu labad. No ASV viedokļa, tas ir šausmīgi. Vēl vairāk, teikts pat, ka Ķīna īsteno politiku, kas atbalsta vietējo ražošanu importa vietā un dod priekšroku kompānijām, kas izmanto "unikālus tehnoloģiskos standartus, ko Ķīnas uzņēmumi izmanto globālo standartu vietā". Pekina pat rada īpašas privilēģijas savām kompānijām stratēģiskajos sektoros, proti, telekomunikācijās, naftas un enerģētikas nozarēs, aviācijā, banku nozarē un pusvadītāju jomā.
Faktiski, amerikāņi īsi un skaidri izklāstījusi visu, kas ļāvis Ķīnai sasniegt tās pašreizējo statusu, līdzīgu ASV ekonomikā. Tā ir panākumu recelte. Citētais Kongresa akts var pēc sirds patikas skaidrot, ka tas viss ir aizliegts, jo neatbilst brīvā tirgus noteikumiem. Bet kurš tad īsti teicis, ka visi tirgus noteikumi ir obligāti?
Un tagad tie paši senatori konstatē: pirmo reizi ASV vēsturē cita valsts pielīdzinājusies tām ekonomiskās aktivitātes apjoma ziņā, arī starptautiskajā arēnā. Un tas fakts vēl ir "rūpīgi jāapdomā".
Tātad viņi vēl nav apjēguši, tikai jūt, ka stratēģiskais konkurents ir slikts: viņam viss labi izdodas, bet tev – mazliet sliktāk. Tad vajag viņu kaut kā piespiest ievērot noteikumus, kas nenesīs tādus panākumus kā agrāk, - noteikumus, ko Amerika izliekas ievērojam.
Дмитрий Куликов, член Зиновьевского клуба МИА Россия сегодня - Sputnik Latvija, 1920, 16.04.2021
Viedoklis
Politologs: kāpēc ASV interesē "uiguru jautājums" Ķīnā
Paturēsim prātā arī tādos dokumentos neizbēgamas lietas – par augošo apsūdzību sarakstu Ķīnai par zvērībām valsts iekšienē un demokrātijas apspiešanu. Šajā ziņā mehānika kārtīgi strādā. Tikai viens nesens piemērs, kas vēl nav ierakstīts standarta apsūdzību aktā. Izrādās, Ķīnas valdība nekontrolēti atņem cilvēkiem iekšējos orgānus transplantācijai. Un vēl ņem asinis neparasti lielā daudzumā. Un tas viss nez kāpēc notiek tikai ar totalitārās sektas "Falungun" locekļiem, kura nodibinājusi savu tribunālu pār Ķīnas valdību (pati sekta jau sen darbojas aiz Ķīnas robežām, arī ASV, tātad tribunāls arī darbojas tur).
ASV federālajā Ķīnas režīma noziegumu sarakstā sektantu ķidāšana vēl nav minēta. Tomēr Teksasas štata tiesa jau pieņēmusi atbilstošu rezolūciju, tātad tā nonāks augstākā līmenī. Lai tik pēc tam kāds pamēģina pavaicāt: "Kur ir fakti un pierādījumi?" un pamēģina šīs apsūdzības izsvītrot no vajadzīgajiem dokumentiem.
Vienīgais, ko var teikt: kur ir loģika? Mums skaidro, ka represiju ziņā Ķīna pārspējusi visas šausmu stāstu autoru fantāzijas robežas. Taču tādā gadījumā valstij jau sen vajadzēja pārvēŗsties par elli – aktīvi un pasīvi protesti, sabotāža, citas pretestības metodes. Tomēr nekā tāda Ķīnā nez kāpēc nav, toties lelli sāk atgādināt daudzi demokrātu pārvaldīti ASV štati – ar melnādaino demolētāju pūļiem vai nelegālajiem migrantiem, ar augošo plaisu nācijā. Vārdu sakot, kaut kas neiet kopā.
Principā kongresmeņi ir padarījuši labu darbu – salikuši visus punktus uz "i".
Krievijā tāda dokumenta nav. Piemēram, nesen valsts ĀM paziņoja, ka top nedraudzīgo valstu saraksts un ASV tajā noteikti būs. Taču pagaidām zināms tikai tas, ka šo valstu vēstniecībām būs aizliegts pieņemt štatā Krievijas pilsoņus. Tomēr gribētos redzēt konkrētu sarakstu: kāpēc valsts ir nedraudzīga un kas to sagaida. Ja tā, piemēram, finansē Krievijas teritorijā kaitīgus projektus un kustības, vai ar to pietiek, lai iekļūtu sarakstā.
Президент США Джо Байден - Sputnik Latvija, 1920, 11.04.2021
Baidens pieprasījis 715 miljardus dolāru – arī Krievijas un Ķīnas savaldīšanai
Taču te runa ir par draudzību un naidu, bet konkurence ir kas cits. Tur it kā vajadzētu būt runai par to, kurš sekmīgāk strādā un kā viņu par to sodīt. Par ASV un Ķīnas sāncensību viss jau ir skaidrs, bet mūsu pasaulē taču konkurē visu un ar visiem. Kas būs, ja visas valstis apgūs amerikāņu pieeju un spiedīs konkurentu strādāt pēc saviem noteikumiem? Nekā nebūs. Tikai taps draudīgi dokumenti, kas neļauj valdībām domāt un aukstasīnīgi vērtēt pašām savus soļus.
Ziņu lente
0