Formāli to pamatoja ar vēlmi pasargāt dzīvojamos kvartālus no pretraķešu lādiņu elementu iespējamās nogāšanās. Tomēr daudzi speciālisti ir pārliecināti: ir arī citi iemesli. Par to, kāpēc Japāna atteikusi saviem aizokeāna partneriem, portālā RIA Novosti stāsta Andrejs Kocs.
Nomierināt Krieviju un Ķīnu
Japāņi jau 2017. gadā nolēma uzstādīt divus amerikāņu sauszemes kompleksus Aegis Ashore – tūlīt pēc Ziemeļkorejas ballistisko raķešu testa startu sērijas. Kompleksus bija plānots nosūtīt uz Akitas provinci ziemeļrietumos un Jamaguti dienvidrietumos.
Tika uzskatīts, ka tie piesegs no raķešu draudiem visu Japānu. Tomēr nāktos pamatīgi pavērt naudas maku – katrs komplekss maksāja apmēram 100 miljardus jenu (apmēram 890 miljonus dolāru). Turklāt abus tik un tā kontrolētu amerikāņu karavīri. Bija plānots uzstādīt PRA sistēmu līdz 2023. gadam.
Krievija un Ķīna asi iebilda – abām valstīm bija pamats domāt, ka iniciatīva vērsta pret tām. Maskava vairākkārt likusi saprast, ka tamlīdzīgi plāni neveicina stratēģisko stabilitāti reģionā un ietekmēs miera līguma ar Tokiju problēmu. Speciālisti uzskata, ka Japānas atteikšanās no amerikāņu PRA būtiski izgludinās pretrunas starp Uzlecošās saules valsti un tās kaimiņiem Klusā okeāna reģionā.
"Tokija saprot, ka šī sistēma strādās Savienoto Valstu drošības labā, bet karadarbības gadījumā pret PRA objektiem vienmēr nāk pirmais trieciens, - paskaidroja Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Militāri politisko pētījumu centra direktors Aleksejs Podberezkins. – Tāpēc Tokijas lēmums nozīmē nevēlēšanos kļūt par prioritāru mērķi. Amerikāņi vienmēr cenšas karot svešā teritorijā vai no svešas teritorijas, un japāņiem tas nekādi nepatīk. Ar šādu lēmumu viņi mazinājuši draudus savai drošībai."
Nav naudas
Protams, svarīgs ir arī finanšu faktors.
Maskavas valsts starptautisko attiecību institūta Orientālistikas katedras vadītājs Dmitrijs Streļcovs pastāstīja, ka Aegis Ashore dislokācija ir saistīta ar milzīgiem izdevumiem – gan uzstādīšanai, gan modernizācijai. Japānas valdība ir informēta, ka bez tālākas pilnveidošanas šie kompleksi nebūs efektīvi un nevarēs droši piesegt valsti. Eksperts uzskata, ka lētāka alternatīva būs audzēt jūras bāzes PRA kompleksu skaitu, kuri patlaban jau ir Japānas flotē.
"Kopš "Fukusimas" laikiem Japānas ekonomiskās izaugsmes tempi būtiski sarukuši, krities novatoriskās attīstības indekss, - atzīmēja Militāro zinātņu akadēmijas korespondētājloceklis Sergejs Sudakovs. – Agrāk Tokija ieņēma vadošo vietu vairākās tehnoloģiju nozarēs un par amerikāņu ieročiem norēķinājās ar inovācijām. Japāņi par nieka naudu atdeva Vašingtonai savus izgudrojumus elektronikas, bioinženierijas un citās sfērās. Tagad priekšā ir citas valstis – Dienvidkoreja, Singapūra, Ķīna. ASV interese par sabiedroto ir krietni vien mazinājusies, sarukuši arī amerikāņu kapitāli Japānas tirgos."
Eksperts uzskata, ka Tokija sāk aptvert: ASV attālinās. Viņš atgādināja situāciju, kad Ziemeļkorejas raķetes elements nokrita Japānas teritoriālajos ūdeņos. Amerikāņu kuģi ar PRA sistēmu Aegis toreiz nekādi nereaģēja uz draudiem.
"Pēdējā laikā japāņu apziņā pārsvaru gūst viena doma: "Amerika mūs neglābs, tā aizsargā pati savas intereses. Laiks ķerties pie mūsu suverenitātes," – norādīja Sudakovs. – Daudzi japāņi ļoti labi saprot, ka viņu valsts faktiski ir okupēta, un nevēlas ar to samierināties. Mēs vērojam, kā kolektīvā drošības sistēma, ko pasaulei uzspiedusi Vašingtona, pakāpeniski sagrūst."
Cilvēki ir noguruši
Un, visbeidzot, vēl viens, galvenais atteikuma iemesls – vietējie iedzīvotāji ir noguruši amerikāņu militārās klātbūtnes dēļ. Pēc Otrā pasaules kara Pentagons izvērsa Japānā armijas bāzu tīklu – it kā aizsardzībai no "PSRS agresijas", bet patiesībā – lai radītu spēcīgu placdarmu Eirāzijas austrumos. Valstī ir vairāk nekā 90 lieli ASV Bruņoto spēku objekti, kas apvienoti United States Forces Japan (USFJ) ar štābu Tokijā.
Salīdzinoši nelielajā Okinavas salā ir vienpadsmit ASV Jūras kājnieku korpusa bāzes: nometnes, treniņu kompleksi, aviācijas aerodromi, loģistikas centri, arsenāli un daudz kas cits. Turpat, Kadena aerodromā dislocēts 18. aviācijas spārns – viens no lielākajiem ASV Gaisa spēkos. To veido divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-15C/D, glābšanas vienības, degvielas uzpildes lidmašīnas, izlūki – aptuveni 80 lidaparāti. Šeit mīt ASV Sauszemes spēku Pretgaisa aizsardzības 1. artilērijas pulka bataljons. Okinavā ir vairāk nekā 50 tūkstoši amerikāņu karavīru, kuri, spriežot pēc kriminālās hronikas ziņām, bieži jauc armijas dienestu ar kūrortu. No 1972. gada viņi pastrādājuši aptuveni sešus tūkstošus pārkāpumu pret vietējiem iedzīvotājiem, arī lielu skaitu smagu noziegumu: apmēram 100 slepkavības, vairāk nekā 300 izvarošanas un vairāk nekā 200 CSNg ar letālu iznākumu. Masu protesti pret ASV "viesu" patvaļu turpinās jau 20 gadus.
Japānas Aizsardzības ministrijas raizēm par to, ka amerikāņu pretraķešu lādiņu elementi kritīs pār dzīvojamo namu kvartāliem, ir zināms pamats. Pēdējos gados reģistrēti desmitiem incidentu ar ASV militāro tehniku. Piemēram, 2017. gada decembrī pāri skolai lidoja smagais transporta helikopters CH-53E. Virs stadiona tam nokrita desmit kilogramus smags iluminators. Par laimi, neviens negāja bojā, viens skolēns tika savainots ar šķembām. Protams, vainīgie sodu nesaņēma.
2018. gada 8. janvārī netālu no Jomitana ciema piespiedu nosēšanos veica trieciena AH-1. Tā ar grūtībām piezemējās tieši vietējās viesnīcas autostāvvietā un sabojāja elektropadeves līniju. Tūristi bija bezgala pārsteigti. Upuru nebija, tomēr mieles saglabājās – tā nav ne pirmā, ne pēdējā avārija ar amerikāņu karavīriem.
