Kaimiņu Igaunijā tāda pati problēma radījusi skandālu: opozīcija ierosināja apspriest PSRS atjaunošanu un pievienošanos Krievijai. Kāpēc politiķi Baltijā tā satraukušies? Par to portālā RIA Novosti stāsta Antons Ļisicins.
Atpakaļ PSRS nevajag
Kariņš uzskata, ka Saeimā iesniegtie grozījumi ir atgriešanās pagātnē. Premjers aicināja nepieļaut Satversmes grozījumus un nostiprināt Latvijas attīstību inkluzīvas valsts ceļā.
Likumprojektu par konstitucionālo ģimenes jēdzienu iesniedza Nacionālā apvienība. Stāsts par laulībām sākās novembrī, kad Satversmes tiesa uzdeva Saeimai noregulēt likumdošanu viendzimuma pāru aspektā. Tagad valdošajā koalīcijā radušās domstarpības.
NA pārmet koalīcijas līguma pārkāpumu, saskaņā ar kuru Satversmes grozījumus var iesniegt tikai ar vispārēju atbalstu. Kariņš rāja "homofobos" nacionālistus: sak, valstij nevajag skatīties pagātnē, nevajag tiekties atgriezties PSRS režīmā. Nacionālistiem ir pašiem sava pieeja: balotējoties Rīgass domē, viņi ierosināja organizēt geju parādi 9. maijā.
Viendzimuma laulības apsprieda arī valdībā. Tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka būtu labi apstiprināt Satversmi kā vērtību, nepieļaujot Eiropas cilvēktiesību tiesas ārējo iejaukšanos un tamlīdzīgas lietas. Par to, vai vajadzētu Satversmi pasargāt no pārliekas tolerances, Bordāns izteicās miglaini. Pēc viņa domām, rezultātam jābūt tādam, lai nerastos šaubas: katram cilvēkam patiešām ir nozīme, tomēr ģimene nodrošina latviešu nācijas stabilu pastāvēšanu. Šķiet, viendzimuma laulības viņš neatbalsta.
Nacionālisti un populisti
Tomēr valdībai bija arī citas problēmas, piemēram, cīņa ar koronavīrusu. Janvāra sākumā premjers apstiprināja veselības ministres Ilzes Viņķeles atkāpšanos, ņemot vērā vakcinācijas neskaidrās perspektīvas.
Atlaistajai ministrei radās iespaids, ka viņas atlaišana faktiski ir premjera mēģinājums uzkraut atbildību citu plecos un sameklēt vaininieku. Valdības soļus viņa nosauca par ne īpaši koordinētu krīzes pārvaldi. Valdības sekmes zemu vērtēja arī republikas pilsoņi – aptaujas liecina, ka Ministru kabinetu veidojošo partiju atbalsts kopumā sasniedz apmēram 20%.
Nekādu citādu domstarpību deputātiem nebija – iespējams, tāpēc, ka valdošā koalīcija juta, cik trauslas ir tās pozīcijas. Arī Ministru kabinets pārsvarā strādāja saskaņoti ar parlamentu.
Tomēr valdošā koalīcija ir nedabiska, uzskata Rīgas bijušais mērs, partijas "Saskaņa" loceklis Nils Ušakovs. "No vienas puses – liberāļi un seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvji, no otras – ksenofobi, nacionālisti, konservatori un populisti," viņš uzskaitīja.
"Liberāļi atbalstīja ksenofobus un nacionālistus, kuri ienīst absolūti visus - krievus, ebrejus, musulmaņus, Krieviju, Briseli, krievu skolas, angļu skolas, saraksts ir bezgalīgs," atgādināja Ušakovs.
Viņš ir pārliecināts, ka patiesībā koalīcijas politiķi pūlas novērst uzmanību no neveiksmēm veselības aprūpē: "Katastrofa ar atbalstu krīzes upuriem, neloģiski un novēloti ierobežojumi, nepatikšanas ar vakcināciju, medicīnas sabrukums kopumā.
Šajā situācijā nacionālisti izmanto vienīgo viņiem saprotamo instrumentu - mēs nezinām, kā strādāt, mēs sākam histēriju. Mēs nevaram pārvarēt vīrusu, mums jāsāk cīnīties ar kādu. Šoreiz viņi nolēma cīnīties nevis ar krieviem, bet ar seksuālajām minoritātēm."
Pierādiet, ka esat gejs
Dīvainas apstākļu sakritības dēļ kaimiņos – Igaunija – politiskā konfrontācija tāpat sākusies viendzimuma laulību jautājuma dēļ. Tur valdošā koalīcija ierosināja referendumu par to, vai laulībām Igaunijā vēl joprojām ir jābūt vīrieša un sievietes savienībai. Opozīcijas partijas apsolīja bloķēt iniciatīvu un izjauca parlamenta komisijas darbu, pārplūdinot to ar neskaitāmiem labojumiem.
