Pie tam nebūtu labi vienkārši paziņot, ka Krievijas ekonomika cieš naftas zemo cenu rezultātā – ņemot vērā auditorijas īpatnības, ar to nepietiek, jo bagātos lasītājus Atlantijas okeāna abos krastos ģeopolitiskie aspekti satrauc un valdzina tikai tad, ja necieš viņu pašu naudas maciņš, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Galu galā pat "humanitārā džingoisma" cienītāji britu izdevuma redakcijā ir spiesti atzīt, ka pagaidām klājas slikti, tomēr visa Amerika un amerikāņu slānekļa sektors noteikti reiz atriebsies Krievijai un Saūda Arābijai. Taču pagaidām Financial Times atstāstā stāvoklis ir apmēram tāds: amerikāņu slānekļa naftas sektors cieš kolosālas sāpes un pārdzīvo dziļu pazemojumu, taču sapņo par varenību nākotnē.
"Naftas rūpniecības slānekļa sektors, kura izaugsme ļāva Trampam lepoties ar to, ka mazinās ASV atkarība no Tuvo Austrumu naftas un deva iespēju ieviest sankcijas pret enerģijas eksportētājiem no Irānas un Krievijas, tagad ir nospiests uz ceļiem," uzsver britu izdevuma analītiķi. Un nekavējoties atvēsina visus, kuri cer: Vašingtonas palīdzība radikāli mainīs situāciju; viņi prognozē, ka "kaut kāda (valsts – red.) palīdzība tagad noteikti ir gaidāma, taču lai kāda būtu tās forma, ASV naftas sektora lejupslīde būs tikpat satriecoša, kā izaugsme pēdējos gados".
Žurnālistu vērtējumus varētu piedēvēt mediju tieksmei pārspīlēt un audzēt paniku, tomēr starptautisko naftas ieguves un tirdzniecības kompāniju pārstāvji naftas tirgus perspektīvas vērtē tikpat emocionāli. Aģentūra Bloomberg vēsta: "Pirmdien (dienā, kad naftas cenas ASV biržās kļuva negatīvas – red.) cilvēku prāti patiešām pievērsās domai par to, ka ieguvei ir jāsamazinās," stāstīja Bens Lakoks,
"Trafigura Group" naftas tirdzniecības nodaļas līdzpriekšsēdētājs, un piebilda, ka "tas bija sitiens sejā tirgum, kas bija vajadzīgs, lai aptvertu – tā ir dzīves nopietnība".
Kopainā iezīmējas britu-amerikāņu koptēls: slānekļa industrija stāv uz ceļiem un saņem pļauku sejā. Kur meklēt optimismu? Optimisma radīšanai ir speciāli eksperti no ASV galvenā analītiskā centra "Council on Foreign Relations". Financial Times citēja Council on Foreign Relations ekspertu naftas tirgus jautājumos:
"Ja Krievija un Saūda Arābija uzskata, ka var aizvērt (ASV – red.) slānekli, tās kļūdās, - stāsta Emijs Maierss Džafe. – Tās spēj vienīgi nomainīt (slānekļa kompāniju – red.) īpašniekus."
Tas ir ļoti populārs viedoklis: slānekļa kompāniju bankrotam nav nozīmes, tām tikai mainīsies īpašnieki, un jaunie īpašnieki bez veco parādu sloga ar prieku pārpildīs tirgu ar lētu naftu ASV ģeopolitisko interešu labā. Šajā teorijā ir viena problēma: jaunie īpašnieki būs tie paši kreditori (sākot no bankām vai investīciju kompānijām un beidzot ar pensiju fondiem), uz kuru rēķina notika "slānekļa revolūcija. Šo kreditoru naudiņa sadega slānekļa ieguves krāsnī – no finansiālā viedokļa absolūti neefektīvā nozarē, pat augstāku naftas cenu apstākļos. Tagad kreditori dabūs nerentablas atradnes un perspektīvu zaudēt vēl vairāk naudas, ja to darbs turpināsies, - tas ir, jau fiksētajiem zaudējumiem viņi būs spiesti pievienot papildu izdevumus par katru izsūknēto mucu.
Var jau mēģināt sameklēt kapitāla tirgos ne īpaši gudrus investorus, kuri kreditēs slānekļa kompāniju tālāko darbu, taču tas nebūs viegli: visi ne īpaši gudrie investori, kuri ticēja slānekļa perspektīvām, naudu tajā jau ir ieguldījuši, un viņus gaida naftas kompāniju atlikušo aktīvu īpašnieka gods masveida bankrotu procesā. Ja par "slānekļa impēriju", pareizāk sakot, to atlūzu īpašniekiem kļūs lielās naftas kompānijas, - vienalga, amerikāņu vai ārvalstu, - tās diezin vai paplašinās slānekļa ieguvi, kuru dēļ kritušās viņu pašu akciju cenas un apšņāptas akcionāru dividendes.
ASV Enerģētikas ministrijas informācijas aģentūra vērtē, ka ASV atgriezīsies naftas neto importētāja līmenī jau 2020. gada beigās.
Taču žurnālisti no FT apraksta optimistisku scenāriju: naftas cenu pieaugumu līdz pat 80 dolāriem barelā un ASV slānekļa sektora augšāmcelšanos. Jāatzīst, ka tas ir iespējams, tomēr diezin vai to vajadzētu interpretēt kā Rijādas vai Maskavas sakāvi, jo 80 dolāri par barelu ir interesanta un izdevīga cena gan Krievijas, gan Saūda Arābijas un citu OPEC valstu acīs.
OPEC+ darījuma dalībnieki nekad nav nosprauduši mērķi "iznīcināt" šo ASV naftas rūpniecības segmentu. Uzdevums bija atradināt (vai aizvākt no tirgus) amerikāņu kompānijas, kas nodarbojās ar dempingu par svešu naudu un kaitēja visiem pārējiem ieguvējiem, pat amerikāņu lielajām kompānijām, kuras slānekļa spēlītēs nepiedalījās. "Atradināt" neizdevās, toties ar "aizvākšanu", turklāt vārda tiešajā, fiziskajā nozīmē, pagaidām veicas tīri labi. Teksasas izdevums Houston Chronicle vēsta, ka "Naftas urbumu lielā atslēgšana Teksasā ir sākusies".
Prakse gan rāda: ja ar pašreizējo krīzi nepietiks, tirgus var atkārtot savu pļauku slānekļa kompāniju sejā. Jau ir skaidrs, ka to izturības rezerve nebūt neatbilst apgalvojumiem, kuri izskanēja pirms mēneša.
Šķiet, amerikāņu slāneklim nāksies mazliet atpūsties no revolūcijām un atgriezties tirgū, kad tajā nostiprināsies pavisam citādas, visiem pārējiem ieguvējiem patīkamas naftas cenas.
