Visā pasaulē pieejamo smago izlūkošanas un trieciena bezpilota lidaparātu nosacītajā Olimpā Krievijas "Okhotnik" pārspēj konkurentus no lidojuma un cīņas īpatnību viedokļa, slīpē intelektu un tuvākajos gados tiks uzņemts bruņojumā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Čkalova vārdā nosauktā Novosibirskas aviācijas rūpnīca (NAR) būvē vēl trijus smagā trieciena drona S-70 "Okhotnik" izmēģinājumu paraugus. Mašīnas tiek pakāpeniski pilnveidotas un sāks lidojuma izmēģinājumus 2022.-2023. gg.
Būtiskas izmaiņas skārušas jau otro "Okhotnik", ņemot vērā pirmā parauga izmēģinājumu rezultātus (tie sākās 2019. gada augustā). Tiek pilnveidota planiera konstrukcija, radioelektronisko iekārtu sistēmas un dzinējs (turboreaktīvais AL-41F bez forsāžas kameras – lai mazinātu siltuma izstarojumu un manāmību radiolokatoros). Informācijas avots Krievijas aizsardzības rūpniecības kompleksā aģentūrai RIA Novosti pastāstīja, ka trešais un ceturtais drons faktiski atbildīs sērijveida versijai.
Izmēģinājumu gaitā Ašuluka poligonā janvāra sākumā pirmais "Okhotnik" sekmīgi likvidēja mērķus uz zemes ar 500 kg bumbām. Speciālisti uzskata, ka jaunais tēmēšanas un navigācijas komplekss ļauj izmantot brīvi krītošos (no tilpnes fizelāžā) lādiņus ar precīzo vadāmo ieroču efektivitāti. "Okhotnik" spēj patstāvīgi likvidēt stacionārus un ierobežoti mobilus mērķus uz zemes ar iepriekš zināmām koordinātēm, bet ārējā korekcija (mērķa norāde gaisā) ļauj izdarīt triecienus vēl precīzāk. Speciāli Krievijas smagā drona vajadzībām tiek izstrādātas fizelāžā ievietojamas vadāmas "gaiss-gaiss" un "gaiss-virsma" tipa raķetes.
Grūti pamanāmais "Okhotnik" ar lielo arsenālu tilpnēs cīņā paredzēts tāliem izlūkošanas lidojumiem un precīziem triecieniem pretinieka (teritorijas) aizsardzības dziļumos. Tam nav analogu visā pasaulē.
Iepriekš amerikāņu žurnāls Forbes stāstīja: atšķirībā no ASV Gaisa spēku "darba zirdziņa" MQ-9 Reaper, Krievijas izlūkošanas un uzbrukuma drons nav paredzēts cīņām ar dumpiniekiem (bez pretgaisa aizsardzības līdzekļiem), bet gan pilnvērtīgiem militārajiem konfliktiem. Tas var uzņemt izlūkošanas līdzekļus un nogādāt aptuveni 5000 kilometru attālumā vairāk nekā 6 tonnas bumbu vai "gaiss-virsma" un "gaiss-gaiss" tipa raķetes. "Okhotnik" ir "bezprecendenta iespējas" no darbības attāluma un bruņojuma dažādības viedokļa.
Nāvīgs salīdzinājums
Par gaisa kara bezpilota "modes" un tehnoloģiju likumdevējiem XXI gs. sākumā tika uzskatīta Izraēla un ASV. Nesen viņus mēģināja panākt un apsteigt Turcija – par to liecina trieciena Bayraktar ТВ2 efektīvās darbības konfliktā Kalnu Karabahā. Krievija sāka darbu bezpilota aparātu jomā Gaisa kosmisko spēku interesēs salīdzinoši nesen un ļoti pārliecinoši. Pirmais sekmīgais projekts bija izlūkošanas un trieciena drons "Orion 3", kas pieņemts bruņojumā 2020. gadā (spārna vēziens – 8 m, pacelšanās masa – 1 t, lietderīgā krava – līdz 250 km, kreiserātrums – 120 km/h, laiks gaisā – 24 stundas).