To vidū bija arī provokatīvi vai absurdi jautājumi, piemēram: "Vai Igaunijā dzīve būtu labāka, ja tā būtu Krievijas sastāvā? Vai laulību jēdzienam Igaunijā ir jāsakrīt pēc satua ar laulību jēdzienu Uzbekistānas Republikā? Vai vajag Igaunijā aizliegt nažus un dakšiņas?" Starp ierosinājumiem izskanēja arī ideja atjaunot Padomju Savienību.
Galu galā referendumu atcēla, premjerministrs Jiri Ratass demisionēja, tiesa, korupcijas skandāla dēļ. Pagaidām jaunā koalīcija strīdas par vairākiem jautājumiem, arī par krievu skolām, tomēr jau vienojusies par bērnudārzu pāreju pie igauņu valodas.
Savukārt Igaunijas tiesiskā prakse attiecībās ar seksuālo minoritāšu pārstāvjiem joprojām ir pretrunīga. Piemēram: uz Igauniju no Ugandas atbraucis vīrietis cenšas saņemt bēgļa statusu, pamatojot lūgumu ar to, ka viņš ir gejs. Tomēr policisti pēc afrikāņa nopratināšanas noraidīja lūgumu saukties par homoseksuālistu. Tiesa nostājās policijas pusē: noteica, ka prasītāja pienākums ir pārliecinoši pierādīt savu seksuālo orientāciju.
Saglabājis ASV pilsonību
Nacionālās stratēģijas institūta direktora vietnieks Aleksandrs Kostins atzīmēja, ka Baltijas politiķu diskusijās tiek noklusētas nacionālās minoritātes, tostarp arī lielākā – krievi. "Latvijā viņiem ar likumu ierobežotas fundamentālās pilsoniskās tiesības, piemēram, atņemtas balsstiesības. Analogs mūsdienu vēsturē var būt tikai aparteīda režīms DĀR," piebilda politologs.
Latvijā nav pat spilgti izteiktas diskusijas mazākumtautības jautājumā. "Politikā dominē mīts par to, ka sak, viņiem krievi nesuši nelaimes. Un trīsdesmit gadu laikā nekas nav mainījies," piezīmēja Kostins.
Viņš pauda cerību, ka jaunā starpresoru komisija starptautiskās attīstības veicināšanas jautājumos, kuras vadītāja pienākumus uzņēmies Krievijas prezidenta administrācijas vadītāja vietnieks Dmitrijs Kozaks, strādās pietiekami efektīvi. Pēc eksperta domām, Maskavai neapšaubāmi jāsaista ārvalstu sadarbības jautājumi ar cilvēktiesību problēmām. Krievijas politologs, speciālists Baltijas valstu lietās Aleksandrs Nosovičs ir pārliecināts: patiesībā Latvijas valdošajā koalīcijā domstarpību nav. "Ne tā saucamie liberāļi, ne nacionālisti robežas nepārkāpj: koalīcija neuzņem krievus, par ko tiek uzskatīta Ušakova partija "Saskaņa", - viņš paskaidroja. – Tāpēc Nacionālā apvienība var "zīgot", maršēt ar esesiešiem, nākt klajā ar radikāliem izteikumiem. Valdošās koalīcijas un premjera Kariņa, ASV pilsoņa, acīs viņi ir savējie."
Nosovičs uzskata, ka gan Igaunijā, gan Latvijā konflikts viendzimuma laulību dēļ slēpj citus politiskos procesus. "Iespējams, tā ir izrāde Briselei: austrumu perifērijas valstīm jāparāda atbilstība Eiropas vērtībām. Tāpēc nacionālisti tēlo sliktos puišus, ko vajag uzvarēt, lai Rīga nodemonstrētu uzticību ES standartiem. Tad Latvijai iedos vairāk naudas, bet tādiem nolūkiem var arī izrādi sarīkot," atzīmēja politologs.
Pie tam valdošā koalīcija saskārusies ar leģitimitātes krīzi. Latvijas premjera partija nespēj pārvarēt pat 5% barjeru, visu valdību atbalsta apmēram 20% pilsoņu. Skandālam vajadzētu novērst iedzīvotāju uzmanību no Ministru kabineta kļūdām, pārvarēt vilšanos par valdības soļiem epidēmijas laikā, piezīmēja eksperts. Igaunijā šim nolūkam izmantoja referendumu, Lietuvā – aizliegumu iebraukt Krievijas māksliniekam Filipam Kirkorovam.
