RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Ukrainas telekanāls NewsOne paziņoja par teletilta "Mums vajag parunāt" ar Krieviju atcelšanu, kurš bija ieplānots 12. jūlijā, vēsta Sputnik Lietuva.
Iniciatīva noveda pie tā, ka pret telekanālu tika uzsākts informācijas uzbrukums.
"Palīgā nāca paziņojumi par protesta akcijām pie kanāla, savukārt no vakardienas arī tieši fiziskas izrēķināšanās draudi attiecībā uz žurnālistiem un viņu tuviniekiem," teikts paziņojumā.
Mediju paziņojumā tiek uzsvērts, ka pasākumam bija jābūt nepolitiskam.
"Tāpēc mēs uzskatām, ka šādas darbības attiecībā pret kanālu atmet Ukrainu tiešas žurnālistu brīvību iebiedēšanas un spiediena laikos," uzsvēra telekanāls.
Tiek atzīmēts, ka lēmums par teletilta atcelšanu tika pieņemts arī telekanāla nosaukuma izmantošanas fonā kā "vairāku Ukrainas partiju priekšvēlēšanu kampaņu", kuras ir ieinteresētas konfliktā starp valstīm.
Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko savā Facebook lapā paziņoja, ka iestāde iesākusi lietu pret telekanāla NewsOne plānu dēļ sarīkot teletiltu ar Maskavu. Tiek gatavots iesniegums tiesai par aktīvu arestēšanu, savukārt visas iesaistītās personas – no kanāla īpašnieka līdz raidījumu vadītājam, kurš anonsēja pasākumu, – izsauktas uz nopratināšanu. Viņi tiek turēti valsts nodevībā.
Teletilts "Mums vajag parunāt" bija jāveic Krievijas telekanālam "Rossija 1" un Ukrainas NewsOne. Tika gaidīts, ka Maskavā raidījuma vadītāji būs Marija Sitteļa un Andrejs Malahovs, savukārt Kijevā – Jeļena Kirika un Vasīlijs Golovanovs.
Pasākuma reklāma izraisīja asu reakciju daudziem Ukrainas politiķiem un sabiedriskajiem aktīvistiem. Tā, piemēram, Radas deputāte Anna Goko paziņoja, ka teletilts "apdraud" Ukrainas nacionālo drošību, savukārt Radikālās partija līderis Oļegs Ļaško aicināja sasaukt Nacionālās drošības un aizsardzības padomi, lai "attīrītu" Ukrainas informatīvo telpu no Kremļa "ietekmes".
Pret teletiltu iestājās arī Ukrainas premjerministrs Vladimirs Groismans un Radas pirmā vicespīkere Irina Geraščenko.
Krievijas un Ukrainas attiecības asi pasliktinājās pēc valsts apvērsuma Kijevā 2014. gadā. Krimas iedzīvotāji izteicās par pievienošanos Krievijai, savukārt Ukrainas austrumos parādījās pašpasludinātās Doņeckas un Luganskas Tautas Republika, kuras nepiekrita varas pārņemšanai Kijevā.
Kijeva vairākkārt apsūdzējusi Maskavu par "iejaukšanos Ukrainas lietās", tostarp par dalību Donbasa konfliktā. KF noliedz apsūdzības un uzsver, ka tas ir tikai un vienīgi Ukrainas iekšējais konflikts. Tāpat Krievijas varasiestādes atzīmēja, ka ir ieinteresētas tajā, lai kaimiņvalsts pēc iespējas ātrāk pārvar politisko un ekonomisko krīzi.
