Padomju karavīriem – atbrīvotājiem veltīto pieminekļu apgānīšanas un nojaukšanas kampaņa Čehijas turpinās. Parasti tā jau notiek valstīs, kas nolēmušas cīnīties ar atmiņu par Uzvaru - pēc uzvarētājiem veltīto monumentu iznīcināšanas, sākas nacistu un kolaboracionistu reabilitēšana. Citādi nemēdz būt, stāsta savā rakstā RIA Novosti autors Vladimirs Korņilovs.
Tāpat arī Prāgā, kur nesen tika pieņemts lēmums par maršala Koņeva pieminekļa demontāžu, piedāvāja uzstādīt pieminekli krievu kolaboracionistu līderim – ģenerālim Vlasovam.
Skandalozo iniciatīvu ierosināja Prāgas rajona Ržeporjē prefekts Pāvels Novotnijs, turklāt pasākumā par godu tā saucamās Krievijas Tautas atbrīvošanas komitejas - ģenerāļa Vlasova dibinātās struktūras Prāgas manifesta 75. gadadienas jubilejai.
Novotnijs apsolīja, ka jau nākamajā gadā (acīmredzot, Prāgas atbrīvošanas 75. gadadienā) savā rajonā uzstādīs Čehijā pirmo pieminekli vlasoviešiem, jo uzskata tos par patiesajiem čehu galvaspilsētas atbrīvotājiem no nacistiem. To visu viņš paskaidroja ļoti vienkārši: "Komunisti apdirsīsies" un piebilda dažas rupjības par maršalu Koņevu, kura karaspēks patiesībā izglāba Prāgu no sabrukuma 1945. gada maijā. Piedevām politiķis atbalstīja maršala monumenta nojaukšanu.
Prāgas priekšpilsētas prefekts ir labi pazīstams Čehijā, lai arī slava ir skandaloza.
Līdz pat pagājušajam gadam viņš strādāja "dzeltenajā presē", piedalījās sarunu šovos, televīzijā pozēja brillēs ar dzimumlocekli. Vēlāk viņš pievienojies vienam no galvenajiem liberālās partijas politiskajiem spēkiem (Pilsoniskā demokrātiskā savienība) un uzvarēja apgabala prefekta vēlēšanās. Skandalozā šovmena ideju varētu neapspriest nopietni, ja vien aiz tās nestāvētu spēcīgākas figūras. Pats Novotnijs atzīst, ka viņam ideju pametis kolēģis no partijas Pāvels Žačeks, totalitāro režīmu pētījumu institūta dibinātāju, pašlaik – parlamenta deputāts, viens no aizsardzības komitejas vadītājiem.
Pēc Novotnija vārdiem, iniciatīvu dedzīgi atbalstīja Eiropas Parlamenta deputāts Jaromirs Štetina, viens no galvenajiem Krievijas politikas kritiķiem čehu vidū, staļinisma un nacisma upuru piemiņas dienas ES iniciators. Tieši viņš esot izteicis pieņēmumu, kas notikšot ar komunistiem pēc pieminekļa Vlasovam uzstādīšanas (atzīmēsim, ka Štetina ir Čehoslovākijas Komunistiskās partijas dibinātāju tiešais pēctecis).
Arī pats pasākums par godu vlasoviešu dokumenta dīvainajai jubilejai, liek domāt, ka tas nav vienkāršs skandalozā prefekta izlēciens. Galu galā, struktūra, kas organizēja šo "konferenci", atklāti apgalvo, ka tās galvenie partneri ir Čehijas Kultūras ministrija un Prāgas mērija. Pie tam, idejas par vlasoviešu piemiņas godināšanu izteikušas arī oficiālās personas. Starp citu, minētā "konference" ir noslēgusies ar "ekskursiju pa KAA (Krievijas atbrīvošanas armijas) kaujinieku – to pašu vlasoviešu "cīņu un apbedījumu vietām".
Pseidovēsturiskais mīts par to, ka krievu kolaboracionisti it kā esot atbrīvojuši Prāgu no nacistiem pirms Sarkanās armijas ierašanās, sen jau ir zināms un vēsturnieki to vairākkārt atspēkojuši. To radījuši karā izdzīvojušie vlasovieši, to garāmejot pieminējis Aleksandrs Solžeņicins "GULAGa arhipelāgā". Mīts stāsta, ka Prāgas sacelšanās laikā 1945. gada 5. maijā vāciešiem negaidīti uzbruka Vlasova KAA divīzija pulkveža Sergeja Buņčenko vadībā un it kā palīdzot padzīt okupantus no Prāgas, un tad devusies tālāk uz rietumiem, pie amerikāņiem, kuri tobrīd atradās Plzeņas rajonā. Bet padomju karavīri ienākuši jau atbrīvotajā Zelta Prāgā.
