RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma Latvijā ir inficējušies jau vairāk nekā 800 mediķu. Tas apgrūtina pilnvērtīgu pacientu aprūpi. Lai samazinātu medicīniskā personāla slodzi, noņemot tiem daļu pienākumu, kas nav saistīti ar medicīniskām manipulācijā, piedāvāts aktivizēt brīvprātīgo kustību, vēsta TV3.
Redzot, cik daudz laika mediķi ir spiesti katru dienu tērēt ar medicīnu nesaistītām tehniskām darbībām, radioloģe Maija Radziņa uzstājās ar privātu iniciatīvu. Sociālajā tīklā Facebook viņa palūdza atsaukties cilvēkus, kuri būtu gatavi pastrādāt slimnīcās brīvprātīgo kārtā – tai skaitā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, kurā viņa strādā. Runa ir par darbu nevis specializētās koronavīrusa nodaļās, bet gan citās, lai mediķi varētu vairāk laika veltīt pacientiem.
"Teritorija ir liela, ļoti daudz materiālu ir jāiznēsā. Pusdienas jāizvadā. Paši pacienti jātransportē. Visiem šiem cilvēkiem nav nepieciešama medicīniskā izglītība. Ir kurjeri, kuri nes papīrus, nes lietas, nes analīzes, un tas nenozīmē, ka ir tiešs kontakts ar smagi slimiem pacientiem," paskaidroja Radziņa.
Viņa jau ir saņēmusi 20 atbildes, vairums – no medicīnas augstskolu pirmā kursa studentiem, kuri sākuši mācīties septembrī un vēlas klātienē iepazīt slimnīcas darbu. Viņiem ļauj izpildīt sanitāru pienākumu nakts stundās.
Ar tiem, kas profesionāli ar medicīnu nav saistīts, taču ir paudis gatavību palīdzēt, sazinās Stradiņa slimnīcas personāldaļa. Tiesa, tur norāda, ka brīvprātīgais darbs klasiskajā izpratnē, kad cilvēks nāk palīdzēt sev ērtā laikā, šajā gadījumā nebūs iespējama. Nāksies strādāt vismaz pusslodzi, un tā ir viena pilnvērtīga dežūra (24 stundas) nedēļā. Slimnīca noslēdz ar šādiem brīvprātīgajiem līgumu un maksā viņiem. Bezmaksas brīvprātīgo darbs netiek praktizēts.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca arī neredz iespēju piesaistīt brīvprātīgos kā nemedicīnisko personālu, jo pandēmijas laikā tas būtu pārāk riskanti. Nevar garantēt, ka ārpus slimnīcas sienām šie brīvprātīgie ievēros visas epidemioloģiskās normas. Austrumu slimnīca piesaista tikai brīvprātīgos no biedrības "Svētā ģimenes māja", kuri paliatīvās aprūpes nodaļas pacientiem lasa grāmatas.
Taču arī pēc pandēmijas slimnīca neredz iespēju plašākai brīvprātīgo piesaistei.
"Cik tas brīvprātīgais gatavas veltīt laiku. Ja tā ir viena stunda dienā, tad kura būs tā vēlamā stunda, kā mēs piemeklēsim, kad pacients būtu jāpārstumj. Tā lielākā problēma ar brīvprātīgajiem – es nākšu tad, kad es varēšu, bet mums tā palīdzība ir vajadzīga katru dienu," pastāstīja slimnīcā.
Latvijas Slimnīcu biedrībā atzīmē, ka būtībā brīvprātīgā darba juridiskās noformēšanas jautājums slimnīcās šobrīd nav reglamentēts.
"Ja tam brīvprātīgajam kaut kas slimnīcā notiek, zaudē darba spējas, būs problēmas. Viņam nav sociālās apdrošināšanas, jo netiek maksāts par darbu. Viņam nav sociālās apdrošināšanas tajā gadījumā, ja kaut ko dara kā brīvprātīgais. Neskaidrie jautājumi par brīvprātīgajiem nav atrisināti," atzīmēja biedrības priekšsēdētājs Jevgēņijs Kalējs.
Ja cilvēki bez medicīniskās izglītības vēlas palīdzēt, šobrīd klīniskās universitātes slimnīcās ir daudz apmaksātu vakanču saimniecisko darbu veikšanai.
