Plaša krīze ir neizbēgama, apliecina arī divi vadošie valsts finanšu institūti – Goldman Sachs un Morgan Stanley. Par to, cik tā būs ilga un kādas nelaimes nesīs, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Koronavīruss atņem darbu
Bank of America (BofA) uzskata, ka krīze būs viena no spēcīgākajām vēsturē. Jau otrajā ceturksnī IKP kritīsies par 12% - rekords kopš Otrā pasaules kara laikiem. Galvenie iemesli – lietišķās aktivitātes kritums un patērētāju izdevumu samazināšanās koronavīrusa dēļ.
"Mēs oficiāli paziņojam, ka ASV ekonomikā iestājusies recesija, tā pievienojusies pārējai pasaulei," teikts atskaitē, ko sagatavojuši analītiķi Bank of Amerika vadošās ekonomistes Mišelas Meieres vadībā.
Pēc viņas domām, "dziļais kritiens jau ir sācies", jo koronavīruss skāris gandrīz visus sektorus.
Tas neizbēgami novedīs pie bezdarba un iedzīvotāju ienākumu krišanās. Otrā ceturkšņa laikā darba vietas zaudēs pa miljonam amerikāņu mēnesī. Galu galā bezdarbs sasniegs 3,5 miljonus cilvēku. Šī situācija visvairāk skars izklaides industriju, transportu, viesmīlības biznesu un mazumtirdzniecību.
Jau pašlaik krasi pieaudzis cilvēku skaits, kuri vēršas pēc bezdarbnieka pabalsta, jo kompānijas atlaidušas cilvēkus kā drošības pasākumu pret Covid-19 izplatīšanos. Aizvadītajā nedēļā saņemti 281 tūkst. pieteikumu – tas ir lielākais rādītājs divu gadu laikā (analītiķi gaidīja ne vairāk kā 220 tūkstošus). Galvenie cietušie ir zemu kvalificēti darbinieki ar stundas likmi.
"Tāds ir lejup slīdošās ekonomiskās aktivitātes efekts: ārējais šoks liek patērētājiem tērēt mazāk naudas, uzņēmumi saņem mazāku peļņu un rezultātā atlaiž darbiniekus," paskaidroja Kriss Rupki, "MUFG Union Bank" galvenais finansiālais ekonomists.
Tiesa, pēc viņa domām, personāla samazināšana ir pagaidu pasākums. Darba devēji sauks atpakaļ atlaistos, tiklīdz epidēmija samazināsies. Taču nevienam nav zināms, kad tas notiks. Baltais nams pieļauj, ka cīņa ar koronavīrusu ilgs 18 mēnešus.
Abas pārējās ASV vadošās bankas – "Goldman Sachs" un "Morgan Stanley" , arī ziņo par recesijas sākumu. "Morgan Stanley" uzskata par "bāzes scenāriju" globālā IKP pieauguma palēnināšanos par 0,9% šī gada periodā. "Goldman Sachs" ir vēl pesimistiskāka – tā prognozē 1,25%.
Par to brīdināja arī Starptautisko finanšu institūts Vašingtonā. Jaunākie dati liecina, ka 2020.gadā pasaules ekonomika pieaugs nevis par 1,6%, bet gan tikai par 0,4%. IIF jau otro reizi mēneša laikā būtiski pasliktina prognozi. Jau marta sākumā eksperti minēja 2,6%.
Tagad institūta analītiķi ir pārliecināti, ka trešo daļu globālās ekonomikas apņēmusi krīzi. Piemēram, recesija ir vērojama ASV, Eiropas Savienībā un Japānā, kas veido 15,1%, 11% un 4% no pasaules IKP atbilstoši. Pēc IIF domām, kritums vilksies vismaz līdz gada vidum.
Par to, ka ASV ekonomikā izaugsme ir pārtrūkusi, ziņoja arī viena no lielākajām biznesa skolām valstī – "UCLA Anderson". Tur uzskata, ka pārmaiņas uz labo pusi gaidāmas tikai septembra beigās. Valsts ekonomika saruks par 6,5% otrajā ceturksnī, par 1,9% - trešajā.
Atgādināsim, ka par recesiju ekonomisti uzskata situāciju, kurā divus ceturkšņus pēc kārtas vērojama negatīva ekonomiskā izaugsme, kas mērojama IKP – ar visu valstī ražoto preču un pakalpojumu vērtību.
BofA uzsver, ka ekonomikas krituma dziļums un tālākās atjaunošanās ātrums ir atkarīgs no valsts politikas efektivitātes. "Federālā rezervju sistēma pievērsusies finanšu sistēmas likviditātes nodrošināšanai, savukārt federālajai valdībai ir jānodarbojas ar likviditātes krīzi reālajā sektorā," aicina BofA ekonomisti.
Ekonomiku piebeigs slāneklis
Analītiķi konstatē: ar valsts ekonomika nekad nav saskarusies ar tāda mēroga problēmām – ne pēc 11.septembra teroraktiem, ne 2008.gada "lielās recesijas" laikā. Toreiz bezdarbs sasniedza 10%, bet IKP kritās vairāk nekā par 4%. Tagad, saskaņā ar ASV finanšu ministra Stīvena Mnučina prognozi, bezdarbs var pieaugt līdz 20%, ja valdība nespers agresīvus soļus, lai apturētu pandēmijas ietekmi ekonomikā.
Žurnāls The Hill atzīmē, ka epidēmijas ekonomiskās sekas ASV būtiski padziļinājis Krievijas un Saūda Arābijas strīds naftas tirgū. Tagad jau ir skaidrs, ka cenu kara pirmais upuris būs ASV slānekļa industrija.
"Lai arī OPEC vadība cer, ka cenu kritums kļūs par abu naftas smagsvarnieku samierināšanās katalizatoru, Putins, spriežot pēc visa, neplāno ātri piekāpties, norādīja "RBC Сapital Markets" izejvielu stratēģe Helima Krofta. – Šķiet, Krievija apņēmusies likvidēt amerikāņu slānekļa kompāniju daļu tirgū, atbildot uz ASV sankcijām.
Analītiķe atzīmēja, ka Trampa administrācija "ne vienu reizi vien lielījusies ar spēju sodīt pretiniekus ārpolitikā, strauji ierobežojot to naftas eksportu, un pie tam būt drošībā no cenu ietekmes, ņemot vērā solīdās iekšējās energonesēju piegādes".
Taču atšķirībā no Saūda Arābijas un Krievijas kompānijām, amerikāņu slānekļa kompānijas tagadējās cenas nepārdzīvos. Savukārt enerģētiskās nozares sarukums un pasaulē lielākā naftas ražotāja statusa zudums nodarīs milzīgu triecienu visai ekonomikai.
