Laikā no pērnā gada septembra FRS iepludinājusi ekonomikā 366 miljardus dolāru, taču tas nav palīdzējis: pēdējās nedēļas laika nācās pievienot vēl 99 miljardus, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Nauda ir beigusies
Iknedēļas kredītu izsolē 8. janvārī banku pieteikumi būtiski pārsniedza noteikto limitu – 35 miljardus dolāru. Galu galā Federālā rezervju sistēma piešķīra kredītus par 41 miljardu. Līdz ar citām izsolēm kopējais naudas ieplūdums ASV ekonomikā nedēļas laikā sasniedzis 99 miljardus.
Tas liecina par jaunu posmu likviditātes krīzē, ko varasiestādes cenšas pārvarēt kopš 16. septembra, kad banku pieteikumi īstermiņa kredītu piešķiršanai FRS pēkšņi pieauga gandrīz divkārt – no 27 miljardiem līdz 53,2 miljardiem. Rezultātā pieauga kredītu likmes – no 2,29% līdz 4,75%.
Nākamajā dienā bankas iesniedza kredītu pieteikumus vairāk nekā par 80 miljardiem, un likme pārsniedza 10%.
Vēl viens svarīgs indikators: federālo fondu likme (ar kuru bankas piešķir citām bankām pāri palikušās rezerves īstermiņa kredītos) pirmo reizi pārsniedza FRS noteikto mērķa diapazonu 2,3-2,35% apmērā. Tik dārgi dolāri starpbanku tirgū nemaksāja ne pašā 2008.gada krīzes karstumā, ne "Dot-com bubble" plīšanas brīdī 2002.gadā.
Lai glābtu finanšu tirgu no paralīzes, Ņujorkas Federālā rezervju banka sāka izpirkt no bankām vērtspapīrus – valdības obligācijas, federālo aģentūru un hipotekāro saistību obligācijas. Divu dienu laikā (18. un 19. septembrī) tirgū tika ieplūdināti 128 miljardi dolāru.
Taču izrādījās, ka tas ir par maz, un FRS paziņoja, ka tiks izpirktas īstermiņa (ar termiņu līdz vienam gadam) valsts kases obligācijas par summu 60 miljardu dolāru apmērā mēnesī. Uz zināmu laiku tirgus nomierinājās.
Taču 16. decembrī banku kredītu pieteikumi atkal pārsniedza limitu, un regulators atkal sāka iepludināt ekonomikā naudu. No septembra līdz 20. decembrim FRS ar repo izsoļu un īstermiņa valsts obligāciju izpirkšanas starpniecību novirzījusi nacionālajā finanšu sistēmā 366 miljardus dolāru papildu likviditātes. Tas ir rekords kopš 2008. gada krīzes.
Eksperti bija pārliecināti, ka situācija normalizēsies. Nekā tamlīdzīga. Vēl vairāk, jaunajā gadā naudas iepludināšana ir palielinājusies: no 255,95 miljardiem decembra pēdējā nedēļā līdz 258,9 miljardiem janvāra pirmajā nedēļā.
Ar vienu parādu saistīti
Šveices Starptautisko norēķinu bankas analītiķi uzskata, ka ASV likviditātes trūkuma galvenais iemesls ir kredītu izsniegšanas straujais sarukums lielākajās ASV bankās.
"Pēdējo mēnešu laikā primāro kreditoru aktīvi ir koncentrējušies valsts kases obligācijās, tāpēc ierobežotas viņu iespējas īsā laikā nodrošināt finansējumu repo tirgos," teikts SNB pārskatā. Pēc būtības, patlaban lielākās amerikāņu bankas glābj nacionālo ekonomiku no defolta.
Lieta tāda, ka rekordlielā valsts parāda (2020. gada janvārī – 23,17 triljoni dolāru) un Trampa administrācijas neprognozējamās tirdzniecības politikas fonā daudzi investori atbrīvojas no ASV valsts obligācijām.
Ķīna, vēl pavisam nesen – lielākais ASV obligāciju portfeļa turētājs, pērn izpārdeva tās vairāk nekā 200 miljardu dolāru apmērā, Krievijas Banka kopš 2018. gada beigām – gandrīz simt miljardu dolāru apmērā. Obligāciju portfeļus aktīvi samazina arī citu valstu centrālās bankas, Eiropas un Āzijas privātie investīciju fondi.
ASV kase ir saskārusies ar obligāciju pieprasījuma samazināšanos, kas veidoja vienīgo līdzekli budžeta deficīta segumam. Tā kā FRS nav tiesību uz tiešo emisiju, situācijas glābšanai no jauna tika likta lietā 2008.gada krīzē izmēģinātā "kvantitatīvās mīkstināšanas" shēma: valsts obligācijas iegādājas lielākās nacionālās bankas, savukārt FRS pēc tam tās izpērk par svaigi uzdrukātiem dolāriem, pie tam nodrošinot partneriem vērā ņemamu peļņu.
Rezultātā lielajām bankām zudis jebkāds stimuls kreditēt mazās un vidējās kompānijas, un tās ir zaudējušas īstermiņa aizņēmumus. Tagad FRS ir spiesta pārsniegt repo izsoļu limitus – galu galā, likums neaizliedz drukāt naudu šiem nolūkiem.
Optimisti un pesimisti
Daudzi amerikāņu eksperti uzskata, ka Federālā rezerve, uzsākot jaunu "kvantitatīvās mīkstināšanas" posmu vienlaikus ar likviditātes papildināšanu repo izsolēs, nodrošinājusi teicamu līdzekli pret jauno finanšu krīzi.
Bank of America (BofA) pārskatā atzīmēts: oktobrī tikai 7% investoru gaidīja jaunajā gadā globālās izaugsmes paātrināšanos, bet decembrī – jau 29%. Pie tam bažas par recesiju saruka par 33 procentpunktiem, un tagad lielākā daļa respondentu (68%) ir pārliecināti, ka pasaules ekonomika izvairīsies no krituma 2020.gadā.
BofA analītiķi uzsver, ka, noticējuši izaugsmei nākotnē, globālie investīciju fondi ierobežo ieguldījumus drošos instrumentos ar garantētu ienesīgumu un palielina investīcijas akcijās. Ne velti S&P biržas indekss izrāvies no tehniskā koridora, kurā atradās kopš 2018.gada beigām.
Tomēr virkne speciālistu brīdina: tirgū briest burbulis. "Jo vairāk naudas FRS iepludina, jo grūtāk ir atgriezties pie normālas monetārās politikas, neradot biržas krahu," atgādināja investīciju kompānijas Curvature Securities repo tirgus galvenais analītiķis Skots Skairms.
Tomēr nāksies atgriezties pie normālas politikas. Pretējā gadījumā gaidāma dolāra krišanās un inflācijas tempu pieaugums.
"Vai FRS vadītājam Pauelam izdosies savaldīt inflāciju un turpināt šo politiku līdz vēlēšanām novembrī – tas nav zināms," norādīja Skairms. – Ja ne, viņam nāksies atbildēt ļoti dusmīgam prezidentam."
