Vadošās lielvalstis iesaka optimizēt izdevumus. Nabadzīgās pieprasa galvenajiem donoriem palielināt iemaksas kopējā budžetā. Ar ko var beigties šīs diskusijas, RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Naudas nav, taču jūs turieties
Diskusijas par ES budžetu vienmēr ir asas, jo runa ir par to, cik nāksies izvilkt no pašu kabatas un likt kopējā katlā un – pats galvenais – kam un kādā apjomā šī nauda tiks.
Tomēr šogad pārrunas, šķiet, būs sarežģītākās visā ES vēsturē, uzskata EP prezidents Čārzls Mišels, jo radusies jauna problēma: Lielbritānija izstājusies no ES, tātad nekādas iemaksas vairs nesniegs.
Aplēses liecina, ka septiņu gadu laikā veidosies finanšu caurums 80 miljardu eiro apmērā. Tā nu ir jālemj, kā kompensēt zaudējumus.
Nāksies savilkt siksnu, un šī nepieciešamība krasi saasinājusi pretrunas starp donoriem, uz kuru rēķina pārsvarā veidojas ES budžets, un "nabaga radiniekiem", kuru ekonomika ir atkarīga no Briseles finansiālā atbalsta.
Donori pieprasa ierobežot izdevumus un pārskatīt finansiālās prioritātes. Tā saucamais taupīgais piecnieks – Austrija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Dānija – iesaka ierobežot iemaksas ar 1% no nacionālā kopienākuma (tagad — 1,067%).
Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs, Nīderlandes premjerministrs Marks Rote, Dānijas premjerministrs Mete Frederiksens un Zviedrijas premjerministrs Stefans Lēvens izklāstīja savus argumentus rakstā, ko publicēja Financial Times.
"Tagad mums vienkārši jāapzinās savu iespēju robeža, - viņi raksta. – Jāsaglabā stabilas iemaksas budžetā 1% apmērā no nacionālā kopienākuma."
Raksta autori norāda, ka donoru izdevumi pastāvīgi pieaug.
"Fnanšu slogs Eiropas Savienībā pārsvarā gulstas uz aizvien mazāka valstu skaita pleciem, - viņi uzsvēra. – Faktiski, četras mūsu valstis un Vācija nodrošina 75% maksājumu ES budžetā."
Turklāt vadošās valstis pieprasa pārskatīt prioritātes ES budžeta politikā. "Ir ārkārtīgi svarīgi koncentrēt lielāku daļu budžeta šīsdienas izaicinājumiem – novatoriskas un konkurētspējīgas ekonomikas atbalsts, cīņa ar klimata pārmaiņām, migrācijas un drošības jautājumi," atzīmēja Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.
Viņi iesaka jauno problēmu risināšanai samazināt ES izdevumus "saliedētības politikai", tas ir, savienības atpalikušāko valstu ekonomiskās attīstības finansēšānai un lauksaimniecības ražotāju atbalsta programmai.
Laupi salaupīto
"Taupīgajam piecniekam" pretī stājas ES nabadzīgāko valstu bloks, kas sevi dēvē par "saliedētības draugiem". Tās visas ir bijušās sociālistiskās valstis, kā arī Spānija, Grieķija, Portugāle, Kipra un Malta.
1.februārī "saliedētības draugi" apspriedē Portugālē vienojās stāties pretī "taupīgā piecnieka" ierosionājumiem. "Šīs iniciatīvas laupa mūsu valstīm secīgas ekonomiskās attīstības iespējas, - teikts viņu deklarācijā. – Saliedētības politikas finansējums 2021.-2027.gg. ir jāuztur 2014.-2020.gg. budžeta līmenī reālajā izteiksmē. Neviena valsts nedrīkst saskarties ar izmaksu strauju samazināšanos saliedētības budžeta ietvaros."
Savukārt jaunās problēmas, pēc "saliedētības draugu" domām, jārisina nevis ar pašreizējo programmu ierobežojumu, bet gan palielinot nacionālās iemaksas ES budžetā gandrīz par trešo daļu – līdz 1,3% NKI.
Reakcija nāca acumirklī: Sebatjans Kurcs piedraudēja uzlikt veto, akcentējot, ka viņa valstij ir "nepieņemami" atdot ES budžetā vairāk nekā 1% NKI.
Pagājušājā nedēļā EP prezidents Čārlzs Mišels izvirzīja kompromisa variantu – palielināt nacionālās iemaksas līdz 1,1 NKI. Trūkstošos līdzekļus piedāvāts savākt ar jaunu nodokļu palīdzību – plastmasas, digitālā monopola, siltimnīcas gāzu izmešu utt.
Mišels brīdināja: saliedētības un lauksaimniecības atbalsta programmu samazināšana ir neizbēgama. Viņš iesaka samazināt saliedētības fondu par 12%. Eiropas lauksaimniecības fondu – par 14%.
Eiropas Parlaments, kam jāapstiprina budžets, to visu jau noraidījis. Tajā vairākums pieder nabagajām valstīm.
"Eiropas Parlaments nepiekritīs budžetam, kas paredz galveno programmu samazināšanu. Tā rezultātā Eiropa var atpalikt no tādām valstīm, kā Ķīna un ASV," paziņoja spīkeris Deivids Sassoli. – Tas mums nebūt nav vajadzīgs."
Viņš precizēja, ka parlamentārieši piekritīs tikai nacionālo iemaksu pieaugumam līdz 1,3% NKI. "Mums vajadzīga ambicioza ES budžeta programma," viņš piebilda.
Eksistenciālisma krīze
Pašreizējās diskusijās runa, pēc būtības, nav par naudu, bet gan par ES jēgu un mērķiem.
Vecajai Eiropai pats galvenais ir savu pilsoņu labklājība. "Atbildīga pieeja pašreizējā situācijā nozīmē izvietot prioritātes nodokļu maksātāju interesēs," uzsvēra Austrijas, Dānijas, Zviedrijas un Nīderlandes līderi.
Bijušās sociālisma valstis cenšas uzspiest apvienotajai Eiropai citu – Krievijas savaldīšanu. Un pastāvīgi pieprasa naudu dažādiem projektiem, kam nav ekonomiskas nozīmes, taču tie demonstrē šo valstu neatkarību no Krievijas, - tādus kā dzelzceļš Rail Baltica vai SDG termināļi.
"Solidaritātes draugiem" nav žēl nekādas naudas tādām avantūrām, ja vien izdevumus apmaksā Brisele. Taču donorvalstu pacietība jau izsīkst.
Jaunais budžets ir vienbalsīgi jāatbalsta Eiropas Komisijā, taču, ņemot vērā oponentu stingro pozīciju, tas pagaidām nav iespējams. Pat ja "taupīgais piecnieks" un "saliedētības draugi" atradīs kaut kādu kompromisu, tas vēl "jāizbīda cauri" Eiropas Parlamentam. Un tas negrib ne dzirdēt par kaut kādu piekāpšanos.
Tātad, domājams, ES sāks jauno budžeta ciklu bez saskaņota finanšu likuma, un donorvalstis saglabās iemaksas līmenī, ko uzskata par taisnīgu.
"Saliedētības draugiem" sagatavota nabagu loma, kuri kaujas par bagātā kunga pamesto monētiņu. Kas pēc tam paliks pāri no sadarbības gara un eiropeiskajiem ideāliem? Grūti teikt.
