RĪGA, 14. februāris — Sputnik. Otrdien, 12. februārī Eiropas Parlamentā aizritēja skarbas debates par ES budžetu nākamajam septiņu gadu budžetam, kas tiek apspriests jau vairāk nekā divus gadus, vēsta TV3.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels izvirzījis ambiciozu mērķi – nākamnedēļ apstiprināt budžeta sadali. Pēc būtības debatēs 12. februārī bija plānots nonākt pie vienprātības vismaz parlamenta līmenī, tomēr domstarpību vēl joprojām ir vairāk nekā konsensa.
Lielākie strīdi saistīti ar vēlmi pārorientēties uz jauniem politikas virzieniem, atņemot daļu vecajām – tādām kā kohēzijas un lauksaimniecības fondu budžetam.
"Šeit dzirdētais liek domāt, ka mēs vēlamies paši sev sasiet rokas. Eiropai ir nepieciešams īstenot lielu transformāciju, bet mēs to nevaram izdarīt, atņemot dalībvalstīm iespējas attīstīties. Mēs nevaram atņemt naudu vienām politikām un piešķirt citām, vai atņemt vienam reģionam, lai piešķirtu citām," norādīja EP deputāte Garsija Peresa.
Sagaidāms, ka septiņu gadu budžeta kopsumma veidos aptuveni triljonu eiro. Līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES, budžetā pietrūks aptuveni 75 miljardu. Savukārt, lai īstenotu EK iecerēto klimata neitrālo politiku, nepieciešami 250 miljardi gadā – ceturtā daļa visa ES maka. Parlamentārieši noskaņoti kategoriski – naudu nedrīkst rast uz fondu rēķina. Viņi rosina palielināt dalībvalstu iemaksas no līdzšinējā viena līdz 1,3% no nacionālā ienākuma.
"Mēs nevaram aizmirst par lauksaimniekiem, par kohēzijas politiku. Ja ejam uz Eiropas attīstību, tad, samazinot šos līdzekļus, tas nav iespējams. Mums vajadzētu būt godprātīgiem, Eiropas Parlamenta priekšlikums ir saprātīgs – 1,3 % no IKP – skaidrs, ka mums ir jāmaksā vairāk," uzskata EP deputāts Manfrēds Vēbers.
Pret to iebilst Austrija, Dānija, Nīderlande un Zviedrija, bet iemaksu palielināšanu atbalsta 16 citas valstis, tostarp Latvija, kurai eirofondu nauda ir ļoti svarīga. Pretējā gadījumā fondu līdzekļi draud samazināties par ceturto daļu.
"Ja mēs iedomājamies, ja kohēzijas valsts pilsonis uzzina, ka viņa kohēzijas aploksne būs par 25% mazāka jaunajā perspektīvā, tad viņš aizbrauks, viņš aizbrauks uz attīstītajām valstīm Rietumeiropā, tad situācija šajās kohēzijas valstīs kļūs vēl sliktāka, nekā tā ir tagad," pauž EP deputāts Roberts Zīle.
EK prezidente Urzula fon der Leiena izteikusies, ka nepieņems vienošanos, kurā vismaz 25% budžeta nebūs atvēlēti cīņai ar klimata pārmaiņām. Uzrunājot parlamenta deputātus, Leiena atgādināja, ka laiks rit uz priekšu un jebkura kavēšanās ietekmēs kopējo situāciju ES.
"Pulkstenis tikšķ, un, ja budžets netiks pieņemts, tad nākamgad nebūsim spējīgi finansēt ne jaunās, ne vecās prioritātes. Gandrīz pēc diviem debašu gadiem ir pienācis pēdējais laiks, lai vienotos.
Ir ļoti daudzas dalībvalstis, kuras ārkārtīgi spēcīgi aizstāv kohēzijas un lauksaimniecības politikas, bet es sagaidu tieši tādu pašu ieguldījumu aizstāvot mūsu jaunās prioritātes," norāda Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Eiropas Parlamenta deputāti uzstāj, ka atbalstīs vērienīgu daudzgadu finanšu shēmu, ja jaunās politikas nekaitēs atbalstam lauku teritorijām, lauksaimniekiem un trūcīgajiem reģioniem. Tāpat esot arī jāgarantē budžeta līdzekļi, lai risinātu finanšu krīzes sekas, migrācijas un drošības jautājumus.
