RĪGA, 25. septembris – Sputnik. Saskaņā ar apdzīvoto teritoriju pētījumu, ko veica Centrālā statistikas pārvalde (CSP), šī gada sākumā deviņos valsts ciemos nepalika neviena iedzīvotāja.
CSP paskaidroja, ka Latvijas administratīvajā kartē ir oficiālas apdzīvotas vietas, ciemi, kuri iepriekš pārtapuši par ciemiem no lauku tipa ciemiem un pilsētas tipa ciemiem.
"Ciemu robežas nosaka pašvaldība, taču nepastāv vienoti kritēriji to noteikšanai, tādēļ ciemi nav savstarpēji salīdzināmi. (…)
No 1438 ciemiem ar oficiāli noteiktām robežām 2019. gada sākumā deviņos ciemos vispār nav pastāvīgo iedzīvotāju, 410 to ir mazāk par 50," norāda CSP pārstāvis Dāvis Kļaviņš.
Cita pieeja apdzīvoto vietu definēšanā
Šoreiz Centrālā statistikas pārvalde pirmo reizi publiskojusi arī citu apdzīvoto vietu pētījumu – tā dēvēto blīvi apdzīvoto teritoriju pētījumu. Blīvi apdzīvota teritorija skaitās noteikta vieta, kur kaimiņos dzīvo un strādā vairāk nekā 50 cilvēku.
Turklāt tā var atrasties ārpus noteiktām administratīvajām robežām. Piemērs – pastāvīgie ciemi, kuri izveidojušies bijušo dārzu kooperatīvu, kuri var pastāvēt lielākas apdzīvotas teritorijas robežās vai arī iziet ārpus tām. Blīvi apdzīvota teritorija statistiķu izpratnē ir lielas pilsētas ar piepilsētām, kurus vieno kopēja infrastruktūra.
2019. gadā Latvijā ir reģistrētas 1319 blīvi apdzīvotas teritorijas, 131 no tām dzīvo mazāk nekā 50 cilvēku. Šādu vietu skaits samazinās visos reģionos kopš 2000. gada, atzīmē CSP. Visstraujāk samazināšanās norit Latgalē un Vidzemē (par 25%), vislēnāk – Rīgas reģionā (par 2%).
CSP norāda, ka apdzīvoto teritoriju samazinājums Latgalē un Vidzemē ir saistīts ar depopulāciju, savukārt Rīgas reģionā, tieši pretēji, ar iedzīvotāju pieaugumu, kā rezultātā šāda veida vietas saplūst kopā.
Vislielākā blīvi apdzīvota teritorija Latvijā ir Rīga, kura ietver sevī vairākas apdzīvotas teritorijas Rīgas reģionā, tādas, kā, piemēram, Baloži, Mārupe, Jaunmārupe, Ķekava, Bukulti. No Rīgas centra atdalītas blīvi apdzīvotas vietas teritorijas ir Bolderāja, Mangaļsala, Jaunciems, Brekši un citi mikrorajoni.
Statistikas pētījuma dati liecina, ka daudzas blīvi apdzīvotas teritorijas, tostarp Rīgas teritorija, atrodas vairākās administratīvās teritorijās, tādēļ to robežas nesakrīt ar pašvaldību administratīvajām robežām. Tostarp Daugavpilī blīvi apdzīvotas teritorijas atrodas vienlaikus gan pilsētas robežās, gan novada teritorijā.
Lielākās blīvi apdzīvotas teritorijas iedzīvotāju skaita ziņā rajonos, kuri atrodas ārpus apdzīvoto vietu robežām, ir Iļģi Grobiņas pagastā – 342 iedzīvotāji, Mežmalieši netālu no Tērvetes, kur dzīvo 285 cilvēki, un Radopole Viļānu pagastā ar 250 iedzīvotājiem.
Strādājošo skaita ziņā teritorijās, kur pastāvīgi dzīvo ne mazāk kā 50 cilvēku, līderpozīcijas ieņem Ziemeļu iela pie Starptautiskās lidostas "Rīga" (1596 strādājošie) un biznesa centrs Liepājā (1189 strādājošie).
