RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Ukrainas delegācijas vadītāja EPPA, Augstākās radas deputāte no partijas "Tautas kalps" Jeļizaveta Jasko paziņoja, ka dialogs ar Krieviju ir nepieciešams, informē Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.
Iepriekš Ukrainas jaunā delegācija EPPA oficiāli atteicās piedalīties rudens sesijā un pamatoja lēmumu ar "Ukrainas atbildi pēc Krievijas Federācijas atgriešanās EPPA sesiju zālē".
"Mēs nevaram ignorēt Krieviju. Mums ir jāaizsargā savas interses, taču ir jāzina, kas notiek," konstatēja Jasko.
Tomēr atteikšanos no dalības rudens sesijā deputāte uzskata par konsekventu Kijevas soli, jo pretējā gadījumā Ukrainas delegācija būtu paudusi atbalstu "netaisnīgajam procesam" – Krievijas darba atsākšanai EPPA.
Pie tam pati Jasko apmeklēs sesiju kā viesis.
Iepriekš Ukrainas delegācija atteicās no darba EPPA rudens sesijā. Augstākās radas deputāts no partijas "Tautas kalps" Bogdans Jaremko apliecināja, ka Ukrainas deputāti nesaskata citu iespēju, kā atbildēt uz atteikšanos ņemt vērā valsts intereses.
Pēc tam Kijeva ieplānoja konsultācijas ar vairākām valstīm – Eiropas Padomes loceklēm, lai izstrādātu "plānu, kā atgūt uzticēšanos EPPA".
Rudens sesija notiks no 30.septembra līdz 4.oktobrim Strasbūrā.
Krievijas atgriešanās EPPA
Krievijas pilnvaras EPPA tika ierobežotas 2014. gadā, ņemot vērā notikumus Ukrainā. Cita starpā asambleja anulēja Krievijas delegācijas balsstiesības. Maskava atteicās no dalības organizācijas sēdēs un paziņoja, ka pilnvērtīgs darbs tādos apstākļos nav iespējams. Vēlāk Krievija iesaldēja virkni iemaksu Eiropas Padomes budžetā.
2019. gada aprīlī EPPA aicināja Krieviju izveidot delegāciju un nodrošināt iemaksas. Maijā Eiropas Padome apstiprināja Krievijas tiesības balsot organizācijas sēdēs. Jūnijā EPPA ar balsu vairākumu atjaunoja Krievijas delegācijas pilnvaras pilnā apjomā.
Krievijas atgriešanos asamblejā atbalstīja 23 valstis, piecas balsojumā atturējās. Savukārt Latvija, Lietuva, Igaunija, Gruzija un Ukraina vienbalsīgi iebilda pret KF atgriešanos asamblejā.
Intervijā Sputnik Lietuva Mūsdienu valstu attīstības institūta direktors Dmitrijs Soloņņikovs notiekošo nosauca par "politisku cirku". Viņš atzīmēja: ļoti ticams, ka Baltija būs spiesta ņemt vērā jaunus padomus no Briseles, bet Ukraina – uzklausīt "aizokeāna biedru" ieteikumus.
