RĪGA, 19. aprīlis — Sputnik. Ar koronavīrusa izplatīšanos saistītajā krīzes situācijā, ar ko pašlaik saskārušies cilvēki gandrīz visā pasaulē, jāiemācās atšķirt ļaunprātību no nepieciešamiem soļiem, uzskata publicists un tiesībsargs Vladimirs Lindermans. Kopā ar žurnālistu Mihailu Gubinu viņš apspriež aktuālākās šīsnedēļas tēmas notikumu apskatā Sputnik Latvija.
Petropavlovska nāve
Sestdien, 11. aprīlī pēc smagas slimības viņsaulē aizgājis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Jurijs Petropavlovskis. Līdztekus savai politiskajai un tiesībsarga darbībai viņš iegājis vēsturē kā pirmais cilvēks, kam Latvijas valdība atteicās piešķirt Latvijas pilsonību.
Lindermans pastāstīja, ka pazinis Petropavlovski vairāk nekā 20 gadus. Viņi bieži tikušies, sarunājušies, pārsvarā par politiskiem jautājumiem, lai arī viņiem bija atšķirīgi viedokļi par vēstures procesiem.
"Viņš bija "baltais" krievu patriots, es esmu "sarkanais", taču mūsu domas par situāciju Latvijā sakrita pilnībā. Tajā ziņā, ka mēs šo situāciju sapratām nevis kā labās tautas cīņu ar sliktu valdību, bet gan kā divu sabiedrību starpnacionālo konfliktu. Jurijs uz to vienmēr skatījās ļoti aukstasinīgi," atcerējās Lindermans.
Jautāts par to, kā tika noraidīts Petropavlovska lūgums piešķirt pilsonību, Lindermans uzsvēra, ka pilsonība netika piešķirta vienīgi politisku motīvu dēļ. Petropavlovskis brīvi pārvaldīja latviešu valodu, zināja vēsturi, bija viens no Latvijas integrētajiem krieviem, visu labi saprata.
"Diemžēl Eiropas cilvēktiesību tiesa pieņēma kliedzoši netaisnīgu lēmumu, un pilsonību viņš nesaņēma. Pretējā gadījumā Latvijā, iespējams, būtu parādījies visai spilgts politiķis," nožēloja Lindermans. Starp citu, arī viņam pilsonība netika piešķirta.
Lindermans pats atzīmē, ka viņam atrasta formāla "atruna" – tas, ka viņš gadu nav dzīvojis Latvijā. Tiesā viņš uzvarēja, taču, kad tas notika, jau bija spēkā likums, kas padarīja neiespējamu atteikuma apstrīdēšanu.
Apsūdzības atceltas
Toties pret Lindermanu Latvijā nenotiks cita tiesa. 2018. gadā toreizējā Drošības policija ierosināja krimināllietu par Rīgā notikušo pasākumu "Vislatvijas vecāku sapulce", kurā tika apspriestas iespējas pretoties skolu latviskošanai.
Šajā pasākumā Lindermans nāca klajā ar runu, kas ļoti nepatika varasvīriem, turklāt bija manīts ar lozungu "Katram rusofobam – kārtīgu zārku". Arī tas, protams, nepatika.
Galu galā drīz pēc sapulces publicistu sabiedriskā transporta pieturā sagrāba maskoti vīri.
"Kā velni no elles no mugurpuses izlēca četri personāži maskās un bļaudami nogāza mani zemē, iegrūda autobusā, pēc tam piebrauca pie mājas, lai veiktu kratīšanu un demonstratīvi izvilka cauri visam pagalmam. Bija kratīšana, nopratināšana, bija īslaicīgās aizturēšanas izolators, kur pavadīju divas nedēļas. Taču lieta jau kopš sākuma bija no pirksta izzīsta, man pat gribējās, lai tā nokļūtu tiesā, jo apsūdzībai nebija izredžu. Taču, acīmredzot, arī specdienesti saprata, ka viņiem nav izredžu vinnēt. Es domāju, viņi parādīja manu lietu ekspertiem, un eksperti teica – neapkaunojiet sevi, slēdziet ciet," pieļāva publicists.
Galu galā, gan Lindermans, gan pārējie sapulces dalībnieki, pret kuriem bija ierosinātas krimināllietas (starp citu, viņu starpā bija arī LKS līdere Tatjana Ždanoka), saņēma "amnestiju". Lindermans uzskata, ka tā bija specdienestu izgāšanās jau no paša sākuma.
Stingrāka karantīna?
Vienlaikus koronavīrusa epidēmija joprojām satrauc cilvēku prātus un apgrūtina dzīvi visā pasaulē. Zinātnieki Latvijā noskaidrojuši, ka vietējā koronavīrusa forma ir unikāla – tā pārcietusi virkni mutāciju, kas raksturīgas tikai šai teritorijai.
