Cilvēce negaidot saskārusies ar jauniem draudiem – bišu izmiršanu. Šī gada pirmajos mēnešos četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju. ASV gada laikā bišu saimju skaits samazinājies par 40 procentiem. Krievijā bišu masveida bojāeja fiksēta trīsdesmit reģionos, zaudējumi vērtējami triljona rubļu apmērā. Par to, kādus draudus nes bišu apokalipse, portālā RIA Novosti stāsta Maksims Rubčenko.
Bišu apokalipse
Pusgada laikā četros Brazīlijas štatos vien gājis bojā aptuveni pusmiljards apputekšņotāju, paziņojusi Nacionālā biškopju asociācija. ASV no 2018. gada aprīļa līdz 2019. gada aprīlim bišu saimju skaits sarucis par 40,7%, liecina biškopju ikgadējās aptaujas rezultāti, ko organizē Merilendas universitātes zinātnieki. Tā ir plašākā kukaiņu-apputekšņotāju bojāeja visā novērojumu vēsturē.
Bites ASV kļūst tik retas un vērtīgas, ka šogad Kalifornijā parādījies jauna veida noziegums – bišu stropu zādzības no dravām ar mērķi pārdot tos tālāk.
Šī gada jūnijā un jūlijā Krievijā bites masveidā gāja bojā vismaz trīsdesmit reģionos: Maskavas, Ņižegorodsnas, Rjazaņas, Rostovas, Saratovas apgabalos, Krasnodaras un Altaja novados, Tatarstānā, Udmurtijā utt.
"Kukaiņu-apputekšņotāju izmiršanas tempi visā pasaulē ir palielinājušies simtiem reižu, - savā pārskatā konstatēja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. – Aptuveni 40% apputekšņotāju, it īpaši bites un tauriņi jau atrodas uz izmiršanas robežas."
Lielo ražu pretējais aspekts
Pagaidām zinātnieki nevar norādīt, kas tieši nogalina bites, taču biškopji vaino fermerus, kuri nodarbojas ar augkopību. Piemēram, monokultūru izplatīšanās nodara kaitējumu kukaiņu uztura bāzei.
Tāpat kā cilvēki, arī bites nespēj izdzīvot, pārtiekot tikai no viena tipa produkta. Taču aizvien lielāks skaits fermu izvēlas specializāciju – audzē vienu kultūru, tāpēc kukaiņi ir spiesti pārvarēt pārlietu lielu attālumu, lai atrastu nepieciešamo uzturu.
Taču apputekšņotāju bojāejas galvenais iemesls ir pesticīdi. Vēloties pasargāt lauksaimniekus no klimata pārmaiņu sekām un nostiprināties pasaules pārtikas tirgū, nacionālās valdības pakāpeniski samazina kontroli pār ķimikāliju pielietojumu lauksaimniecībā.
Piemēram, ANO vērtē, ka Brazīlijā pēdējo 25 gadu laikā pesticīdu pielietošanas mērogi pieauguši par 770%. Kopš šī gada janvāra valsts Lauksaimniecības ministrija apstiprinājusi 290 jaunus preparātus, ieskaitot fipronilu un glifosātu, kas aizliegti Eiropā kā iespējamie kancerogēni.
Brazīlijas Biškopju asociācijas prezidents Karloss Alberto Bastoss pastāstīja aģentūrai Bloomberg, ka lielākajā daļā bojāgājušo bišu atrastas fipronila pēdas. "Tas liecina, ka mēs visi esam saindēti," viņš uzsvēra.
Donalds Tramps, vēlēdamies atbalstīt fermerus, kuri cieš tirdzniecības karā ar Ķīnu, atļāvis lietot virkni agrāk aizliegtu preparātu. Jūlijā ASV Apkārtējās vides aizsardzības aģentūra (EPA) paziņoja, ka daži no tiem ir ļoti bīstami medus bitēm. Aģentūra izvirzīja prasību pesticīdu ražotājiem sniegt uz iesaiņojuma brīdinājumu: "Šis produkts ir ļoti toksisks bitēm un citiem kukaiņiem-apputekšņotājiem."
Bišu masveida bojāeja Krievijā ir novedusi pie nebijuša konflikta starp Lauksaimniecības produktu kontroles iestādi Rosseļhoznadzor (RSHN) un Ekonomiskās attīstības ministriju (EAM). RSHN paziņoja, ka katastrofas iemesli meklējami 2011. gadā, kad EAM pārņēma gandrīz visas pilnvaras pesticīdu kontroles jomā, un tagad tie tiek pielietoti bez kontroles.
RSHN preses sekretāre Jūlija Melano pastāstīja žurnālistiem, ka iepriekš iestāde rūpīgi kontrolējusi gan pesticīdu ražotājus, gan agrārās produkcijas ražotājus, kuras izgatavošanai vai transportēšanai tiek izmantotas ķimikālijas.