Tomēr par īstu tehnoloģisko izrāvienu kļuva S-70 "Okhotnik" – tas nopietni liecina par valsts iespējām izvirzīties starp līderiem. To iespējams salīdzināt ar mūsdienīgajām ārvalstu mašīnām pašu smagāko izlūkošanas un trieciena dronu klasē: Izraēlas IAI Eitan, Turcijas Bayraktar Akinci, ASV MQ-9А Reaper. No pamata īpašību viedokļa – attālums, ātrums un trieciena iespējas – salīdzinājums konkurentiem ir nāvīgs.
"Okhotnik" ir mazākais spārna vēziens (19 m), taču drons tilpnēs var uzņemt līdz 6 tonnas smagu arsenālu. IAI Eitan, tuvākais kravas celtspējas ziņā, spēj uzņemt tikai 2 tonnas munīcijas (uz piekares, tāpēc tas vieglāk saskatāms pretinieka radaros). Tātad viens Krievijas "Okhotnik" kaujas apstākļos aizvietot vismaz trīs tādas pašas klases mašīnas, ražotas Izraēlā, ASV vai Turcijā.
Zināms, ka "Okhotnik" kreiserātrums (zemskaņas) ir 1000 km/h. Tas vairāk nekā divkārt pārsniedz tuvākā konkurenta - MQ-9А Reaper maksimālās iespējas (480 km/h). Pie tam dronu plānots izmantot kā vadāmo kopā ar piektās paaudzes iznīcinātāju Su-57, kura virsskaņas kreiserātrums (2100 km/h) liek noprast – tūkstotis kilometru stundā dronam nav maksimālais rādītājs. Pie tam, domājams, drona lidojuma griesti sasniedz 20 km.
Augstāk par augstāko
Zināms, ka Krievijas bezpilota lidaparāts ir krietni vien smagāks par ārvalstu analogiem, tam ir turboreaktīvais, nevis turbopropelleru dzinējs, mākslīgais intelekts un "lidojošā spārna" forma. Drons mazliet atgādina citplanētu kosmisko kuģi no fantastiskas filmas, un tikai apliecina Krievijas fenomenālo tehnoloģisko izrāvienu.
Tikai dažas valstis spēj izstrādāt smagos izlūkošanas un trieciena neredzamos bezpilota lidaparātus. Katru "Okhotnik" pamanīto kustību uzmanīgi analizē aiz okeāna, tomēr kaut kas neļauj Rietumu "partneriem" panākt līdzīgas tehniskās īpašības.
Piemēram, analoģiska ASV smagā bezpilota lidaparāta X-47B (Northrop Grumman) projekts buksē, lai arī pirmais lidojums notika 2011. gadā, kad korporācija "Sukhoi" sāka darbu pie "Okhotnik". Milzum dārgo programmu perspektīvā drona adaptācijai jūras kara spēku vajadzībām UCLASS Pentagons iniciēja 2013. gadā. Mašīnas operatīvo gatavību bija plānots sasniegt līdz 2020. gadam, tomēr ASV JKS speciālisti nez kāpēc apšaubīja klāja drona efektivitāti un drošību. Tāpēc programmas UCLASS ietvaros trieciena BPLA statuss pamazām kritās līdz izlūkošanas aparātam, pēc tam – degvielas uzpildes dronam. No otras puses, ASV GKS centās adaptēt pakļautā trieciena drona lomai salīdzinoši nelielo XQ-28 Valkyrie (450 kg lietderīgās kravas, stealth tehnoloģijas tam nav paredzētas), tomēr tas jau ir pavisam cits stāsts.
Bezpilota "Okhotnik" spēj mainīt trieciena aviācijas stratēģiju un taktiku. Tiesa, Eirāzijas kontinentā Krievijas Gaisa kosmiskie spēki pārsvarā risina aizsardzības uzdevumus. Trieciena aviācijas iespējas papildina PGA un PRA līdzekļi un sistēmas Krievijas robežu perimetrā. Kad sērijveida "Okhotnik" ieņems savu vietu bruņoto spēku ierindā 2025. gadā, miers kļūs stabilāks.
