Bez izredzēm: eksperts nosauca nosacījumu japāņu investīcijām Rail Baltica projektā

© фото из архива автораСергей Кондратьев
Сергей Кондратьев - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Kāpēc Japānas interese par projektiem Baltijā praksē ne ar ko nebeidzas, paskaidroja eksperts Sergejs Kondratjevs.

RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda Davosas forumā apsprieda ar Japānas Starptautiskās sadarbības bankas pārvaldnieku Tadaši Maedu projekta Rail Baltica un nacionālās energosistēmas sinhronizācijas ar Eiropas tīkliem finansēšanas iespējas.

Japāna iepriekš jau bija izrādījusi interesi par projektiem Baltijā, taču praksē tas ne ar ko nebeidzās, atgādināja Sputnik Lietuva intervijā Enerģētikas un finanšu institūta vecākais eksperts Sergejs Kondratjevs.

"Vairumā gadījumu Japāna piedāvā inženierpakalpojumus, valstij patiešām ir labas kompetences gan ātrgaitas dzelzceļu satiksmes organizācijā, gan elektrotīklu attīstībā. Japāņi pat piedāvā sniegt finansējumu, taču apmaiņā pret kapitāla atgriešanas garantijām," konstatēja Kondratjevs.

Eksperts atgādināja, ka Japāna tostarp interesējās par elektrostacijas būvniecību Lietuvā – iepriekš slēgtās Ignalinas AES jaudu aizstāšanai.

"Pārrunu piemērā ap jaunās elektrostacijas būvniecību kļuva skaidrs, ka tas ne pie kā nenoved. Japāna lūdz, lai tai sniegto parāda finansējumu garantē valsts. Lietuvas, Latvijas, citu valstu valdības tam praktiski nepiekrīt. Ir pietiekoši augsti riski, ka projekts nenesīs peļņu vai arī aizies pavisam ne tā, kā tiek rādīts skaistos prezentācijas slaidos, savukārt parādu nāksies maksāt valstij," paskaidroja Kondratjevs.

Pērnā gada septembrī Nausēda jau apsprieda ar Maedu Japānas investīciju iespēju Lietuvas ekonomikā. Oktobrī atbildīgās ministrijas parakstīja memorandus par divpusēju sadarbību enerģētikas un augsto tehnoloģiju jomā.

Rail Baltica

Rail Baltica ir Eiropas sliežu standarta dzelzceļa projekts, kuram paredzēts iet cauri Baltijas valstīm no Tallinas līdz Varšavai. Plānots, ka trases garums Igaunijā un Latvijā sastādīs aptuveni 300 kilometrus katrā, Lietuvā – 360. Vienošanās par Rail Baltica būvniecību tika parakstīta 2017. gada 31. janvārī.

Saskaņā ar britu auditoru kompānijas Ernst & Young 2017. gada prognozēm, Rail Baltica jāatnes 16 miljardu eiro liela peļņa ar 5,8 miljardiem ieguldījumu. Jaunākie ekspertu aprēķini parāda, ka Rail Baltica cietīs vismaz 4 miljardus eiro zaudējumu.

Шансов нет: Кондратьев назвал условие японских инвестиций в Rail Baltica
Ziņu lente
0