RĪGA, 15. novembris – Sputnik. Trešdien, 13. novembrī, Saeimas Ārlietu komisija ar balsu vairākumu pieņēma paziņojuma projektu "Par Krievijas Federācijas organizētajām tā sauktajām vēlēšanām Krimas Autonomajā Republikā un Sevastopolē", raksta Latvijas avīze "Segodņa".
Latvijas politiķu radarā parādījies pasākums, kas ir vairāk nekā divus mēnešus vecs – reģionālās vēlēšanas Krimā un Sevastopolē notika 8. septembrī. Taču šobrīd, kā ārkārtīgi aktuāls, tiek pasniegts dokuments, kurš ir pārpildīts ar tādām pasāžām kā "prettiesiska aneksija", "ieviešot okupētajā teritorijā represīvo režīmu", "Krievijas turpinātā agresija Ukrainas austrumos".
Interesanti, ka mēnesi vēlāk, pēc Ukrainas prezidenta Vladimira Zeļenska vizītes Latvijas Republikā un konfliktējošo pušu atvešanas brīdī Donbasā Saeimai piedāvāts nosodīt "aizliegumu darboties augstākajai Krimas tatāru likumdošanas iestādei medžlisam", atzīt vietējās vēlēšanas vienā no Krievijas reģioniem par "nelikumīgu", kā arī "paust atbalstu turpmākais Ukrainas integrācijai Eiroatlantiskajā telpā".
Morālais pienākums
Raksturīgi, ka par vienpersonisku Nacionālās apvienības iniciatīvu to visu nenosauksi. Konsultācijas šajā jautājumā notika ar Latvijas ĀM, parlamentārās iestādes sēdē atradās parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševiča un vēl divi ārpolitikas iestādes darbinieki.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība) pasludināja vēlēšanas Krimā par "prettiesisku darbību, līdz ar to starptautiski nosodāmu".
"Tas ir mūsu morālais pienākums," uzsvēra parlamentārietis.
Aktīvu darbību imitācija
"Es atbalstu šo dokumentu, sevišķi saistībā ar to, kas notiek ASV iekšējās politikas darba dienas kārtībā, kur Ukrainas vārds ir salocīts," norādīja komisijas priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Ēriks Kalniņš ("Jaunā Vienotība").
Drīzumā viņš ir gatavs tikties NATO Parlamentārās asamblejas (PA) ietvaros Briselē ar ukraiņu deputātiem, jo 2020. gadā PA notiks Nezaļežnajā (Ukrainā).
Viss pēc Ostapa Bendera: pret Šepetovku atsitas Atlantijas okeāna viļņi!
Inese Voika ("Attīstībai/Par!") painteresējās par Saeimas Juridiskā biroja viedokli – noskaidrojās, starp citu, ka šo te dokumentu tur līdz šim nav redzējuši. Deputāte Voika arī ne bez šaubām izteicās par Saeimas paziņojuma "taimingu" – kādēļ tieši tagad aktualizēts septembra notikums?
Kalniņas-Lukaševičas kundze atbildēja, ka laiks tika izmantots konsultācijām – un vispār "Krimas jautājumā" ĀM ir gatava turpināt informēt Eiropu. Citādi, redz, sākuši izlikt šo tematu aiz iekavām…
Krima kļuva par Krievijas reģionu pēc referenduma 2014.gadā pussalas teritorijā, kurā 96,77% Krimas Republikas vēlētāju un 95,6% Sevastopoles iedzīvotāju atbalstīja iekļaušanos Krievijas sastāvā. Krimas valdība organizēja referendumu pēc valsts apvērsuma Ukrainā 2014.gada februārī. Krievijas valdība jau vairākkārt ir norādījusi, ka Krimas iedzīvotāji demokrātiskā ceļā, atbilstoši starptautiskajām tiesībām un ANO Statūtiem nobalsoja par pievienošanos Krievijai. Valsts prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka Krimas jautājums ir slēgts uz visiem laikiem.
