RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas bizness sūdzas par kadru, lielākoties mazkvalificēto, trūkumu un pieprasa vienkāršot viesstrādnieku ievešanas nosacījumus. Taču Latvijā šodien ir 52 tūkstoši bezdarbnieku, kuri varētu aizpildīt šīs vakances – jo netiek prasītas specifiskas zināšanas. Taču problēma ir algās – iedzīvotāji atsakās strādāt par grašiem, raksta Dienas Bizness.
Bezdarba līmenis Latvijā patlaban sastāda 5,7% – tas ir augstāk, nekā 2007. gadā, un augstāk, nekā, piemēram, Čehijā un Polijā. Nodarbinātības valsts aģentūrā ir reģistrēti 52 tūkstoši bezdarbnieku.
Ir skaidrs, ka bezdarbnieki nevar ieņemt vakances nozarēs, kur ir nepieciešamas speciālas zināšanas, taču, lai apmierinātu biznesa mazkvalificētā darbaspēka vajadzības, 52 tūkstoši ir gana liela rezerve, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons. Pēc viņa domām, par mazkvalificētu kadru trūkumu varēs runāt tikai tad, kad bezdarba līmenis pietuvosies 3-5%.
Dāvidsons norāda, ka uzņēmēju sūdzības par kadru trūkumu ir saistītas ar to, ka Latvijas iedzīvotāji nav gatavi strādāt par viņu piedāvātajām algām. Turklāt daudzi netiecas uzlabot darba ražīgumu, kas ļautu ietaupīt līdzekļus darba algās un, attiecīgi, palielinot tās pārējiem nodarbinātajiem.
"Ja savukārt izrādās, ka vispār nekad nav iespējams sagatavot vidējas/zemas kvalifikācijas speciālistus saprātīgā laika termiņā (kā dažkārt apgalvo darba devēji), tad laikam tomēr šāda nozare Latvijā nav ilgtspējīgi uzturama," uzskata Dāvidsons.
Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Republika, kurā dzīvo ap 2 miljoniem cilvēku, emigrācijas un mirstības līmeņa pārākuma dēļ pār dzimstību, pēdējo desmit gadu laikā pazaudējusi, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, no 250 līdz 400 tūkstošiem cilvēku.
Latvijas uzņēmēji, sakarā ar kadru trūkumu Latvijā, jau vairākus gadus ierosina mazināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – vairāk nekā 1000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču daudzi Latvijas politiķi iestājas pret strādnieku profesiju piesaistīšanu. Piemēram, pērn Tieslietu ministrijas parlamenta sekretārs Jānis Iesalnieks paziņoja, ka Latvijā jālaiž tikai augsti kvalificētus viesstrādniekus, zivis bundžās bāzt var arī latvieši.
"Ja mēs šādās [mazkvalificētās] profesijās ielaižam iekšā viesstrādniekus, tas nozīmē, ka esam gatavi aizstāt Latvijas iedzīvotājus ar citiem, kas ir gatavi strādāt par lētāku samaksu," paziņoja Iesalnieks.
Diskusijas par viesstrādnieku ievešanas atvieglošanu turpinās, taču pagaidām Latvijas varas iestādes ir vienkāršojušas nodarbināšanas nosacījumus tikai profesiju pārstāvjiem, kuri saistīti ar intelektuālo darbu.
