Noticis tas, par ko brīdināja ar varas aprindām nesaistīti analītiķi – jau vismaz pirms nedēļas Latvijā koronavīrusa epidēmijas fonā izveidojusies kritiska situācija. Tikai 10. decembrī Valsts operatīvā medicīniskā komisija nolēma izsludināt ārkārtējo stāvokli medicīnas jomā. Par to žurnālistus informēja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Kā tad tā? - jūs taujāsiet. Pavisam nesen vēl mūsu veselības ministre Ilze Viņķele, ne aci nepamiršķinot, apgalvoja, ka situācija nemaz neesot tik slikta. It īpaši salīdzinājumā ar Krieviju. Lai arī jebkurš otrklasnieks, salīdzinājis ciparus, tūlīt pateiks, ka tā nebūt nav!
Krievijā, kur dzīvo vismaz 75 reizes vairāk iedzīvotāju, 2020. gada 10. decembrī tika reģistrēti 27,9 tūkstoši jaunu infekcijas gadījumu. Izveseļojušies 25,9 tūkstoši cilvēku. Miruši 562 cilvēki. Latvijā – 890 slimības gadījumi, miruši – 11, pārpildītajās slimnīcās ir 744 koronavīrusa pacienti, kuru vidū tikai 102 pacienti hospitalizēti aizvadītās diennakts laikā.
Atliek tikai pareizināt ciparus un salīdzināt.
Ko piedāvā Latvijas Veselības ministrija šajos apstākļos?
ĀS ļaus medicīnas iestādēm efektīvāk organizēt "pacientu pārvadāšanas loģistiku". Tagad Covid-19 pacientu pieplūduma gadījumā VM var uzdot otrā un trešā līmeņa slimnīcām pēc iespējas ātrāk pārņemt pacientus no universitātes un reģionālajām slimnīcām.
Nav gan saprotams, cik lielā mērā tas var palīdzēt atrisināt smagi slimo pacientu problēmu bez speciāli apmācīta personāla, bez nepieciešamajām iekārtām un medikamentiem.
Pie tam, VM atzīmēja, tagad slimnīcu vadītājiem būs virkne priekšrocību, piemēram, viņi varēs stingrāk kontrolēt darbinieku atvaļinājumus. It kā agrāk viņi to nevarēja!
Savukārt valdība, šķiet, gatavojas ierobežoties ar vēl stingrākiem karantīnas pasākumiem iedzīvotājiem. Un plānotais valsts materiālās palīdzības atbalsts veselības aprūpes iestādēm un to darbiniekiem nepārprotami ir nepietiekams.
Ko vēl varētu iesākt?
1. Skaidrs, ka epidēmiju var pārvarēt tikai ar masveida vakcināciju, lai cik skeptiska pret to būtu iedzīvotāju attieksme. Politiķi jau ierunājušies par iespēju tuvākās nedēļas laikā sākt vakcinēšanu ar vienu no rietumvalstīs izstrādātajām vakcīnām. Tikai pagaidām nevienam nav zināms, cik liels būs veiksminieku pūlis!
Nekāds brīnums, ja Rietumu vadošās valstīs pandēmijas apstākļos vispirms masveidā vakcinēs savus iedzīvotājus. Latvija varētu saņemt tikai salīdzinoši nelielu vakcīnas partiju reklāmas vai tīri politiskiem mērķiem.
Labākajā gadījumā pirmā vakcīnu porcija – apmēram 10 tūkstoši devu – ieradīsies valstī 2021. gada sākumā. Otrā partija – vēl apmēram 80 tūkstoši devu – nākamā gada pirmajā pusē. Nekā konkrēta. Un ļoti maz. Vajadzīgs daudz lielāks skaits vakcīnu. Reizes desmit vairāk!
Problēmu būtu iespējams principiāli atrisināt, ja vakcīnu ražošana uz licences pamata tiktu izvērsta mūsu valstī. Un no veselības viedokļa nav absolūti nekādas nozīmes tam, vai vakcīna radīta Rietumos, Krievijā vai Ķīnā!
2. Visus valsts iedzīvotājus jānodrošina (bez maksas vai par ļoti zemu cenu) tādus elementārus sanitārās aizsardzības līdzekļus, kā maskas. Patlaban vienreizējās lietošanas maska aptiekās un veikalos svārstās no 0,50 līdz 1,50 eiro!
Ideāls solis – masku masveida ražošanas organizācija Latvijas uzņēmumos. Šim nolūkam ĀS apstākļos vajadzētu vismaz atbrīvot minētos uzņēmumus no nodokļiem. Labākajā gadījumā – sniegt jūtamu finansiālo palīdzību.
3. Tas pats attiecas arī uz farmaceitiskajiem uzņēmumiem un firmām, kas spēj īsā laikā apgūt nepieciešamo medicīnas iekārtu ražošanu.
Koronavīruss vēl ilgi būs kopā ar mums, un tādi uzņēmumi valstī vēl ne vienu vien reizi noderēs. Pie tam to produkcija varētu kļūt par izdevīgu eksporta jomu.
4. Pats grūtākais jautājums – slimnīcu nodrošināšana ar medicīnas darbiniekiem. Baidos, ka atvaļinājumu atcelšana vien te nelīdzēs, tāpat kā aicinājums atgriezties slimnīcās pensionētos mediķus.
Tātad palīdzība jāmeklē ārzemēs. Nāksies saukt atpakaļ tautiešus, kuri sākuši darba gaitas Rietumos, un piedāvāt adekvātus apstākļus Latvijā. Valstij palīdzētu arī ārsti un kvalificētas māsas no kaimiņvalstīm, piemēram, no Ukrainas un Baltkrievijas. Pie tam jautājumiem par viņu legālu iekārtošanu darbā un profesionālo licencēšanu ir jārisina zibenīgi!
Un tomēr man ir aizdomas, ka valstij nav un nebūs ar’ nekāda konkrēta plāna, kā mazināt krīzi. Un prezidents Egils Levits arī tālāk salīdzinās līdzpilsoņu nevēlēšanos valkāt maskas ar "hibrīdkaru". Un turpinās meklēt ārējo spēku ietekmi.
Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.
