RĪGA, 20. jūlijs – Sputnik. Latvijas zemnieki apkopo zaudējumus: Covid-19 pandēmijas dēļ saimniecības nav spējušas nolīgt ārzemju strādniekus, savukārt vietējiem nekārojas karstumā lasīt zemenes, vēsta Latvijas Radio.
Zemnieki daudzkārt vērsušies Zemkopības ministrijā ar lūgumu izsniegt atļauju sezonas strādnieku iebraukšanai no citām valstīm, taču atbildes kārtā viņiem piedāvāja nolīgt bezdarbniekus, kā arī apsūdzēja likuma pārkāpšanā.
"Ja godīgi, tik grūts gads kā šogad mums nav bijis. Mēs zemenes audzējam deviņus gadus, bet šogad, neskatoties uz to, ka Covid-19 krīzes laikā daudzi palikuši bez darba, mums ir pilns lauks ar cilvēkiem, bet joprojām nevar nolasīt ražu," dalās savā stāstā Zane Sigale.
Šajā zemnieku saimniecībā maksā par savāktajiem kilogramiem. Vidēji mēnesī var nopelnīt no 450 līdz 650 eiro uz rokām, savukārt prasmīgākie strādnieki saņem arī teju tūkstoti eiro, saka zemniece. Katru dienu viņas septiņos hektāros Talsu novadā ir nepieciešami 80 strādnieki, taču, pēc viņas sacītā, svarīgs nav tas, cik cilvēku ir uz lauka, bet gan tas, kā viņi strādā.
"Šobrīd man ražu glābj jaunieši. Bet pieaugušie vai bezdarbnieki nenāk darīt šo smago darbu, lai arī ko valdība mums nestāstītu par tūkstošiem, kas ir bez darba. Tas ir tas, ko daudzi lauksaimnieki saka par ukraiņiem vai citiem viesstrādniekiem: viņi jāieved tikai tāpēc, ka viņi jau ir kvalificēti ogu lasīšanā gadiem un dara to ātri," stāsta Sigale.
Darbaroku trūkums ir devis ziņu par sevi – zemenes sākušas pūst.
"Es ceru, ka zaudējumi nebūs pārāk lieli, bet izskatās, ka kāds hektārs būs nopuvis. (…) Bija tāds rādītājs – trīs kastes puvušas zemenes, viena ar normālām ogām," saka Sigale.
Zemniekiem kaimiņu Igaunijā pagājušajā nedēļā tomēr izdevās panākt čarterreisa Kijeva-Tallina norīkošanu, lai ievestu ukraiņu strādniekus Igaunijā. Pirms tam turpinājās ilgs lauksaimniecības ražotāju konflikts ar valdību, un zemeņu ražotājiem palīdzība atnāca pārāk vēlu.
