RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Rakstniece Kristīne Ulberga publicējusi portālā Pietiek vēstuli kultūras ministram, kurā lūdza nepalielināt nodokļus kultūras darbiniekiem un pastāstīja par bēdīgo situāciju, kādā daudzi no viņiem jau nonākuši. Pati Ulberga bija spiesta sameklēt apkopējas darbu, lai savilktu galus kopā.
Ar savu piemēru rakstniece atklāja, cik maz pelna radošo profesiju pārstāvji Latvijā.
"Tātad, ja gada laikā es uzrakstu vienu grāmatu (kas nav maz), es saņemu no VKKF stipendiju grāmatas rakstīšanai - aptuveni 3000 eiro. Kad grāmata ir gatava, tad samaksa ir atkarīga no izdevēja, bet – aptuveni 1000 - 2000 eiro. Ja es saņemtu vairāk par 430 eiro mēnesī, man acumirklī jāmaksā 138 eiro un tas nav vienīgais nodoklis..." stāsta Ulberga.
Rakstniece stāsta, ka viņai ir divi bērni, un visu šo laiku viņa ir turējusies, tomēr "lielā" iznāk tikai reizi, divas gadā. Lai saņemtu kaut nelielu, bet regulāru ienākumu, viņa atradusi apkopējas un sētnieces darbu Ventspils novadā.
"Diemžēl rakstīšana bija jāmet pie malas (tiesa gan, vairākas savas pēdējās grāmatas nodaļas es uzrakstīju teju ar gumijas cimdiem rokās starp podu tīrīšanu un lapu grābšanu). Domāju, ka apkopējas darbs un ministra darbs ir vienlīdz grūti, izsmeļoši. Iedomājieties, ka jums vakarā pēc darba vēl būtu jāraksta grāmata, lai jūsu bērniem būtu ne tikai pajumte, bet arī pārtika? Laikam Jūs nespētu. Es arī nespēju," raksta Ulberga.
Vēstulē viņa pieminēja arī savu kolēģi – rakstnieci Andru Manfeldi, kura gadā "štancē" vismaz divas grāmatas.
"Pagaidām viņas štancēšana nav zaudējusi kvalitāti, bet mūsu sarunās viņa teic, ka ilgi tā vairs neizturēs, ies strādāt pastā par operatori vai pārdevēju. Kad piedzims un izaugs nākošā Manfelde, nav zināms," spriež Ulberga.
Viņa norāda, ka radošo profesiju pārstāvju spēki nav bezgalīgi, un vienā brīdī viss var mainīties – kultūras cilvēki nepārstās radīt, taču kvalitāte var pāriet kvantitātē, bet kāds vispār pametīs profesiju.
"Cik zinu, metālam var sākties nogurums. Tas sarūsē un vairs nenotur tam uzlikto svaru. Cilvēks arī ir tāds metāls. Tikai atšķirībā no dzelzs gabala cilvēks var pacelt cepuri un doties dzīvot citur – novākt šampinjonus un aizmirst par kultūru, ko viņa zemē tautieši ielika skrūvspīlēs un garāmejot pievilka ciešāk.
Varbūt lielā, dārgā bibliotēka reiz kļūs par pārtikas noliktavu, jo varētu būt, ka cilvēki mūsu zemē nākotnē pārtiks tikai no desām," apliecināja Ulberga.
Līdz 2021. gada 1. jūlija Latvijā autoratlīdzību saņēmējiem saglabāsies tagadējā nodokļu sistēma. Pēc šī datuma un līdz gada beigām sāksies pakāpeniska pāreja pie jaunās pārejas. Šajā periodā honorāru saņēmēji varēs izvēlēties nodokļu apmaksas veidu.
Pirmais variants – izmantot pašnodarbinātās personas nodokļu režīmu.
Otrais variants līdzinās pirmajam, tikai tajā tiek izmantots kopējais nodokļu režīms.
Trešais variants paredz, ka honorāra saņēmējs nereģistrējas kā saimnieciskās darbības subjekts. Šajā gadījumā viņa darbam – izmaksas vietā – tiek pielietota 25% likme nodoklim no apgrozījuma līdz 25 tūkst. eiro gadā. Ja apgrozījums pārsniedz 25 tūkstošus eiro, nodokļu likme palielinās līdz 40%. 80% šī nodokļa sastādīs sociālais nodoklis, pārējos 20% - ienākumu nodoklis.
14. oktobrī vairāk nekā simt cilvēki pulcējās pie Saeimas ēkas, pēc tam – Doma laukumā zibakcijai – tā viņi pauda savu neapmierinātību ar ieplānotajām nodokļu pārmaiņām tiem, kas saņem autora honorāru.
