Kaimiņu piemērs ir lipīgs: Lietuva apglabā tranzītu Latvijas pēdās

© Foto : Lietuvos Respublikos susisiekimo ministerijaКлайпедский морской порт
Клайпедский морской порт - Sputnik Latvija, 1920, 14.03.2021
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Pašreizējā situācija Latvijā atspoguļo to, kas gaida Lietuvu pēc baltkrievu tranzīta aiziešanas: ostu kravas apgrozījums krīt, dzelzceļš izpārdod mantu izsolē.

RĪGA, 14. marts - Sputnik. Viļņas politika noved pie ekonomikas sabrukuma: pēc Baltkrievijas tranzīta aiziešanas uz Krieviju Klaipēdas osta gaida apjomu kritumu, bet Lietuvas dzelzceļš - mantas izpārdošanu izsolē, tādējādi vadošie Lietuvas uzņēmumi atkārto analoģisko Latvijas uzņēmumu likteni, kad tika pārtraukts Krievijas kravu tranzīts, paziņoja Sputnik Latvija ekonomists un politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

Krievija un Baltkrievija februāra vidū parakstīja starpvaldību vienošanos par baltkrievu naftas produktu pārkraušanu caur Krievijas jūras ostām. Tā noslēgta uz trim gadiem ar automātiskas pagarināšanas iespēju. Runa ir par mazutu, benzīnu un eļļu. Līgums ir spēkā līdz 2023. gada beigām ar automātiskās pagarināšanas iespēju.

Флаги Евросоюза у здания штаб-квартиры Европейской комиссии в Брюсселе - Sputnik Latvija, 1920, 02.03.2021
Jaunas sankcijas pret Krieviju: Eiropas Savienība uzsākusi tehnisko procedūru

Paredzēts, ka līdz 2023. gada beigām Baltkrievijas uzņēmumi pārkraus vairāk nekā 9,8 miljonus tonnu kravu caur Krievijas ostām Baltijas jūrā. Līdz ostu termināļiem naftas produkti tiks nogādāti pa dzelzceļu.

"Lietuva tagad nav atkarīga ne vien no baltkrievu naftas produktiem, bet arī no baltkrievu naudas, ko nesa šīs tranzīts. Spriežot pēc tām tendencēm, ko demonstrē Viļņa, drīz vien tā nebūs atkarīga arī no baltkrievu kālija minerālmēslu un citu produktu tranzīta, kas pagaidām vēl eksportē no Baltkrievijas caur Klaipēdas ostu," brīdinā Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka Lietuva šajā ziņā būs pilnīgi neatkarīga no Baltkrievijas, taču nav zināms, kā bez baltkrievu kravām izdzīvos desmitiem tūkstoši Klaipēdas ostas un "Lietuvas dzelzceļa" darbinieku.

"Atšķirībā no citām Baltijas ostām Klaipēdas apgrozījumu uzturēja tikai Baltkrievija. Kas notiks, kad baltkrievi aizies no Klaipēdas, tagad var novērot pēc Latvijas piemēra. Lūk, kas notiek ar tās dzelzceļiem un ostām, kad no turienes aizgājušas Krievijas kravas," norādīja Nosovičs.

Analītiķis atgādināja, ka Latvijas dzelzceļš pārdod izsolē metāllūžņus: sliedes, pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas. "Viļņa ar savu politiku attiecībā uz Baltkrieviju novedīs pie tā, ka pēc pieciem vai sešiem gadiem arī "Lietuvas dzelzceļš" rīkos izsoles sliežu pārdošanai," konstatēja Nosovičs.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" pārvedis 24,1 milj. tonnu kravu, par 41,9% mazāk nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums. Tagad uzņēmums ir spiests samazināt darbinieku skaitu, atbrīvoties no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ziņu lente
0