RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik, Vladislavs Fedotovs. Afanasijs Kuzmins ir olimpiskās kustības leģenda. Viņš ir piedalījies deviņās Olimpiskajās spēlēs. Lielāks rādītājs ir tikai jāšanas sporta meistaram Ianam Millaram no Kanādas (10). Spēles Maskavā Kuzminam bija otrās.
Pirmā Kuzmina Olimpiāde bija Monreālā 1976. gadā, kur viņš atdeva bronzu tikai apšaudē itālim Roberto Ferraram. Taču Afanasijam bija iespēja braukt arī uz Olimpiskajām spēlēm jau astoņus gadus agrāk – 1968. gadā uz Mehiko.
Lai nu kā, Olimpiāde Maskavā sportista karjerā bija otrā. Strēlnieks no Latvijas bija viens no favorītiem: mēnesi pirms OS, turnīrā Budapeštā Kuzmins panāca 60 "desmitniekus", kā otrais vēsturē uzrādot absolūtu rezultātu šaušanas vēsturē no mazkalibra ātršāvējpistoles (no 25 metriem) – 600 punkti no 600!
Sacensības šajā disciplīnā notika 25. jūlijā Mitiščos. Pirmo sēriju Kuzmins noslēdza ar 297 punktiem un dalīja 5.-10. vietas. Otrā sērija bija mazliet labāka (298 punkti), taču 595 punkti nebija pietiekami medaļai – tikai 6. vieta. Visiem trim līderiem bija par vienu punktu vairāk.
Pēc neveiksmes 1980. gada Olimpiādē Kuzmins tomēr bija viens no PSRS izlases līderiem, un Pasaules čempionātā Karakasā (Venecuēla) 1982. gadā izcīnīja 2 zelta medaļas. 1984. gada Olimpiskajām spēlēm Losandželosā bija jākļūst par Kuzmina "gulbja dziesmu". Iespējams, tā būtu bijis, ja ne boikots. Toreiz Kuzmins izcīnīja uzvaru alternatīvajās sacensībās "Draudzība 84" un tur, starp citu, piedalījās visi labākie strēlnieki šajā disciplīnā. Kuzmins ieguva 588 punktus, bet japānis, Losandželosas olimpiskais čempions – tikai 595. Nelielu mierinājumu Afanasijam, iespējams, dāvāja Nopelniem bagātā sporta meistara tituls.
Nākamajā Olimpiādē – 1988. gadā Seulā 41 gadu vecais Kuzmins beidzot izcīnīja uzvaru! Viņa rezultāts (698 punkti no 700) iekļauts Ginesa rekordu grāmatā un joprojām nav pārspēts, - no 1989. gada šaušanā mērķi ir mainīti, un nav iespējams saņemt tādu skaitu punktu.
Ar PSRS karogu sportists izcīnīja komandu sacensībās 1990. gada pasaules čempionātā vēl trīs zelta medaļas un ieņēma otro vietu Eiropas čempionātā 1991. gadā, bet turpmāk Afanasijs Kuzmins jau piedalījās sacensībās no neatkarīgās Latvijas. 1992. gada Olimpiādē Barselonā viņš debitēja ar Latvijas karogu un kļuva par pirmo Baltijas valstu pārstāvi, kurš izcīnījis olimpisko medaļu (sudrabu) pēc neatkarības atjaunošanas.
Pēc Barselonas Kuzmins piedalījās vēl piecās Olimpiskajās spēlēs. Tā iznāca, ka sportists deviņas reizes piedalījies jebkuram atlētam svarīgākajās sacensībās. Tiesa, medaļas viņš vairs neieguva, un par viņa labāko rezultātu kļuva 8. vieta 2000. gadā Sidnejā.
Pēc PSRS sabrukuma pazīstamais strēlnieks astoņus gadus nostrādāja Latvijas Policijas akadēmijā, kur mācīja šaut topošos policistus, bet 90. gadu beigās atvaļinājās pulkvežleitnanta pakāpē. Vēlāk saņēma valdības apbalvojumu – IV pakāpes Viestura ordeni. Kuzmins vēl joprojām uztur teicamā līmenī savas strēlnieka prasmes, taču vairāk – pats savam priekam. Līdz 70 gadu vecumam viņš bija instruktors Latvijas IeM šautuvē. Tagad pazīstamais sportists ir 73 gadus vecs.
