RĪGA, 26. janvāris — Sputnik. Latvijas iedzīvotāji emocionāli vērtē ekonomisko situāciju valstī – to ietekmē negatīvās ziņas, situācija tranzītā un banku nozarē, ar mediķu algām. Taču objektīvi situācija Latvijā ir laba – bezdarbs ir zems, konstatēja Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš radio Baltkom ēterā.
Sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji aizvien zemāk vērtē ekonomisko situāciju valstī. Aptauja tika organizēta 2019.gada decembrī. Iedzīvotājiem tika uzdots jautājums, vai, pēc viņu domām, ekonomiskā situācija pasliktinās, uzlabojas vai nemainās.
Tolaik iedzīvotāji deva zemāko vērtējumu pēdējo divu gadu laikā. Ar ekonomisko situāciju neapmierināto skaits pieaudzis par 4%. Ekonomiskās situiācijas izmaiņu indekss, kas ataino pozitīvā un negatīvā vērtējuma starpību, sasniedzis -24 punktus.
Ekonomists Mārtiņš Āboliņš uzskata, ka aptaujas rezultātus ietekmējušas negatīvās ziņas, taču kopumā ekonomikas stāvoklis Latvijā nemaz neesot tik slikts.
"Aptaujas vienmēr notiek emocionāli. Aizvadītajā gadā kritās ekonomikas pieauguma tempi salīdzinājumā ar 2017. un 2018.gadu. toreiz tas sasniedza 4% gadā. Bet 2019.gadā – tikai 2,5%. Tas var ietekmēt iedzīvotāju noskaņojumu," teica eksperts.
Viņaprāt, iedzīvotaju noskaņojumu var ietekmēt arī politiskā situācija, budžeta pieņemšana un situācija mediķu algu jautājumā.
Ekonomists pauda viedokli, ka iespaidu atstāj gan negatīvā ziņu plūsma, gan situācija tranzīta un finanšu jomā. Taču kopumā, pēc viņa domām, situācija valstī ir laba, bezdarbs ir zems, norādīja Āboliņš.
Viņš piebilda, ka Latvijas iedzīvotāju satraukums ietekmē iekšējo patēriņu – jo lielākas bažas, jo mazāks ir preču un pakalpojumu pieprasījums valsts iekšienē.
"Arī tranzīts ir neskaidrs. Krievija attīsta savas ostas, bet vairāk nekā 80% kravu, kas iet cauri Latvijai, nāk no Krievijas. Mēs tur maz ko varam darīt. Savukārt par darbinieku atlaišanu uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš" jāsaka, ka tas ir agrāko tendenču turpinājums. Tas neveicinās ekonomisko attīstību. Tas ir īpaši svarīgi reģioniem, kur alternatīvas sameklēt citu darbu ir mazākas nekā Rīgā," teica eksperts.