Virkne dokumentu un liecību pierāda, ka mīts ir nepatiess. Lai aptvertu tā melīgumu, atliek tikai salīdzināt divus neapstrīdamus faktus. Paši vlasovieši atzīst, ka atstājuši Prāgu 7. maija vakarā, bet 9. maija rītā padomju tankisti iesaistījās smagās ielu cīņās čehu galvaspilsētā, īpaši par tiltiem, ko vācieši centās sagraut pirms atkāpšanās. Cīņā par tiltu pāri Vltavas upei gāja bojā leitnants Ivans Gončarenko, kura tanks pirmais ielauzās pilsētā un iznīcināja vienu no pašgājējām artilērijas iekārtām, kas apšaudīja padomju karaspēkus. Kam tad tās piederēja, ja vlasovieši jau bija atbrīvojuši pilsētu no nacistiem?
Par padomju tankista varoņdarbu Prāgas iedzīvotājiem ilgi atgādināja monuments patiesajiem atbrīvotājiem - IS-2 tanks. Tagad tas ir noņemts no postamenta, aizvainojoši pārkrāsots rozā krāsā un tiek izmantots daždažādos šovos un performancēs.
Tālaika notikumu aculiecinieks, slavenais rakstnieks un kara korespondents Boriss Poļevojs, kurš 1945. gada 9. maijā ieradās Prāgā, atcerējās: "Cīņas centrā, rūpnīcās un pie tiltiem. Īpaši pie tiltiem. Tur ir vācu artilērija. Un tanki pagalmos." Atgādināsim, ka no vlasoviešiem vairs nav ne vēsts. Cīņa par pilsētu bija smaga. Kādi vēl pierādījumi ir vajadzīgi?
Stāsts par Prāgas "atbrīvošanu" krievu kolaboracionistu spēkiem ir pavisam vienkārši skaidrojams. Atlikušās KAA vienības, zinādamas, ka žēlastības no Sarkanās armijas nebūs, steidzās uz rietumiem, kur cerēja padoties amerikāņiem. Čehu galvaspilsētas priekšpilsētā tās saņēma vācu pavēlniecības ultimatīvo pavēli stāties armiju grupas "Centrs" rīcībā. Vlasovieši saprata, ka tas nozīmē drošu nāvi, un atteicās pildīt pavēli. Tad sākās sadursmes ar vāciešiem.
Kolaboracionisti cerēja, ka amerikāņi ieradīsies Prāgā agrāk nekā Sarkanā armija, tad cīņu ar vērmahta daļām uzskatīs par vainu mīkstinošu apstākli. Kad kļuva skaidrs, ka ASV vienības negrasās doties tālāk uz austrumiem, KAA kaujinieki izmeta no prāta domstarpības ar vāciešiem un devās tālāk. Nekas nelīdzēja. Vienus sagūstīja Sarkanā armija, citus nodeva amerikāņi. Lūk, tāds stāsts par Prāgas "atbrīvošanu", ko tagad uzpūš gan mūsu liberāļi, gan Rietumu politiķi.
Ir skaidrs, ka mēģinājums nomazgāt vlasoviešus baltus ir apzināts, lai mazinātu padomju karavīru varoņdarba vērtību. Tādēļ arī tika organizēta "konference" par godu "Prāgas manifesta" jubilejai. Dokumentu 1944. gadā pieņēma KAA vadītāji sakarā ar to pāreju Himlera rīcībā, ar kuru tika saskaņots teksts, kas pēc būtības bija zvēresta došana Hitleram. Tagad to pasniedz kā Krievijas demokrātisku pārveidojumu programmas dokumentu.
Nonācis tiktāl, ka pat Čehijas prezidenta spīkers Irži Ovčačeks atgādināja Pāvelam Novotnijam, ka manifestā izteikts nodoms kopā ar nacistisko Vāciju cīnīties pret "plutokrātiem" no ASV un Lielbritānijas. Prāgas priekšpilsētas prefekts apliecināja, ka viņam tas zināms, un tomēr viņš uzstādīs pieminekli vlasiešoviem, bet vēsturiskos strīdus, sak, "atstās citiem". Maršals Koņevs un leitnants Gončarenko, pēc viņa domām, protams, pieminekļus nav pelnījuši.
Tāda ir likumsakarība: jebkuram mēģinājumam pazemot, apvainot, dzēst atmiņu par Eiropas padomju atbrīvotājiem no nacisma nenovēršami seko nacistu kolaboracionistu reabilitēšana. To jau ir pieredzējušas Baltijas valstis un Ukraina. Pienākusi arī Čehijas kārta. Atliek tikai cerēt, ka šis process apstāsies un pagriezīsies pretējā virzienā.