Klīst runas, ka karantīnas pasākumi varētu kļūt vieglāki, taču pieļauj arī stingras izolācijas iespēju. NATO stratēģisko komunikāciju centrs Rīgā jau gatavo elektronisko platformu. Vai patiešām visi iedzīvotāju dati nokļūs Pentagona datoros?
Sarunā par vīrusa mutācijām Lindermans atzīmēja, ka lasa ārstu publikācijas, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem. Pēc viņu datiem, mutāciju ir daudz, vīruss mainās ne tikai Latvijā. Tas vēlreiz pierāda: tā nav nekāda banāla gripa.
"Es skeptiski vērtēju iespējas pārvērst pasauli par digitālu koncentrācijas nometni. Nevajag samest vienā kaudzē visus aizliegumus. Nevar uzskatīt, ka aizliegums mācīties skolā krievu valodā un šķērsot ielu pie sarkanās gaismas - tas ir viens un tas pats. Pirmajā gadījumā ir ļaunprātīgas darbības ar mērķi iznīcināt krievu sabiedrību, otrajā – vienkārši nepieciešams disciplinārs pasākums," uzsvēra publicists.
Lindermans norāda, ka netic totālai kontrolei, jo no varasiestāžu viedokļa tai nav nekādas jēgas. Varasiestādes izseko tikai šauru cilvēku loku. Pirmais, kam seko jebkurš izlūkdienests, ir otras pašu valsts specdienests – tas izseko konkurentus cīņā par varu, politiķus, kuri ir divu soļu attālumā no kaut kādas varas. Seko, lai savāktu kompromitējošu informāciju.
Specdienesti izseko arī ārpussistēmas opozicionārus, kuri, pēc viņu domām, asā situācijā var uzņemties masu neapmierinātības līdera vietu. Taču tādu ir tikai viens no piecdesmit tūkstošiem. Latvijā viņu ir tikai apmēram 20 cilvēki.
Pārējos neizseko – nav iespējams pat apstrādāt tādu informācijas apjomu.
Vēl vairāk, visi cilvēku dati jau ir varasiestāžu rokās. Cilvēki maksā nodokļus, izmanto viedtālruņus, bankas kartes, tāpat iespējams atdarināt jebkuru dzīvokļa atslēgu, atgādināja Lindermans.
Sliktas mācības
Kamēr konspirologi lipina kopā teorijas, Latvijas organizē NATO mācības Daugavpils novadā, lai arī iepriekš vairāki NBS un NATO kontingenta karavīri jau inficējušies ar koronavīrusu.
Poligonā Daugavpils novadā sapulcējušies 1400 kareivju no dažādām valstīm un strādā, neskatoties uz aizliegumu pulcēties vairāk nekā divatā.
"Tā sakot, atraduši īsto laiku. Es principiāli iebilstu pret Latvijas dalību NATO, taču te jautājums ir cits. Konkrētajā situācijā notiekošais Daugavpilī nav nekas labs. Vīruss nes draudus. Taču NATO pagaidām nav demonstrējusi savas spējas tikt galā ar draudiem, kuri skar visu cilvēki. Viņi taču varētu uzņemties kaut kādus pārvaldes, koordinācijas aspektus, taču pagaidām es to neesmu manījis. Uzskatu, ka šīs mācības ir stulbums. Starp citu, amerikāņi savējos karavīrus uz turieni nelaida," uzsvēra Lindermans.
Pārsteidzoši murgi
Toties amerikāņi varētu saņemt balvu par dezinformāciju. New York Times publicēja Viljama Broda rakstu, kurā autors apsūdz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par melīgas informācijas izplatīšanu par nāvējošām slimībām un uzbrukumiem svarīgiem ASV sabiedriskajiem institūtiem.
Lindermans paskaidroja, ka publikācija patiešām ir komiska: autors apgalvo, ka pats Putins ar kaut kādu savu aģentu starpniecību izplatot melus par to, cik kaitīgas ir vakcīnas, radioviļņi un gēnu inženierija.
"Pārsteidzoši murgi. Tas ir no to trako runām, kuri cīnās gan ar potēm, gan citplanētiešiem. Viņuprāt, kaut kur slēpnī sēž ļaundari, kuri vēlas iznīcināt cilvēci. Tādi trakie ir gan ASV, gan Krievijā, viņu visur ir papilnam. Bet neviens nedrukā viņu murgus New Yourk Times līmeņa presē," piezīmēja publicists.
Lindermans uzkskata, ka tamlīdzīgi izlēcieni nav efektīvi pat aukstā kara apstākļos. Tas vairs nevienu neietekmē.
