RĪGA, 6. augusts – Sputnik. Polijas antimonopola regulators "UOKiK" nedēļas sākumā informēja, ka piespriedis sodu "Gazprom" – 213 miljonus zlotu (vairāk nekā 48 miljoni eiro) par atteikšanos sadarboties "Ziemeļu straumes 2" lietā. Iestāde paskaidroja, ka maksimālais iespējamais sods piespriests Krievijas kompānijai par atteikšanos sniegt informāciju, kas nepieciešama izmeklešanai.
No 4. augusta stājās spēkā Dānijas Enerģētikas aģentūras atļauja gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atsākšānai. Dagad būvdarbos Dānijas ūdeņos iespējams izmantot kuģus ar enkura pozicionēšanu.
"Ziemeļu straumes 2" pretinieki izmanto jebkuru iespēju, lai "iegrieztu" projektam, tomēr galvenais risks slēpjas amerikāņu sankcijās, radio Sputnik ēterā norādīja ekonomists, KF valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.
"Pat ja "Gazprom" samaksās poļu soda 50 miljonu eiro, tas nekādi nemainīs spēku izvietojumu "Ziemeļu straumes 2" kontektā. Polija mēģina pieķerties katram sīkumam, izmantojot ES tiesību īpatnības. Tur ir tāda nianse: kompānijai, kas īsteno projektu Eiropas Savienībā, taču ne Polijas teritorijā, un pie tam tai tur ir bizness, projekts ir jāsaskaņo arī ar Varšavu. Tāpēc Polija saka – dodiet mums visus dokumentus, kādus tik mēs varam izdomāt. Taču "Gazprom" ir cits viedoklis, un, iespējams, būs tiesas, kas var pāriet ES līmenī," pastāstīja Mitrahovičs.
Eksperts atgādināja, ka līdzīgas pretenzijas Polija izvirzījusi arī Francijas kompānijai Engie – "Ziemeļu straumes 2" kreditoram un partnerim.
"Ja Polija šaus pāri strīpai un strīdēsies ar Rietumeiropas kompānijām, poļiem tas var slikti beigties. Gāzesvada zemūdens daļa maksā apmēram 11 miljardus eiro – likmes šajā spēlē ir lielas, un 50 miljoni nav principiāli. Ārkārtas gadījumā "Gazprom" to naudu samaksās, un spēku izveitojumu tas neietekmēs," norādīja ekonomists.
Jautāts par Dānijas atļauju būvdarbu turpināšanai, eksperts atzīmēja, ka Kopenhāgenai nebija tiesību neko aizliegt ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. "Tā nav Dānijas teritorija, kur tā var darīt visu, ko gribas. Saskaņā ar esošo starptautiski tiesisko bāzi, Dānijai tur ir prioritāte regulēšanas jautājumos, tomēr aizliegt neko nevar," paskaidroja analītiķis.
Pēc viņa vārdiem, lielāko risku "Ziemeļu straumei 2" rada amerikāņu sankcijas.
"Iespējamas ASV sankcijas pret kompānijām, kas pieņems gāzi no "Ziemeļu straumes 2" Vācijas teritorijā, vai pret kompānijām, kas sniedza loģistikas un finanšu pakalpojumus projekta dalībniekiem," viņš piebilda.
"Jautājums ir par to, cil lielā mērā ASV gatavas plašam konfliktam ar Eiropu, kas neizbēgami sāksies, ka amerikāņi sāks pa labi un pa kreisi karot ar Eiropas kompānijām. Tad runa būs ne par "Ziemeļu straumi 2", bet gan par Amerikas un Eiropas attiecību būtību," secināja Sputnik sarunbiedrs.
Polijas regulators izmeklē konsorcija dibināšanu, kas finansē gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus bez Varšavas papstiprinājuma. Izmeklēšanas ietvaros regulators izvirzījis apsūdzības Krievijas "Gazprom" un pieciem tā partneriem Eiropā: "Engie", "Uniper", "OMV", "Shell" un "Wintershall".
Gāzesvadu "Ziemeļu straume 2" bija plānots pabeigt pērn, taču Šveices uzņēmums Allseas pārtrauca darbus pēc ASV sankciju draudiem. Jūnijā ASV piedraudēja projekta dalībniekiem ar jaunām sankcijām. Maskava nosodīja Vašingtonas eksteritoriālās sankcijas un paziņoja, ka pabeigs gāzesvadu saviem spēkiem.
