Pasaule aktīvi atbrīvojas no dolāra atkarības. Pāreja pie norēķiniem alternatīvās naudas vienībās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku, portālā RIA Novosti konstatēja Natālija Dembinska.
Globālais tirāns
ASV satinušas visu planētu sankciju tīklā – patlaban spēkā ir aptuveni astoņi tūkstoši pret citām valstīm vērstu ekonomisko ierobežojumu, un saraksts pastāvīgi papildinās. Vašingtona var diktēt noteikumus pēc sirds patikas, jo dolārs ir pasaules ekonomikas galvenā valūta.
ASV naudas vienība tiek izmantota vairāk nekā 70% transakciju. Dolārs tiek brīvi pārdots un konvertēts, valdība uz to nereaģē, pie tam ASV ekonomika vēl joprojām tiek uzskatīta par stabilu, atvērtu un lielāko pasaulē. Tas ļauj Baltajam namam aizliegt fiziskajām personām un amerikāņu uzņēmumiem sadarboties ar tiem, kuri Vašingtonai nepatīk, un piedraudēt tirgus dalībniekiem ar eksteritoriālām sankcijām.
Atbildes reakcija
Tomēr tā nevar vilkties bezgalīgi. Pasaulei ir visi instrumenti, lai vājinātu atkarību no dolāra, konstatējis ASV Kongresa pētījumu dienests savā nesenajā pārskatā.
Dokumenta autori uzsver, ka sankcijas sagādā ekonomiskus zaudējumus pašām Savienotajām Valstīm, jo ierobežo komercdarījumus, ko varētu noslēgt amerikāņu fiziskās un juridiskās personas. Pie tam iespējama arī diskriminēto valstu atbildes reakcija. Kā piemērs minēts Krievijas ieviestais lauksaimniecības produkcijas importa aizliegums.
Apskata autori atzīmēja: ilgus gadu desmitus amerikāņu valūta plaši izmantota starptautiskajās transakcijās. Tas ir izdevīgi ASV. Vēl vairāk, Baltais nams aizvien biežāk paļaujas uz dolāru ārpolitisku mērķu sasniegšanai. Piemēram, lai apgrūtinātu piekļuvi finanšu tirgiem Krievijai, Irānai, Venecuēlai.
Ķīnas variants
Šo valstu pāreja pie norēķiniem aternatīvās valūtās negatīvi ietekmēs ASV ekonomiku un kaitēs dolāra statusa, konstatē eksperti. Patiesībā tas notiek jau pašlaik.
Pēdējos gados dolāra pozīcijas konsekventi "šūpo" juaņa. No 2016. gada Ķīnas naudas vienība ir SVF rezerves valūta. Tādu godu jaunattīstības valsts izpelnījusies pirmo reizi. Pēc tam Pekina iniciēja nākotnes naftas darījumu tirdzniecību Šanhajas biržā juaņās – plašās integrācijas programmas "Viena josla – viens ceļš" ietvaros.
Tomēr juaņa daļa pasaules transakcijās vēl aizvien nav liela. Šķēršļi ekspansijai ir acīmredzami – nav brīvas konvertācijas, nestabilitāte, nepārskatāma finansiālā situācija gan valsts, gan privātā parāda aspektā.
Tagad parādījusies arī digitālā juaņa. Lielākā daļa ekonomistu ir vienisprātis: valsts kriptovalūta itin labi spēj konkurēt ar dolāru, jo ļauj īstenot darījumus operatīvāk nekā novecojošās maksājumu sistēmas SWIFT un CHIPS (ar to starpniecību amerikāņi kontrolē starptautiskās transakcijas). Kriptojuaņa noderēs arī projektā "Viena josla – viens ceļš". Norēķini digitālajā valūtā pasargās no Vašingtonas sankcijām.
Aiziešana no dolāra
Savukārt Krievijā transakcijas dolāros ar BRICS valstīm 2019. gadā saruka no 73% līdz 49%. Pārsvarā par to jāpateicas eiro (23%). Pieauguši norēķini rubļos – no 8% līdz 14%. Pie tam ar Indiju – Maskavas otro lielāko tirdzniecības partneri BRICS pēc Ķīnas – šis rādītājs pārsniedzis 50%.
Ar Ķīnu norēķini nacionālajās valūtās sasniedz 25%, septiņu gadu laikā auguši desmitkārt. Tā ir Krievijas ekonomikas dedolarizācijas stratēģijas daļa un darbs ar mērķi celt noturību pret sankcijām.
Maskava un Pekina plānveidīgi izsvītro dolāru no divpusējās tirdzniecības. Jau 2014. gadā puses parakstīja swap-vienošanos par 150 miljardiem juaņu (24,5 miljardiem dolāru) uz trim gadiem, kas pavēra savstarpēju piekļuvi nacionālajām valūtām bez nepieciešamības iegādāties to atvērtajā tirgū. 2015. gadā gandrīz visi darījumi vēl bija dolāros, bet 2019. gadā – tikai puse.
Līdzīga ir arī situācija ar eirozonu: 2019. gadā eiro pirmo reizi apsteidza dolāru (42% pret 38%). Tā ir visā pasaulē vērojama tendence un Eiropas Savienības nopelns, kas pretojas ASV eksteritoriālajām sankcijām.
Sistēma pārveidojas
2019. gadā Francija, Vācija un Lielbritānija izstrādāja instrumentu INSTEX – īpašu mehānismu, kura mērķis ir vienkāršot likumīgās komerciālās transakcijas starp Eiropas ekonomiskajiem spēles dalībniekiem un Irānu. Vēlāk tam pievienojās Beļģija, Dānija, Nīderlande, Norvēģija, Somija un Zviedrija.
Pēc būtības, instruments dāvā ES valstīm iespēju tirgoties ar Teherānu, ignorējot ASV finanšu sistēmu un neradot Vašingtonas atbildes reakciju. Lai izvairītos no reāla naudas apgrozījuma starp Irānu un Eiropu (to Vašingtona varētu izmantot, lai attaisnotu sankcijas), INSTEX licis lietā kredīta punktus.
Eiropas Komisija izstrādājusi provizorisku plānu dolāra atkarības mazināšanai. Ekonomisti plāno nominēt eiro līgumus par dažādu preču piegādi, kā arī pārskatīt un vajadzības gadījumā grozīt normas, kas saistītas ar galvenajiem finansiālajiem orientieriem. Turklāt kontrolējošajām iestādēm tiks piešķirtas tiesības bloķēt ārvalstu kompāniju mēģinājumus pārņemt Eiropas firmas.
Eiro turpina bīdīt malā dolāru. Pasaules banka prognozē, ka galu galā amerikāņu naudas vienība zaudēs īpašo statusu pasaules finanšu sistēmā. To aizvietos sistēma no eiro, dolāra un, domājams, juaņas.
