RĪGA, 20. jūnijs — Sputnik. Latvija iekļāvusies starp piecām Eiropas Savienības valstīm ar reālā individuālā patēriņa (AIC) uz vienu iedzīvotāju zemāko līmeni. Šis rādītājs demonstrē mājsaimniecību labklājību. Latvijā AIC, izteikts pirktspējas paritātes standartos, ir par 30% zemāks nekā vidēji ES, vēsta Eurostat.
Iedzīvotāju faktisko patēriņu veido preces un pakalpojumi neatkarīgi no tā, vai par tiem maksā mājsaimniecības, valsts vai nevalstiskās organizācijas.
Reālā individuālā patēriņa (AIC) uz vienu iedzīvotāju zemākais līmenis fiksēts Bulgārijā – par 44% mazāks nekā vidēji ES. Antilīderu sarakstā tai seko Ungārija un Horvātija, kur rādītājs ir par 40% zemāks nekā vidēji ES. Rumānijā un Latvijā AIC līmenis ir vienāds – par 30% zemāks, bet Igaunijā – par 26% zemāks nekā vidēji ES.
Labklājīgākā ES valsts AIC līmeņa ziņā ir Luksemburga - reālā individuālā patēriņa līmenis tur ir par 32% augstāks nekā vidēji ES, otrajā vietā – Vācija (+20%). Austrijā, Dānijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Somijā, Beļģijā, Zviedrijā un Francijā reālā individuālā patēriņa līmenis ir 5-15% augstāks nekā vidēji ES.
Vēl 13 ES dalībvalstīs AIC rādītājs līdzinās vidējam vai zemāks par to 25% robežās. Čehijā, Portugālē un Maltā tas ir 10-20% zemāks, Polijā, Slovēnijā, Slovākijā un Grieķijā – 20-25% zemāks.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018. gadā algu līdz 450 eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas saņēma 30,5% strādājošo. Vairāk nekā puse no viņiem (16,9%) saņēma tikai minimālo algu vai pat mazāku summu. 34,4% strādājošo savā pamata darba vietā saņēma 450-700 eiro mēnesī. 25,7% pelnīja 700-1400 eiro mēnesī bruto, bet alga virs 1400 eiro bija tikai 4,1% strādājošo iedzīvotāju.
Eiropas Pretnabadzības tīkla (European Anti Poverty Network, EAPN) dati liecina, ka cīņā ar nabadzību Latvija ieņem trešo vietu no beigām ES, un pēdējos gados bezdibenis starp bagātajiem un nabagajiem ir palielinājies. Kopš 2012. gada, kad Eiropas Komisija ieteica pievērsties šiem jautājumiem, to nav veikusi neviena valdība, uzsvēra EAPN Latvijas pārstāve Laila Balga.
Viņa ir pārliecināta, ka šāda situācija veidojusies Latvijas neveiksmīgās sociālās un ekonomiskās politikas dēļ, turklāt lielas problēmas rada neefektīva līdzekļu izšķiešana.
