RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Pēc 2014. gada Baltijas valstu valdības nopietni pastiprinājušas spiedienu uz krievvalodīgiem iedzīvotājiem, turklāt Krievija nav demonstrējusi atbilstošu reakciju uz šādu etnocīda politiku, uzskata Sabiedriskās un informatīvās sadarbības centra "Eiropa" direktors Eduards Popovs. Tomēr, kā pastāstīja Popovs Sputnik Latvija, tuvākajā laikā viss var mainīties. Jautājums par krievvalodīgo aizsardzību Baltijas valstīs tika apspriests pie apaļā galda "Tautieši – Krievijai, Krievija – tautiešiem: kā izmantot mijiedarbības potenciālu?", kas norisinājās Rostovā pie Dobas šī gada 4. -5. februārī.
"Baltijas valstis gandrīz atklāti dēvē Krieviju par savu ienaidnieku, un šajā situācijā krievu stāvoklis šajās valstīs, tostarp Latvijā, atgādina ķīlnieku stāvokli. Attiecībā uz viņiem tiek piemērota asimilācijas politika, turklāt arvien agresīvāka. Krieviem paliek vien divi varianti: vai nu emigrēt uz Krieviju, vai pakļauties asimilācijai," uzsvēra Popovs.
Viņš uzskata, ka pašlaik Krievijai ir pēdējā iespēja paziņot: tā nepiekrīt tādai etnocīda politikai - kultūras koda un krievu vēsturiskās atmiņas iznīcināšanai Baltijas valstīs. Popovs atgādināja Krievijas vadības nesenos paziņojumus par to, ka Krievija aizstāvēs krievu tiesības ārvalstīs, un cer, ka vārdi saskanēs ar darbiem. Bet darbs gaidāms ļoti sarežģīts.
Kas jādara
Pēc Popova domām, Krievijai ir vēl viens instruments, ko tā līdz šīm nav pietiekami izmantojusi - apelēšana pie Eiropas vispārējās likumdošanas, kas paredz mazākumtautību aizsardzību.
"Tā nav īsta panaceja, bet ar to var sagādāt zināmās neērtības Baltijas valstu varas iestādēm," paziņoja eksperts.
Viņš uzskata, ka tas ir diezgan efektīvs instruments, taču pilnībā novērst problēmu var tikai pilnīga ģeopolitiskās sistēmas pārbūve, kas padarīs neiespējamu Baltijas etnokrātiju eksistenci.
"Situācija mainīsies tikai tad, kad Baltijas valstis zaudēs sava Amerikas Savienoto Valstu patrona atbalstu un paliks vienatnē ar saviem Eiropas kaimiņiem," uzskata Popovs.
Līdz tam situācija ar krieviem Baltijas valstīs nemainīsies, bet arī tagad pastāv iespēja atstāvēt viņu tiesības.
Dot pretī
Eduards Popovs uzskata, ka tieši tagad palīdzības apjoms Latvijā dzīvojošajiem krieviem varētu pieaugt.
"Eiropas acīs Krievija tēlo midzenī ielenkta lāča lomu. Taču lācis var iziet ārā un dot pretī," konstatēja Popovs.
Svarīgs faktors šeit tāpat ir iekšējā krīze Eiropas Savienībā, kas, pēc eksperta domām, tikai padziļināsies un var novest pie vecās un jaunās Eiropas sadalīšanās.
"Pārmaiņu iznākumā vecā Eiropa, donors, var nošķirties no jaunās Eiropas, recipienta, un to vidū arī ir poļi un baltieši. Cietīs, iespējams, tie, kas, būdam Eiropas palīdzības patērētāji, ļoti savdabīgi izprot vienotas Eiropas dzīvesziņas principus. Polija un Baltija pieņem Eiropas dāvanas, taču ne pilnībā atbalsta tās vērtības. Arī tas provocē konfliktus," paskaidroja Popovs.
