Politika

Nekāda mantojuma: Latvijas prezidents Ziemassvētku apsveikumā neaizmirsa minēt PSRS

© Sputnik / Sergey MelkonovПрезидент Эгилс Левитс
Президент Эгилс Левитс - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Latvijas prezidents Egils Levits novēlēja Latvijai kļūt par "normālu" Eiropas valsti tuvāko desmit gadu laikā; kā valsts vadītājs iztēlojas normālumu.

RĪGA, 24. decembris – Sputnik. Prezidents Egils Levits apsveica Latvijas iedzīvotājus Ziemassvētkos, novēlēja valstij sasniegt Eiropas līmeni tuvāko desmit gadu laikā  un pilnībā atbrīvoties no padomju mantojuma, vēsta Latvijas Radio.

Valsts vadītājs atzīmēja, ka sākas jauna desmitgade, un ieteica 2020. gada 1. janvārī palūkoties apkārt: paskatīties uz savu personīgo dzīvi, uz valsts stāvokli, uz situāciju pasaulē un iegaumēt šos iespaidus. Un pēc desmit gadiem, 1. janvārī, atkal palūkoties uz savu dzīvi, valsti un pasauli un salīdzināt, cik ļoti tās ir mainījušās.

Флаг Латвии - Sputnik Latvija
Latvija kārtējo reizi izvēlējusies "Eiropas cilvēku"

Prezidents novēlēja katram, lai šis salīdzinājums būtu pozitīvs privātā dzīvē un lai arī attiecībā uz Latviju varētu sacīt, ka desmitgade bijusi laba.

"(Lai mēs varam) teikt - mēs esam kļuvuši par normālu, modernu Eiropas valsti. Tāpat kā visas pārējās Eiropas valstis. Ka mums vairs nebūtu nekāda mantojuma no iepriekšējā režīma.

Lai attiecībā uz pasaules attīstību mēs ar labu sirdsapziņu varētu teikt, ka viena daļa no riskiem, kas ir saistīti ar konfliktiem, ar kariem, ar klimata pārmaiņām, ar digitālo tehnoloģiju blaknēm, ir novērsta vai vismaz sākta novērst," paziņoja Levits.

Zināmu priekšstatu par to, kādu prezidents redz "normālu" Latviju, var sniegt viņa izteicieni saistībā ar krievu valodu un bilingvālo izglītību Latvijā. Egils Levits bija viens no Satversmes preambulas autoriem, kura pastiprina latviešu valodas un kultūras primārumu valstī, un tā savukārt kļuva par Satversmes tiesas lēmuma pamatu par nacionālo mazākumtautību skolām.

Prezidents arī pats ne reizi vien ir paudis atbalstu pilnai pārejai uz mācībām latviešu valodā, lai "izbeigtu segregāciju" skolās. Par to, kā neparastā adaptācija mācībām svešā valodā ietekmēs krievu bērnus, Levits izvēles nedomāt.

Ziņu lente
0