Politika

Ušakovs un Ameriks Eiropas Parlamentā iestājās par sankciju pastiprināšanu pret KF

© Sputnik / Sergey MelkonovМэр Риги Нил Ушаков и вице-мэр Риги Андрис Америкс
Мэр Риги Нил Ушаков и вице-мэр Риги Андрис Америкс - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Eirodeputāti no partijas "Saskaņa", kurus ievēlēja vienā no ES centrālajām struktūrām galvenokārt Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji, nobalsoja par sankciju paplašināšanu pret Krieviju.

RĪGA, 25. jūlijs – Sputnik, Jevgēņijs Ļeškovskis. Eiropas Parlaments aizritējušajā nedēļā pieņēma rezolūciju "Par ekoloģijas aktīvistiem un ukraiņu politiskajiem ieslodzītajiem Krievijā". Kā tapis zināms Sputnik Latvija, par grozījumu ar aicinājumu paplašināt sankciju sarakstu pret Krieviju savas balsis atdevuši Latvijas eirodeputāti no "Saskaņas" Andris Ameriks un Nils Ušakovs. Grozījumu teksts un balsojuma rezultāti ir redakcijas rīcībā.

Мэр Риги Нил Ушаков и вице-мэр Риги Андрис Америкс - Sputnik Latvija
Ušakovam – budžets, Amerikam – transports: ar ko nodarbosies eirodeputāti

Eiropas Parlamenta rezolūcijā tiek runāts par to personu atbalstīšanu, kurām tā vai savādāk ir konflikts ar Krievijas varu un vispār – ar KF likumu. Attiecībā pret Krieviju visradikālāk noskaņotie eirodeputāti šajā dokumentā lielākoties, protam, runā par tiem, kurus viņi uzskata par ukraiņu politiskajiem ieslodzītajiem "valstī-agresorā".

Kopumā, pēc EP ekspertu domām, rezolūcijai ir nesabalansēts un agresīvs raksturs attiecībā pret Krieviju. Dokumentā atzīmēts pret Krieviju vērsts kurss, kura būtība ir nekādā gadījumā neatcelt pret Krieviju vērstās sankcijas, bet gan, tieši pretēji, pastiprināt – un paplašināt to cilvēku un organizāciju sarakstus, pret kuriem arī jābūt ieviestiem ierobežojošiem pasākumiem. Rezolūcija kļuva par sava veida mājienu Krievijai, ka "Ukrainas jautājuma" strīdā viena no galvenajām ES politiskajām struktūrām būs tieši Ukrainas pusē.

Rezolūcijai tika iesniegti vairāki grozījumi. Pirmais no tiem aicināja papildināt pamatojumu sarakstu papildu sankciju ieviešanai pret Krieviju tostarp arī ar tā dēvēto Magņitska aktu, jeb rīkoties pēc ASV piemēra vispārējā Eiropas līmenī. Grozījumu Eiropas Parlamentā atbalstīja ar 352 balsīm "par" un ar 228 "pret".

Par kārtējo sankciju pret Krieviju pastiprināšanu nobalsojušo vidū izrādījās Andris Ameriks un Nils Ušakovs - "Saskaņas" deputāti, kuri tika ievēlēti ar Latvijas krievvalodīgā elektorāta balsu palīdzību.

Savukārt frakcija "Zaļie/Eiropas brīvā alianse", kur sastāv Tatjana Ždanoka, balsoja pret grozījumu.

Latvija bija trešā Eiropas valsts, kura pieņēma "Magņitska aktam" analoģisku dokumentu. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 22. februārī paziņoja, ka aizliedz ieceļot valstī 49 ārzemju personām pēc tā dēvētā Magņitska saraksta, kuru Latvijas Saeima apstiprināja ar balsu vairākumu 8. februārī.

Янис Юрканс - Sputnik Latvija
Politika
Jurkāns: Ušakovs nolicis mīnu un aizbraucis uz Briseli

Atbildes kārtā Krievija aizliedza ieceļot valstī Latvijas pilsoņiem, kuri atbalstīja tā dēvētā Magņitska saraksta pieņemšanu.

ASV "Magņitska akts" stājās spēkā 2012. gada decembrī. Dokuments nosaka personificētas sankcijas attiecībā pret personām, kuras ir atbildīgas par cilvēktiesību neievērošanu Krievijā. Personām, kuras atbilst sankcijām, ir slēgta ieceļošana ASV teritorijā, savukārt viņu konti Amerikas bankās ir paredzēti iesaldēšanai.

Likums ir nosaukts britu fonda Hermitage Capital Management auditora vārdā, kurš tika arestēts sakarā ar apsūdzību nelikumīgu nodokļu nomaksas izvairīšanās shēmu izveidošanu šī fonda vajadzībām. Izmeklēšanas laikā, Magņitskis apsūdzēja korupcijā vairākus Krievijas ierēdņus. 2009. gada novembrī viņš nomira izmeklēšanas izolatorā "Matrožu klusums".

Ziņu lente
0