Daugavpilij un Liepājai nevajadzēja noguldīt naudu PNB Bankā

© Sputnik / Sergey MelkonovPNB Banka в Риге
PNB Banka в Риге - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
PNB Bankā iestrēgusī nauda no Daugavpils un Liepājas pilsētas budžeta – tie ir neizmaksāti pabalsti un nestrādājošas braukšanas kartes.

 

RĪGA, 17. augusts – Sputnik. PNB Bankas darbības apturēšana ietekmējusi ne vien parasto noguldītāju, bet arī divu Latvijas pilsētu dzīvi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmums par PNB Bankas darbības apturēšanu paredz, ka no 15. augusta plkst. 21:00 bankai ir pilnībā jāizbeidz finanšu pakalpojumu sniegšana, tostarp klientu maksājumi. Šāds lēmums pieņemts visu bankas klientu interesēs, lai nepieļautu bankas līdzekļu aizplūšanu. Tas nozīmē, ka kopš tā brīža apturēta PNB Bankas maksājumu karšu, bankomātu un internetbankas maksājumu darbība.

Министр финансов Янис Рейрс подал бюджет на 2019 год в Сейм - Sputnik Latvija
Finanšu ministrija: Latvijā 600 tūkstoši strādājošo "velk" 450 tūkstošus pensionāru

Uz laiku ir ierobežotas Liepājas pašvaldības pakalpojumi, tostarp sociālo pabalstu izmaksa, nekustamā īpašuma nodokļa apmaksa un skolēnu braukšanas karšu izmantošana sabiedriskajā transportā, vēsta NRA.

Pilsētas sociālais dienests ziņo, ka iedzīvotāji, kuri līdz 16. augustam nav saņēmuši pabalstus PNB Bankas kontā, var vērsties ar iesniegumu dienestā, norādot kontu citā bankā, kurā vēlas turpmāk saņemt pabalstus. Ja konta citā bankā nav, tad pabalstu var saņemt sociālajā dienestā.

Tāpat Liepājā nestrādā skolēnu elektroniskās kartes brauciena apmaksai sabiedriskajā transportā. Pašvaldībā aicina vecākus un skolēnus no 20. augusta iegādāties transporta abonementus kārtībā, kāda paredzēta skolēniem. Attiecībā uz bezmaksas braukšanu skolēniem, kuri brauca uz Liepājas Olimpisko centru uz sporta nodarbībām, tad par šī jautājuma risinājumu pašvaldība informēs mācību gada sākumā.

Šobrīd pašvaldība strādā pie tā, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu situāciju un nodrošinātu pilsētniekiem pakalpojumu sniegšanu ierastā kārtībā.

Steidz uz banku pēc naudas

Piektdien no rīta pie PNB Banka durvīm, kuras darbība tika apturēta ceturtdienas vakarā, ik pa laikam pulcējas uztraukušies klienti, raksta Liepājas pilsētas portāls liepajniekiem.lv.

Kādam no viņiem šajā bankā atrodas visa alga, kādam – pensija, bet kāds atnāca noskaidrot, kādēļ viņš no rīta nav spējis norēķināties veikalā ar šīs bankas karti.

Пенсионеры - Sputnik Latvija
Tūkstošiem Latvijas pensionāru ir izveidojušies nodokļu parādi

Liepājnieki, kuri par PNB Bankas nelaimēm uzzināja vien vakar no rīta, steidz uz banku, lai noskaidrotu, kas notiks ar viņu naudu. Daļa no liepājniekiem, kurus varēja sastapt pie bankas durvīm, atzinās, ka šajā bankā iesaldēti viņu vienīgie līdzekļi. Viņi neslēpa izmisumu: kā viņi tagad apmaksās rēķinus un kā lai norēķinās par produktiem?

Bankas durvis ir slēgtas, iekšā tumsa, un nekāda kustība tajā nav vērojama. Uz durvīm izkārts sludinājums, ka patlaban tika pārtraukti visi bankas pakalpojumi un ka klienti kādu laiku nevarēs piekļūt saviem līdzekļiem. Tāpat norādīts telefona numurs, kur var saņemt plašāku informāciju. Liepājnieki pēc šī sludinājuma izlasīšanas turpat pie bankas durvīm cenšas piezvanīt uz norādīto numuru, taču neviens neatbild.

Glabājiet naudu zeķēs

Liepājas administrācija un citas pilsētas iestādes uz PNB Bankas kontiem glabāja ne vairāk kā 50 tūkstošus eiro. pašvaldība grasās pieprasīt naudas atgriešanu un, visticamāk, panāks savu – noguldījumi līdz 100 tūkstošiem eiro tiek atgriezti no Noguldījumu garantijas fonda.

Nopietnāka situācija ir Daugavpilī, kur, pēc mēra Andreja Elksniņa sacītā, pilsētas administrācija un pašvaldības uzņēmumi noguldīja PNB Bankā vairāk nekā miljonu eiro.

"Sasaucu steidzami darba sanāksmi PNB Banka (Norvik Banka) notikušā sakarā. Situācija pašvaldībā ir nopietna - pilsētas un pašvaldības kapitālsabiedrību budžeti var zaudēt attiecīgi - 672 un 665 tūkstošus eiro. Garantijas fonds nenodrošinās šīs summas izmaksu.

Kārtējās bankas krahs mūsu valsts finanšu sistēmā ir kaut kas ārkārtējs! Par ko domā uzraugošās iestādes? Mums tak jau bija pieredze ar "Krājbankām"! Kā var bankai, kas atrodas "riska zonā" ļaut apčakarēt cilvēkus, uzņēmumus un pašvaldības, uz valsts izsniegtās licences pamata? Tā ir kaut kāda valsts štelle naudas izkāšanai vai reiderisms? Pilsētai 1,3 milj. eiro ir liela nauda un dotēt dažādus laupītājus mēs netaisāmies! Mūsu iedzīvotājiem vispār katrs cents ir vērtīgs! Viņiem tagad zeķēs naudu glabāt?!

Sakarā ar minēto - 1) nosūtīju lūgumu finanšu ministram rast risinājumu šai situācijai; 2) pašvaldības uzņēmumiem liku neiekasēt jebkādas soda sankcijas iedzīvotājiem, kuri kavēs maksājumus; 3) Sociālam dienestam izdevu sniegt nepieciešamo palīdzību cilvēkiem, kas palika bez izdzīvošanas līdzekļiem!" uzrakstīja Elksniņš savā Facebook lapā.

Ziņu lente
0