"Tolaik tika pārbaudīti tirgi, mazumtirdzniecība, ievesto pesticīdu autentiskums. Šie pasākumi ļāva ik gadus atrast desmitiem tūkstošu iesaiņojumu viltotu vielu, pārtraukt simtiem tonnu falsificētu ķimikāliju lietošanu lauksaimniecībā, slēgt pagrīdas ražotnes," atzīmēja Melano un uzsvēra, ka pēdējo astoņu gadu laikā pesticīdu un agronomijas ķimikāliju ražošana, glabāšana, realizācija un pielietošana netiek kontrolēta gandrīz nemaz.
EAM norādīja, ka apsūdzības ir "vienpusējas" un precizēja, ka no 2011. gada atbildību par šo jomu uzņēmušās vairākas iestādes, tostarp arī RSHN.
Pasaule bez āboliem un šokolādes
ANO pārtikas un lauksaimniecības organizācija norādīja, ka bišu masveida izmiršanas rezultātā krasi saasinās pārtikas problēmu draudi visā pasaulē – bez apputekšņošanas radikāli samazināsies 87 pasaules vadošo kultūru, piemēram, ogu, ābolu, bumbieru, gurķu, kakao, piparu, tomātu, sīpolu un kāpostu ražība.
No apputekšņošanas vitāli atkarīgas ir arī gandrīz visas eļļas kultūras – saulespuķe, rapsis, kokoss un eļļas palma. Apdraudēta būs gaļas un piena lopkopība, jo labākie govju un aitu uztura augi – lucerna un āboliņš arī ir atkarīgi no apputekšņotājiem – bitēm. Tāpat var satraukties tekstila ražotāji – bez bitēm kokvilnas raža vidēji krītas par 62%, pie tam krasi pasliktinās šķiedras kvalitāte.
Kopumā, liecina ANO pārskats, lauksaimniecības kultūras, ko apputekšņo bites, nodrošina produkcijas ražošanu par 577 miljardiem dolāru gadā. Tikai ASV vien šo kukaiņu ieguldījums nacionālajā ekonomikā ir vērtējams 15 miljardu dolāru apjomā gadā.
Tātad kukaiņu-apputekšņotāju masveida izmiršanas radītie zaudējumi var sasniegt kolosālas summas. Piemēram, Krievijas Nacionālā biškopju un bišu produkcijas pārstrādātāju asociācija vērtē, ka bišu bojāejas radīti zaudējumi šogad sasniedz triljonu rubļu.
Tā kā vidēji drava ar visām iekārtām un produkcijas krājumiem maksā aptuveni 1,5-2 miljonus rubļu, un bojāgājušo dravu skaits mērojams simtos, vērtējums ir reāls.
Veselībai kaitīgs medus
Runa ir ne tikai par biškopju tiešajiem zaudējumiem. Būs arī netiešie – visiem. Pirmais un acīmredzamais – medus kļūs dārgāks. Speciālisti uzskata, ka tas būs īpaši manāms 2020. gadā, jo daudzas bišu saimes, kam neizdosies savākt pietiekamu pārtikas rezervi, ziemu nepārcietīs.
Medus cenu pieaugums nākamvasar, domājams, sasniegs 20-50%. Neizbēgama ir viltojumu parādīšanās. Arī dabīgais medus vairs nebūs "veselīgs" – ļoti iespējams, ka tajā ir insekticīdi, tostarp arī ļoti bīstami veselībai.
Vidēja termiņa perspektīvā mēs saskarsimies ar galveno lauksaimniecības kultūru ražības krišanos un strauju cenu pieaugumu dārzeņiem, galvenajām lauksaimniecības kultūrām, augļiem, riekstiem un ogām. Daudzi taupības dēļ būs spiesti vairāk lietot uzturā cieti saturošus produktus – rīsus, kukurūzu un kartupeļus. Tas negatīvi iespaidos cilvēku veselību. "Ražības krišanās īpaši apdraud vairāk nekā 820 miljonus cilvēku visā pasaulē, kuri jau tagad nevar sātīgi paēst," uzsvēra ANO organizācijas pārskata autori.
Attīstītās valstīs cenšas izstrādāt tehnoloģiskus bišu aizvietotājus – dronus, ko plānots izmantot apputekšņošanai. Taču tādas tehnoloģijas vēl ilgi nebūs pieejamas un neglābs no cenu pieauguma.
Augu apputekšņošana ar rokām, kas dažkārt tiek pielietota, piemēram, Ķīnā, arī neglābs – procesa darbietilpīguma rezultātā gala produkta cena būs 65 reizes augstāka nekā bišu pielietošanas gadījumā.
