Vācija jau sen likusi saprast, ka par "Ziemeļu straumi 2" ir gatava cīnīties. Katrs jauns paziņojums tikai apstiprina šo apņemšanos, atzīmēja radio Sputnik autore Mila Žuravļova. Principā, projekta īstenošanai pamatīgi kaitēja tikai Donalds Tramps. Tagad viņš ir prom, bet jaunajam ASV prezidentam ir jāsakārto kontakti ar apvainoto Eiropu. Tātad Vašingtona, domājams, izšķirsies par reveransu Berlīnei, ļaus pabeigt gāzesvadu un sākt tā ekspluatāciju.
Rodas jautājums: kāds tam sakars ar Varšavu? Atbild iknedēļas izdevuma Myśl Polska žurnālists Staņislavs Ļevickis. Polija vairāk nekā divus gadu desmitus cīnījās ar Krievijas gāzi, un teju teju karā zaudēs. 1994. gadā tika parakstīts starptautiskais līgums par gāzesvada "Jamala-Eiropa" iecirkņa būvdarbiem caur Polijas teritoriju. Tajā runa bija par to, ka plānoti divi cauruļvadi. Otram Varšava nepiekrita, un tad Maskava ieplānoja izbūvēt "Ziemeļu straumi" pāri Baltijas jūrai.
Kad būs pabeigta "Ziemeļu straume 2", gan Polija, gan Ukraina zaudēs iespējas kaitēt Maskavai. Krievijas gāzesvadi piegādās degvielu no Austrumiem uz Rietumiem neatkarīgi no šīm valstīm.
Tagad Varšava var vienīgi grimt pārdomās: "Ja mēs toreiz būtu ļāvuši uzbūvēt Jamalas gāzesvada otro cauruļvadu, tagad varētu nopelnīt uz tranzīta rēķina un izskatītos solīdi visu partneru acīs". Tomēr vēsture, kā zināms, vēlējuma izteiksmi nepanes.
