RĪGA, 9. maijs – Sputnik. "Tēvzemes savienība – Lietuvas Kristīgie demokrāti" (TS-LKD) partijas locekļi, Seima deputāti Laurīns Kasčūns un Audronis Ažubalis piedāvā pievienot Lietuvas atceres dienu sarakstam 17. septembri - "PSRS agresijas pret Eiropu diena". Likumprojekts publicēts Lietuvas parlamenta mājaslapā, raksta Sputnik Lietuva.
Pēc konservatoru sacītā, viņu piedāvājums nedublē 23. augustu, kad Lietuvā tiek atzīmēta Melnās lentes diena, vai 1. septembri – Otrā pasaules kara sākuma atceres dienu.
"Šīs dienas mērķis, balstoties uz vēstures faktiem, ir pievērst uzmanību komunistiskās Krievijas lomai un atbildībai Otrā pasaules kara uzsākšanā un tā sekās Eiropas tautām. 17. septembris tika izvēlēts, jo šajā dienā, 1939. gadā, PSRS ienāca fašistu okupētajā Polijā, tādējādi nostājoties karā Hitlera pusē un apliecinot iepriekš slēpto sazvērestību ar fašistisko Vāciju," teikts dokumenta skaidrojošajā paziņojumā.
Pēc konservatoru sacītā, likumprojekta iniciatīvu stimulēja arī "informācijas uzbrukumi", kurus Krievijas Federācija it kā pastrādājusi pret Lietuvu un citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.
"Atšķirībā no Vācija, kura zaudēja karu, Krievija, kura pretendē uz PSRS pēcteces nosaukumu, joprojām neatzīst vainu par savu lomu Otrā pasaules kara izraisīšanā un tajā pastrādātajiem noziegumiem," teikts paziņojumā.
Skaidrojošajā paziņojumā konservatori apgalvo, ka PSRS un nacistiskā Vācija centās pārlikt vainu par piedalīšanos Holokaustā, etniskajās tīrīšanās, iedzīvotāju deportācijās, politisko pretinieku slepkavībās uz viņu paverdzinātajām tautām, tai skaitā lietuviešiem, latviešiem, igauņiem, poļiem un ukraiņiem.
"Šāda atbildības par vēstures notikumiem pārlikšana sagroza vēsturisko patiesību, maldina un rada kaitējumu šo valstu imidžam pasaulē," teikts dokumentā.
Tāpat paziņots, ka Krievija rosina "Molotova-Ribentropa pakta reabilitācijas" kampaņu.
Iepriekš Latvijas, Lietuvas un Igaunijas līderi uzstājās ar savstarpēju paziņojumu saistībā ar Otrā pasaules kara beigu 75. gadadienu. Egils Levits, Gitans Nausēda un Kersti KAljulaida aicināja "pretoties centieniem pārrakstīt vēsturi" un paziņoja, ka kara beigas neatnesa brīvību daudzām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, "jo vienu totalitāro režīmu nomainīja cits". Tāpat viņi uzsvēra, ka PSRS "paverdzināja" Baltijas republikas, izmantojot "milzīgo militāro spēku, represijas, masveida deportācijas un ideoloģisko kontroli".
Baltijas valstu "padomju okupācija"
Pēc PSRS sabrukuma Baltijas varasiestādes regulāri rīko vajāšanas akcijas pret tiem, kas nepiekrīt šo valstu oficiālajai pozīcijai saistībā ar "padomju okupāciju". Tāpat Baltijas republiku vadība rosina rusofobisku politiku, pakļaujot sabiedriskai nosodīšanai tos, kas pozitīvi atsaucas par šo valstu padomju pagātni.
Krievija uzsvēra, ka Baltijas republikām nav tiesiska pamatojuma kaut ko pieprasīt, un nosauca viņu pretenzijas attiecībā uz "padomju okupāciju" par absurdām.
Tāpat Maskava ne reizi vien paziņojusi, ka Baltijas valstu pievienošanās PSRS 1940. gadā nebija pretrunā ne ar vienu tā laika starptautisko tiesību pantu. Starp valstīm nenotika militārs konflikts, savukārt vietējās varasiestādes neaizliedza padomju karaspēkiem ienākt Baltijas republiku teritorijā un pauda acīmredzamu piekrišanu.
Turklāt padomju periodā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorijā darbojās nacionālās varas iestādes.
