Politologs: Baltija spēj nopelnīt tikai ASV kazarmas lomā

© Sputnik / Sergey MelkonovИностранные военные в Риге
Иностранные военные в Риге - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Baltijas valstu politiķi gatavi piedāvāt savu teritoriju un infrastruktūru, lai reģionā parādītos liels skaits amerikāņu karavīru – šo valstu ekonomikai vienīgā iespēja izdzīvot ir tādas dīvainas investīcijas.

RĪGA, 31. jūlijs – Sputnik. ASV izvērtē iespējas nākotnē pārsviest uz Baltijas valstīm un Poliju daļu militārā kontingenta, ko nolemts izvest no Vācijas. Šo informāciju iepriekš sniedza valsts aizsardzības ministrs Marks Espers. Baltija jau savlaicīgi paudusi gatavību uzņemt amerikāņu kareivjus.

Baltija pasauli spēj ieinteresēt tikai kā pret Krieviju vērsts placdarms, pie tam pašas Baltijas valstis ķeras pie tādas peļņas iespējas kā slīcējs pie salmiņa, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas Stratēģiskās attīstības fonda ekspertu padomes vadītājs, politologs Igors Šatrovs.

Московский Кремль и небоскребы делового центра Москва-сити, архивное фото - Sputnik Latvija
Kremlis reaģējis uz Pentagona plāniem pārdislocēt karavīrus Eiropā

Viņš norādīja, ka Baltijas valstis no Rietumeiropas atšķiras ar disciplīnu un maksā par aizsardzību 2% IKP, ko pieprasa ASV prezidents Donalds Tramps. Tāpēc ASV atbalsts Baltijas valstīm izskatās loģisks.

"To vēlas arī Baltijas valstu politiskās elites, kas sevi pozicionē kā priekšposteni cīņā ar Krieviju. Viņi ir gatavi piedāvāt savu teritoriju un infrastruktūru, lai reģionā parādītos liels skaits amerikāņu karavīru. Politiķi apgalvo, ka tas nodrošinās Baltijas valstīm aizsardzību no Krievijas, taču realitātē, kā saprotam, šo valstu ekonomikai vienīgā iespēja izdzīvot ir tādas dīvainas investīcijas," atzīmēja Šatrovs.

Politologs atgādināja, ka politiskās pozīcijas dēļ Baltija vairs neinteresē Krieviju kā transporta centrs – valsts nodrošinājusi pati savas ostas Baltijā, un tagad tai ir iespēja nebūt atkarīgai no Baltijas valstu politiskās "vieglprātības".

"Reģionā vairs nav ne ekonomikas, ne iedzīvotāju, ne perspektīvu, tāpēc Baltijai atliek pelnīt tikai uz militāru objektu, infrastruktūras un karavīru dislokācijas rēķina," secināja Šatrovs.

Baltijas valstis regulāri norāda uz augošajiem "Krievijas draudiem". Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

Ziņu lente
0